Prezidenta birojā trešdien apstiprināja, ka Nausēda partijai pievienojās 1988. gadā, taču partijas darbībā neiesaistījās pēc tam, kad 1988. gada 3. jūnijā tika nodibināta nacionālās atmodas kustība "Sajūdis".
"Prezidents Gitans Nausēda Komunistiskajā partijā iestājās 1988. gada maijā. Dokumenti par to glabājas Valsts arhīvā un ir publiski pieejami. Nausēda nepiedalījās Komunistiskās partijas aktivitātēs pēc tam, kad sākās "Sajūdis" kustība," informēja Nausēdas birojā.
Kad 2019. gadā ekonomists Nausēda kandidēja uz Valsts prezidenta amatu, viņš Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas anketā neatbildēja uz jautājumu, ir vai nav iepriekš bijis politiskajā partijā vai politiskajā organizācijā. Prezidenta birojā paskaidroja, ka jautājums par politisko piederību ir iekļauts anketas izvēles daļā un uz to atbildēt nav obligāti.
Televīzijas kanāla "Laisves TV" žurnālista Dovīda Pancerova publiskotie arhīva dokumenti liecina, ka 1964. gadā dzimušais Nausēda pieteikumu par iestāšanos Komunistiskajā partijā iesniedza 1988. gada 20. maijā un partijas biedra karte viņam izsniegta 27. jūnijā.
1987.–1989. gadā Nausēda bija Viļņas Universitātes Ekonomikas fakultātes aspirants.
Pēc šīs informācijas publiskošanas Nausēda savu iestāšanos Komunistiskajā partijā nosauca par jaunības kļūdu.
"Tomēr es veltīju sevi zinātnieka ekonomista dzīvei un centos dzēst jaunības kļūdu ar savu turpmāko dzīvi, savu profesionālo darbību un savu kalpošanu Lietuvas valstij," sacīts Nausēdas komentārā, ko saņēma ziņu aģentūra BNS.
"Es saskāros ar kārdinājumu iestāties partijā, lai man būtu lielas iespējas veidot zinātnieka karjeru. Es kādu laiku to pārdomāju, līdz beidzot padevos [kārdinājumam]," pavēstīja Lietuvas prezidents.
"Es biju godkārīgs un muļķīgi ietiepīgs jaunietis, es ignorēju pat to, ka mana māte mani atrunāja no tāda soļa," atzina Nausēda.
Lietuvas prezidents ceturtdien, apmeklējot Alītas pilsētu, pēc ziedu nolikšanas pie piemiņas vietas lietuviešu partizāniem iestāšanos Komunistiskajā partijā raksturoja kā jaunības neapdomību.
"Es biju slikts partijas biedrs un domāju, ka mani kādā brīdī būtu izmetuši par biedra naudas nemaksāšanu un sapulču neapmeklēšanu.
Tas bija strauju pārmaiņu laiks, kad patiesībā kārtības bija maz. Bet es nebiju ne propagandists, ne man kāds uzdeva kādus uzdevumus.
Jā, es piedalījos dažās sanāksmēs. Es neatceros šo sapulču saturu, jo tajās satura vienkārši nebija. Man par to nav gandrīz nekādu atmiņu. Tāda, lūk, bija mana salīdzinoši īsā un pelēcīgā karjera šajā partijā," teica Nausēda.
Lietuvas prezidents teica, ka formāli un juridiski šo faktu nenorādot priekšvēlēšanu anketā viņš likumu nav pārkāpis, taču atzina, ka no ētiskā skatu punktu viņš to būtu varējis izdarīt.
Savos komentāros Nausēda arī lika noprast, ka uzskata, ka šo informāciju aktualizējuši politiskie konkurenti, kuru kandidāts zaudēja iepriekšējās prezidenta vēlēšanās, proti, konservatīvie. Tie pārmetumus noraida.
"Es domāju, ka gaismā nākusī informācija ir skaidra. Informācija ir no arhīviem. Domāju, ka patlaban vislabāk ir pašām prezidentam sabiedrībai skaidrot iemeslus un apstākļus. Tā ir viņa saruna ar saviem vēlētājiem, ar to sabiedrības daļu, kuru viņš pārstāv," spriež "Tēvzemes savienības" līderis, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Nākamās Lietuvas prezidenta vēlēšanas paredzētas nākamgad, un Nausēda būs tiesīgs kandidēt uz vēl vienu termiņu amatā.
Iepriekšējā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite gan pirms 2009., gan 2014. gada vēlēšanām kandidāta anketā norādīja, ka kopš 1979. gada bija Komunistiskās partijas biedre un 1989. gadā pēc Alģirda Brazauska vadītās partijas šķelšanās pievienojās tā dēvētajiem nacionālkomunistiem – Lietuvas Komunistu partijai, no kuras izstājās 1990. gadā.
