Daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā, jau notiek iepriekšējā balsošana, taču par vēlēšanu sākumu uzskata brīdi, kad kādā dalībvalstī ir oficiālā vēlēšanu diena.

Kā pirmie vēlēt devušies cilvēki Nīderlandē, piektdien balsos Īrija, bet Latvijā, kā arī Slovākijā un Maltā galvenā vēlēšanu diena ir sestdiena, 8. jūnijs. Sestdien otro dienu balsošana turpināsies arī Čehijā.

Kopumā no šodienas līdz svētdienai, 9. jūnijam, pie balsošanas urnām tiek gaidīti 370 miljoni Eiropas Savienības balsstiesīgo pilsoņu, kuriem jāievēl 720 deputāti.

Šogad tiek cerēts, ka kopējā balsotāju aktivitāte sasniegs 50% robežu, kas nozīmētu, ka balsot devušies 185 miljoni cilvēku. Pirmie vēlēšanu rezultāti jāgaida svētdienas vakarā.

Vēlēšanas netieši noteiks bloka izpildinstitūcijas – Eiropas Komisijas – sastāvu un vadītāju. Labas izredzes saglabāt amatu ir pašreizējai prezidentei Urzulai fon der Leienai, taču vēlētāju balsis izšķirs, vai pietiekams deputātu skaits būs partijām, kas atbalsta viņas kandidatūru. It īpaši tāpēc, ka sabiedriskās domas aptauju dati liecina par nacionālkonservatīvo un eiroskeptisko partiju popularitātes pieaugumu.

Aptaujas arī liecina, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem visvairāk rūp Krievijas karš pret Ukrainu, ekonomiskā attīstība, protekcionisms tirdzniecībā, mākslīgā intelekta radītais darbavietu apdraudējums, migrācija un klimata pārmaiņas.

Nīderlandē aptaujas liecina, ka par pirmo vietu cieši sacenšas galēji labējā Brīvības partija un kreisā sociāldemokrātu un zaļo apvienība.

Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija pirms pusgada uzvarēja Nīderlandes parlamenta vēlēšanās. Tagad aptaujas rāda, ka tā varētu iegūt aptuveni trešo daļu no EP deputātu mandātiem, 9 no 31.

Vilderss šīs vēlēšanas lielā mērā pozicionē, kā cīņu pret migrāciju un pret ES Zaļā kursa uzspiestajām prasībām, sakot – ja neiesiet uz vēlēšanām, tad uzvarēs zaļie ar Fransu Timermansu, kurš ir bijušais Eiropas Komisijas izpildviceprezidents.

"Ja vēlaties mainīt patvēruma politiku – tur jāņem vērā arī Eiropas Savienība ar visām mums saistošajām vadlīnijām," pavēstīja Vilderss.

"Un, ja vēlamies to mainīt  - tad jums ir arī jābūt spēcīgai klātbūtnei Eiropas Parlamentā. Lai varētu, ja nepieciešams, mainīt Eiropas vadlīnijas.

Lai mēs paši būtu atbildīgi par savu imigrācijas politiku un patvēruma politiku.

Nīderlandes vēlētāji vairs neuzskata Vildersu un viņa partiju par marginālu, kā pirms pieciem gadiem.

"Šīs un arī iepriekšējās vēlēšanas parāda, ka cilvēkiem šobrīd ir apnikusi vecā sistēma, tāpēc lietas ir jāmaina. Es gan nedomāju, ka Vildersa kunga redzējums ir pareizais. Taču es vienmēr saku, ka katrai partijai ir kaut kas labs – jautājums, ko saka jūsu pašu sirds, kur ir jūsu saikne ar cilvēkiem un Eiropas Savienību?" spriež vēlētājs Darpans van Kuiks.

Daudz kas būs atkarīgs no vēlētāju aktivitātes.

Neilgi pirms pulksten 18 tika ziņots, ka līdz šim nobalsojuši 29% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir vairāk nekā attiecīgā laika posmā iepriekšējās EP vēlēšanās 2019. gadā. Nīderlandē toreiz galīgā vēlētāju aktivitāte bija 42%.

"Esmu atnācis kā eiropietis, lai atdotu savu balsi. Es domāju, ka tas ir svarīgi, jo mūsdienās arvien vairāk lēmumu tiek pieņemti Briselē.

Tādēļ man liekas, ka ir svarīgi, lai arī mana balss tiktu sadzirdēta. Tas ir pavisam vienkārši," stāsta kāds vēlētājs.

"Domāju, ka Eiropas nozīme tiek par zemu novērtēta. Ja vēlies, lai tava balss tiktu sadzirdēta, tad patiešām ir jāiet vēlēt. Ja vēlies, lai Eiropā notiktu pārmaiņas, tad nav cita ceļa, kā balsot. Tāds ir mans viedoklis," uzsver cits balsotājs.