"Tos ir atļauts izmantot robežas tuvumā, kad tie (Krievijas ieroči) tiek izmantoti tajā robežas pusē, lai uzbruktu konkrētiem mērķiem Ukrainā," intervijā telekanālam ABC sacīja Baidens. "Mēs neatļaujam triecienus 200 jūdžu (300 kilometru) dziļumā Krievijā, un mēs neatļaujam triecienus pa Maskavu, pa Kremli".
ABC korespondents jautāja ASV prezidentam, vai viņu uztrauc Krievijas diktatora Vladimira Putina iepriekšējā dienā teiktais, ka augstas precizitātes ieroču piegāde Ukrainai to izmantošanai pret mērķiem Krievijas teritorijā ir tieša līdzdalība karā.
"Es viņu [Putinu] pazīstu jau vairāk nekā 40 gadus. Viņš mani uztrauc jau 40 gadus. Viņš ir necienīgs cilvēks," atbildēja Baidens.
"Viņš ir diktators, un viņš ar visiem spēkiem cenšas noturēt savu valsti, vienlaikus turpinot šo ofensīvu. Mēs nerunājam par ieroču nodošanu viņiem [Ukrainā], lai viņi varētu veikt triecienu Maskavai, Kremlim. Tikai otrā robežas pusē, kur viņi tiek apšaudīti ar spēcīgu konvencionālo ieroču uguni, ko krievi izmanto, lai iebruktu Ukrainā un nogalinātu ukraiņus," teica Baidens.
Baidens ceturtdien pasākumā par godu 80. gadadienai kopš sabiedroto spēku izsēšanās Normandijā paziņoja, ka ASV nepametīs Ukrainu.
"Mēs neatkāpsimies, jo, ja mēs to darīsim, Ukraina tiks pakļauta, un ar to viss nebeigsies," sacīja Baidens. "Ukrainas kaimiņi tiks apdraudēti, visa Eiropa tiks apdraudēta," viņš piebilda, raksturojot Putinu kā "tirānu, kas tiecas dominēt".
Pēc viņa teiktā, demokrātija šobrīd ir apdraudēta vairāk nekā jebkad agrāk iepriekšējos astoņos gadu desmitos.
"Mēs dzīvojam laikā, kad demokrātija visā pasaulē ir vairāk apdraudēta nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara beigām," sacīja Baidens. "Izolācija nebija risinājums pirms 80 gadiem un nav risinājums šodien."
Kopš Rietumvalstis mainīja savu nostāju un atļāva Ukrainai izmantot to sniegtos ieročus triecieniem Krievijas teritorijā, Ukraina tos šim mērķim jau likusi lietā. Līdz šim tā triecieniem Krievijā izmantoja galvenokārt pašu ražotos dronus.
Lēmums atļaut izmantot arī sabiedroto ieročus, kuram stimulu deva Krievijas iebrukums Harkivas apgabalā, bijis vairāku valstu koordinēts solis. Tā, skaidrojot savu pozīciju, pauda Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
"Krievija nesen atvēra jaunu fronti. Harkiva, miljoniem apdzīvota Ukrainas pilsēta netālu no Krievijas robežas, tiek pakļauta Krievijas uzbrukumiem teju katru dienu. Savu reakciju mēs cieši koordinējām ar sabiedrotajiem," teica Šolcs.
"Ukrainai ir tiesības aizstāvēties. Tas attiecas arī uz uzbrukumiem Harkivas apkārtnē, kurus Krievija veic no pozīcijām savā pierobežā.
Lai aizsargātos no šādiem uzbrukumiem, Ukraina var izmantot arī sabiedroto ieročus."
Uz sabiedroto zaļo gaismu Ukrainai asi reaģēja Putins, brīdinot, ka Krievija var ar līdzīgiem ieročiem apbruņot savas sabiedrotās, kas varētu uzbrukt Rietumvalstu mērķiem. Taču kā absurdu noraidīja ideju, ka Krievija varētu uzbrukt NATO.
Arī Vācija vēl nav piegādājusi Ukrainai tālās darbības raķetes "Taurus", taču Ukrainas rīcībā ir Lielbritānijas un Francijas tālās darbības "Storm Shadow" raķetes. Sabiedrotie sagaida, ka Ukraina šos ieročus izmantos triecieniem Krievijas robežas pusē, kur tā koncentrējusi spēkus uzbrukumam Harkivai, radīs traucējumus ienaidnieka loģistikai un tādējādi apgrūtinās ienaidnieka ofensīvu.
Ekspertu ieskatā, šim mērķim visefektīvāk kalpotu sabiedroto drīzumā solītie F-16 iznīcinātāji. Pirmos 16 Dānija varētu piegādāt jau šovasar, turklāt bez lieguma izmantot tos arī Krievijas teritorijā. To atļaus arī Nīderlande, kura solījusi 24 iznīcinātājus Ukrainai nodot rudenī.
Kijiva gan sūdzējusies par gausajiem pilotu apmācību tempiem. Ukrainas amatpersonas uzskata, ka pašreizējā apmācību procesā netiek sagatavots pietiekams pilotu skaits, lai varētu izmantot kopā vairāk nekā 60 Kijivai solītās kaujas lidmašīnas. Sabiedrotie aizbildinās ar vietu trūkumu mācību centros, bet cer situāciju tuvākajā laikā vērst par labu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
