"Esmu gandarīts par brigādes izvietošanas gaitu, taču mūsu stratēģiskā drošības vide prasa vēl straujāku tempu. Mēs nevaram atļauties zaudēt ne mirkli. Vēlos vēlreiz apliecināt jums visiem, ka pēc iespējas ātrāka pastāvīgas brigādes izvietošana Lietuvā ir absolūta Lietuvas prioritāte. Mūsu pienākums, misija un atbildība ir to īstenot," sacīja Nausēda.
Vācija ir apņēmusies līdz 2027. gada beigām izvietot Lietuvā 5000 karavīru lielu brigādi, lai stiprinātu NATO austrumu flanga drošību. Lietuva lēš, ka vācu brigādes uzņemšanai valstī būs nepieciešami aptuveni 800 miljonu eiro lieli ieguldījumi.
Apmeklējot Lietuvā bāzētos Vācijas karavīrus, Šolcs apstiprināja, ka Vācija ir nemainīgi gatava aizstāvēt Baltijas drošību.
"Vācija nesatricināmi stāv Baltijas valstu pusē, un tam ir daudz iemeslu. Ir arī ļoti svarīgi skaidri pateikt, ka tā ir nopietna apņemšanās.
Tas nozīmē, ka mēs aizsargājam cits citu un visas valstis var paļauties uz to, ka mēs aizstāvēsim katru centimetru NATO teritorijas," sacīja Vācijas kanclers.
Šolcs Lietuvā viesojās laikā, kad Vācija gatavojas pastāvīgi izvietot aptuveni 4800 karavīru lielu Bundesvēra brigādi, lai atbalstītu Lietuvas drošību.
Šī ir pirmā reize, kad pēckara Vācija pastāvīgi izvietotu karaspēku ārpus savām robežām. Paredzams, ka Vācijas karavīri Lietuvā sāks ierasties nākamgad.
Šolcs Lietuvā arī vēlreiz apstiprināja, ka Vācija turpinās atbalstīt Ukrainu.
Vēl nesen Vācija Ukrainai piešķīra jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī turpina piegādāt citus nepieciešamos ieročus. Taču arvien iebilst pret tālas darbības rādiusa raķešu "Taurus" piegādi Kijivai. Kanclers Šolcs norādīja, ka tādā gadījumā būs nepieciešama Vācijas karavīru iesaistīšanās, kas būtu Vācijas iesaistīšanās karā ar Krieviju.
KONTEKSTS:
Vācija vadīja arī NATO daudznacionālo bataljonu, ko Lietuvā izvietoja 2017. gadā. Lēmumu pastiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs alianse pieņēma pēc Krievijas iebrukumu Ukrainā.
