Apbalvošana notika Kembridžas universitātes simpozija "2014.gada Ukrainas revolūcija un Baltija" ietvaros, kur tika spriests par situāciju Ukrainā un kaimiņvalstīs, analizējot rietumvalstu pieļautās pagātnes kļūdas, nenovērtējot Krievijas režīma imperiālistiskās ambīcijas un atsakoties ticēt visļaunākajiem scenārijiem.
Kembridžas universitātes Ģeopolitikas centra rīkotais simpozijs bija plaši apmeklēts, pulcējot akadēmiķus, politikas un drošības ekspertus no dažādām valstīm.
Tika uzsvērts, ka, lai arī pašreizējā Krievijas diktatora Vladimira Putina administrācija nav mūžīga, tomēr naivi cerēt, ka ārpolitika mainīsies, tādēļ rietumvalstīm jāsaprot, ka Krievija centīsies paplašināt savas robežas, un jābūt gataviem dažādiem scenārijiem.
"Karš starp Krieviju un NATO. Kādreiz tas likās kā pilnīgs izdomājums, neiespējama fantāzija, bet tagad tas izskatās pēc reāla scenārija. Un man liekas, ka izpratne par to vēl nav nonākusi līdz Berlīnei vai Francijai, vai Lielbritānijai. Man šķiet, ka tur joprojām pastāv cerība, ka varam apturēt Krievijas invāziju un Krievijas agresīvo ārpolitiku sarunu ceļā - gluži kā biznesa sarunās. It kā Krievijai būtu tie paši mērķi, kas ir mums!" norādīja Eiropadomes Ārpolitikas konsultants, bijušais Baltkrievijas diplomāts Pāvels Slunkins.
Tika diskutēts par to, kā situācija varētu attīstīties tuvākā un tālākā nākotnē. Par to, vai Baltija ir apdraudēta, domas dalījās.
"Domāju, ka Baltijas valstīm nav jābaidās, ka tām uzbruks Krievija. Situācija tur ir pavisam cita, Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis, bet Ukraina nav NATO dalībvalsts. Un es neticu tai "domino teorijai", ka Krievija tagad iekaros Ukrainu, un tad uzbruks kaimiņvalstīm. Īpaši tagad, kad par dalībvalstīm ir kļuvušas gan Zviedrija, gan Somija, NATO ir ļoti spēcīgā pozīcijā," sprieda stratēģiskais konsultants, bijušais Bundesvēra ģenerālis, dr. Ēriks Vads.
Bieži tika pieminēta frāze, ka visi kari beidzas pie sarunu galda, taču arī par to viedokļi dalījās.
"Nav iespējams sēsties pie sarunu galda ar valsti, kas cilvēkus dala divās kategorijās – tie ir vai nu ienaidnieki, vai vergi. Un neviens jau negrib būt ne viens, ne otrs!" sacīja Horvātijas goda konsuls Igaunijā Džeimss Outs.
Simpozija noslēgumā tika paziņots "Baltijas Ģeopolitikas tīkla publikācijas balvas 2024" uzvarētājs, kuru izvēlas aizklātā balsojumā. To šoreiz ieguva latvietes Unas Bergmanes grāmata "Nenoteiktības politika: ASV, Baltijas jautājums un PSRS sabrukums", ko izdevusi Oksfordas universitātes izdevniecība.
"Caur šo balvu un manu grāmatu tiek pievērsta uzmanība Baltijas valstu vēsturei.
Tas arī ir mana darba galvenais mērķis, tas arī ir iemesls, kādēļ tā ir angliski, kādēļ tai ir starptautisks izdevējs, jo man ir svarīgi šo stāstu, kā Baltijas valstis atguva neatkarību, izstāstīt starptautiskā ietvarā. Un, protams, tā grāmata ir un būs interesanta arī cilvēkiem Latvijā, jo tur ir lietas, kuras mēs labi zinām, un tomēr arī parādās tas starptautiskais konteksts vai notikumi Maskavā, kas mums Latvijā vai Igaunijā ir mazāk zināmi," stāstīja Una Bergmane.
Ja atradīsies izdevējs Latvijā, tad gaidāma arī grāmatas versija latviski.
