ĪSUMĀ:

• Naktī uzspridzināts Kahovkas HES aizsprosts, kas bija Krievijas okupācijas spēku kontrolē.
• Ūdens līmeņa paaugstināšanās apdraud desmitiem apdzīvoto vietu pie Dņepras upes.
• Ukrainas amatpersonas secina, ka aizsprostu uzspridzināja Krievijas spēki.
• Krievijas propaganda to noliedz, vaino Ukrainu.
• Pastiprinājušās bažas par Zaporižjas AES drošību, jo AES izmanto šo ūdenskrātuvi dzesēšanas vajadzībām.
• Eksperti gan mierina, ka pašlaik AES sistēmu darbība nav apdraudēta.
• Ukraina uzskata, ka Krievija uzspridzināja aizsprostu, baidoties no gaidāmā Ukrainas spēku pretuzbrukuma.

Ukrainas valdība Kahovkas HES spridzināšanā vaino Krievijas karaspēku, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raksturojis Krieviju kā "bīstamāko teroristu pasaulē".

Notiek iedzīvotāju evakuācija

Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins aicinājis apdraudēto rajonu iedzīvotājus evakuēties. Ukrainas amatpersonas vēsta, ka no Ukrainas kontrolētās teritorijas vajadzētu evakuēt ap 17 000 cilvēku, savukārt okupantu kontrolētajā teritorijā evakuācija varētu būt nepieciešama ap 25 000 cilvēku.

Ukrainas valsts uzņēmums "Ukrhidroenergo" informē, ka saskaņā ar prognozi Kahovkas HES "rezervuāra darbība" jeb ūdens izplūdums no tā turpināsies četras dienas.

Ukrainas Iekšlietu ministrija norādījusi, ka jāevakuējas vairāku Hersonas pilsētas rajonu un desmitiem ciemu iedzīvotājiem.

Hersonas pilsētā ūdens līmenis jau cēlies par diviem metriem, bet sliktākajā gadījumā diennakts laikā šis rādītājs var sasniegt arī piecus metrus.

Plūdu skartajos rajonos izveidoti evakuācijas koordinācijas štābi. Iedzīvotājus ar autobusiem evakuē uz Mikolajivu, Odesu, Kijivu un citām Ukrainas pilsētām. Iedzīvotāji uz drošākiem rajoniem tiek evakuēti arī pa dzelzceļu.

Відео з мікрорайону Корабел у Херсоні станом на ранок 6 червня. Затоплені приватні будинки, гаражі, вода прибуває. Відео Суспільного pic.twitter.com/yQkkQaI4Ac

Krievija jau agrāk bija mīnējusi aizsprostu

Padomju laikos būvētais dambis ir viens no sešiem dambjiem, kas atrodas uz Dņepras upes. Ūdenskrātuve palīdzēja apgādāt ar ūdeni daudzas apdzīvotas vietas, lauksaimnieki uz to paļāvās zemju apūdeņošanai, kā arī tas ar ūdeni nodrošināja Zaporižjas AES dzesēšanas sistēmu. Tāpat šī ūdenskrātuve nodrošināja arī ūdens apgādi uz pašlaik okupēto Krimas pussalu.

Ukrainas varasiestādes uzskata, ka HES spridzināšana notikusi ap pulksten 02.50 naktī.

Medijos pirmā informācija par Kahovkas HES spridzināšanu parādījās pēc pulksten sešiem no rīta. Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi" uzreiz paziņoja, ka HES aizsprostu ir uzspridzinājis okupācijas karaspēks, kas to kontrolēja jau vairāk nekā gadu.

Vēlāk sociālajos tīklos arī parādījās novērošanas kameras fiksēts video, kurā, visticamāk, ir redzams brīdis, kad uzsprāga daļa HES ēkas. Savukārt netālu esošās Nova Kahovkas pilsētas okupācijas vadība apsūdzēja Ukrainas armiju HES apšaudīšanā.

Vairāki neatkarīgi eksperti norāda, ka viss liecina par Kahovkas HES spridzināšanu, jo diez vai ar vienu vai pat dažām raķetēm izdotos sagraut aizsprostu.

Jāatgādina, ka Ukrainas varasiestādes jau pērn rudenī ziņoja par to, ka Krievijas karaspēks ir mīnējis Kahovkas HES, lai gadījumā, ja Ukrainas aizstāvji to mēģinātu ieņemt, staciju varētu uzspridzināt.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs vēsta, ka Krievijas karaspēks iepriekš nogādājis sprādzienbīstamas vielas uz Kahovkas HES. Tas tika darīts ar mērķi, lai sarīkotu no attāluma vadāmu sprādzienu.

Kahovkas HES atrodas Krievijas karaspēka kontrolē, taču pēc aizsprosta uzspridzināšanas applūst teritorijas gan Dņepras labajā krastā, kuras kontrolē Ukraina, gan Krievijas okupētās teritorijas kreisajā krastā.

Zaporižjas AES pašlaik nav apdraudēta

Ukrainas Bruņoto spēku dienvidu pavēlniecība pavēstījusi, ka, pēc tās rīcībā esošās informācijas, evakuācija tiek organizēta arī Krievijas okupētajās teritorijās.

Kahovkas HES nodarītie postījumi ir tik lieli, ka to nebūs iespējams atjaunot,  paziņojis Ukrainas valsts uzņēmums "Ukrhidroenergo", piebilstot, ka saspridzināta arī mašīntelpa. Pēc "Ukrhidroenergo" vērtējuma, pēc četrām dienām Kahovkas ūdenskrātuves vairs nebūs.

Ukrainas ekonomisti vēsta, ka Kahovkas HES iznīcināšanas rezultātā Ukraina zaudējusi ap 5% no savas energosistēmas jaudas (355 no 7530 megavatu).

Pēc aizsprosta uzspridzināšanas izskanēja bažas, ka tas varētu apdraudēt Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), jo Kahovkas HES rezervuārs nodrošina ūdens piegādi AES dzesēšanas sistēmai.

Ukrainas amatpersonas gan mierina, ka pašlaik Zaporižjas AES nav apdraudēta, jo tai ir pašai savs ūdens rezervuārs.

Zaporižjas AES ir lielākā Eiropā, bet jau vairāk nekā gadu tā atrodas Krievijas okupantu kontrolē. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra paziņoja, ka rūpīgi novēro situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā.

Aizsprosta uzspridzināšana draud izraisīt ekoloģisko katastrofu, jo upē no Kahovkas HES noplūdušas jau vismaz 150 tonnu mašīneļļas. Tāpat ir bažas par mīnām, ko ūdens izskalojis no laukiem un nes lejup pa upi.

The house floats along the Dnipro river, washed away by water as a result of the explosion of the Kakhovka power plant dam pic.twitter.com/FaT0CFkGyM

— Денис Казанський (@den_kazansky) June 6, 2023

Zelenskis apsūdz Krieviju terorismā

Saistībā ar aizsprosta uzspridzināšanu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sasauca valsts Drošības un aizsardzības padomes ārkārtas sēdi.

"Krievijas teroristi. Kahovkas HES aizsprosta iznīcināšana tikai apliecina visai pasaulei, ka viņi jāpadzen no ikviena Ukrainas zemes stūrīša," tviterī ierakstījis Zelenskis.

Viņš piebildis, ka Krievijai nedrīkst atstāt nevienu Ukrainas zemes metru, jo katru metru tā izmanto terorismam.

"Tagad ir grūti novērtēt, kādas būs sekas uz vidi. Krievija ir iedarbinājusi vides masu iznīcināšanas ieroci. Un tas ir īsts ekocīds," atzina Zelenskis.

"Visi mūsu glābšanas dienesti ir iesaistījušies. Taču tikai Ukrainas kontrolētajā teritorijā.  Diemžēl Krievija kontrolēja šo dambi un visu Kahovkas hidroelektrostaciju, un fiziski nav iespējams iznīcināt kaut ko tādu no ārpuses."

Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks uzskata, ka HES aizsprosta uzspridzināšana ir pielīdzināma masu iznīcināšanas ieroču pielietošanai.

Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādījis, ka

Kahovkas HES uzspridzināšana, iespējams, ir lielākā tehnoloģiskā katastrofa Eiropā pēdējās desmitgadēs, kas apdraud tūkstošiem civiliedzīvotāju.

"Tas ir briesmīgs kara noziegums," tviterī uzsvēris Kuleba.

Kuleba arīdzan paudis sašutumu, ka atsevišķi mediji šo katastrofu atspoguļo kā "Kijiva un Maskava apsūdz viena otru". Kuleba norāda, ka šāda pieeja liek vienlīdzības zīmi starp faktiem un propagandu.

Tikmēr bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs tviterī paudis viedokli, ka HES uzspridzināšana liecina par to, ka Krievija vairs necer saglabāt kontroli Dņepras kreisajā krastā, un saistībā ar to, ka pēc aizsprosta uzspridzināšanas var rasties nopietnas problēmas ar Krimas ūdensapgādi, rodas jautājums, vai Krievija joprojām cer noturēt Krimu.

"Tas parāda, ka Krievijai absolūti neinteresē okupēto teritoriju iedzīvotāju liktenis. Viņi nerūpējas par iedzīvotāju evakuāciju; par to, kas pēc tam notiks ar šīm teritorijām," sarunā ar Latvijas Radio norāda Zemessardzes štāba pārstāve pulkvežleitnante Anita Pizele. "Par to būtu vērts aizdomāties tiem iedzīvotājiem, kas joprojām atbalsta okupācijas spēkus."

Krievija baidās no gaidāmās Ukrainas ofensīvas

Jau ilgāku laiku tiek runāts par to, ka Ukrainas armija kuru katru brīdi varētu uzsākt plaša mēroga pretuzbrukuma operāciju ar mērķi atgūt Krievijas okupētās teritorijas. Viens no potenciālajiem ofensīvas virzieniem varēja būt arī Dņepras upes kreisais krasts Hersonas apgabalā.

Pagājušā gada beigās ukraiņiem Hersonas apgabalā izdevās atkarot teritorijas, kas atrodas Dņepras labajā krastā, taču kreiso krastu joprojām kontrolē iebrucēji no Krievijas.

Tāpēc visticamākais iemesls, kāpēc krievi uzspridzināja Kahovkas HES, ir mēģinājums kavēt Ukrainas karaspēka virzību uz Dņepras kreiso krastu.

"Viņi sagaida mūsu uzbrukumus tieši Hersonas rajonā, viņi domā, ka mēs forsēsim Dņepras upi, tāpēc, uzspridzinot hidroelektrostaciju, krievi cer aizkavēt vai padarīt neiespējamu mūsu ofensīvu tajā vietā, kur mēs varētu uzbrukt," spriež Ukrainas militārais eksperts Oleksijs Getmans.

"Es domāju, ka viņi pārdega no savām iekšējām bailēm, gaidot mūsu iespējamos uzbrukumus. Vienkārši sakot, viņi "sapsihojās". Visticamāk, ka notikušais neapturēs mūsu bruņotos spēkus. Arī ūdens līmenis diezgan strauji nokritīs. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc to vajadzēja darīt. Diez vai tas dos kādas militāras priekšrocības, bet ekoloģiskās sekas būs pietiekami nopietnas," secina Getmans.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts tviterī paudis viedokli, ka dambja uzspridzināšana ir Krievijas roku darbs un ietekme gan būšot lielāka uz Krievijas kontrolē esošo krastu, bet šāds solis kavētu iespējamu upes forsēšanas operāciju.

Aizsprosta pārrāvums ir padarījis Ukrainas spēkiem upes šķērsošanu grūtāku. Tas mainīs reljefu tālāk pa straumi, radot purviem līdzīgus apstākļus. Šī situācija arī rada papildu slodzi Ukrainas bruņotajiem spēkiem, jo, iespējams, tie iesaistīsies cilvēku glābšanā un būs aizņemti, rūpējoties par vides problēmām.