28. jūnijā notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā Pezeškiāns ieguva 42,5% balsu, kamēr par Džalili balsoja 38,7% vēlētāju.
Saskaņā ar Irānas vēlēšanu komisijas paziņojumu, piektdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Masuds Pezeškjans saņēma vairāk nekā 16 miljonus balsu, bet viņa sāncensis Saīds Džalili – vairāk nekā 13 miljonus.
Otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā tika nodotas aptuveni 30 miljoni vēlētāju balsis.
Vēlētāju aktivitāte bija 49,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš Islāma Republikas dibināšanas 1979. gadā, vēsta raidorganizācija "Deutsche Welle".
Kopumā vairāk nekā 61 miljons irāņu bija tiesīgi piedalīties prezidenta vēlēšanās.
Jūnija beigās notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā piedalījās seši prezidenta amata kandidāti, savukārt Pezeškiāns bija vienīgais reformists, kuram Irānā valdošais režīms devis atļauju iesaistīties cīņā par prezidenta krēslu.
69 gadus vecais kardioķirurgs Pezeškiāns iepriekš ieņēma parlamenta deputāta vietu, kā arī Irānas veselības ministra amatu no 2001. līdz 2005. gadam. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš kritizēja Irānas "morāles policiju", kas, cita starpā, uzrauga, lai sievietes nēsātu obligāto galvas lakatu.
Jaunievēlētais Irānas prezidents arī solīja atcelt ilgstošus interneta lietošanas ierobežojumus valstī.
Runājot par ārpolitiku, Pezeškiāns solīja pārtraukt Irānas "izolāciju" no pārējās pasaules. Viņš arī aicināja uz "konstruktīvām sarunām" ar Rietumiem par 2015. gada Vīnes kodolvienošanās īstenošanu, saskaņā ar kuru Irāna piekristu ierobežot savu kodolprogrammu apmaiņā pret Rietumu ieviesto sankciju mīkstināšanu.
Berlīnē bāzētās domnīcas "Tuvo Austrumu un Pasaules kārtības centrs" dibinātājs Ali Fatholla-Nedžads tikmēr apšaubījis Pezeškiāna spējas virzīt Irānu uz reformu ceļa, ņemot vērā, ka īstās varas centri valstī ir augstākais garīgais līderis ajatolla Ali Hameneji, viņa kabinets un Islāma revolūcijas sardzes korpusa funkcionāri.
"Pezeškiāns pat reformistu nometnē tiek uzskatīts par diezgan lojālu šiem varas centriem. Citiem vārdiem sakot, viss, ko viņš solīja Irānas tautai priekšvēlēšanu kampaņas laikā, ir vairāk nekā apšaubāms, jo viņš nav tas, kurš pieņem lēmumus. Bet viņš būs tas, kurš īstenos jebkādus lēmumus, ko pieņem šie varas centri," intervijā raidorganizācijai "Deutsche Welle", sacīja Fatholla-Nedžads.
Telekanāla "Al Jazeera" Irānas politikas apskatnieks Rasūls Serdars savukārt paudis uzskatu, ka jaunievēlētajam Irānas prezidentam nāksies saskarties ar nopietnu stingrās līnijas piekritēju un ultrakonservatīvu politisko spēku pretestību jautājumos, kas skar attiecības ar Rietumiem.
"Tādas neievēlētās amatpersonas un tādas struktūras, kuras Irānā ir diezgan nozīmīgas un ir ļoti spēcīgas. Un bez viņu atbalsta un piekrišanas viņam būs grūti īstenot iecerēto politiku," sacīja Serdars.
Prezidenta ārkārtas vēlēšanas tika izsludināts, jo maijā helikoptera katastrofā gāja bojā iepriekšējais prezidents – ultrakonservatīvais Ebrahims Raisi.
Prezidents, kas tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu, Irānā ir otra augstākā amatpersona un vada valdību, savukārt augstākais teokrātiskā režīma līderis ir ajatolla Ali Hameneji.
