Iepriekš medijos izskanējis, ka Ukraina no sabiedrotajiem pirmos iznīcinātājus F-16 saņems jūlijā. Ukraiņu aviācijas eksperts Konstantīns Krivolaps tikmēr paudis uzskatu, ka šāda varbūtība ir maz ticama.
Donbasa reģiona pilsētas Časivjaras austrumu rajonā, no kurienes šonedēļ Ukrainas armija bijusi spiesta atkāpties, nav vietu, kurās ieņemt pozīcijas aizstāvībai. Šajā rajonā nav palikusi neskarta neviena ēka, jo Krievijas militārā aviācija nolīdzināja tās ar trīs tonnu smagām vadāmām bumbām.
Lai Ukraina spētu efektīvi aizsargāties pret iebrucēju bumbu uzbrukumiem, tai nepieciešamas spējas iznīcināt Krievijas militārās aviācijas lidmašīnas, kas tās nomet. Šo mērķu sasniegšanai Ukrainas aizstāvjiem ir nepieciešami iznīcinātāji F-16.
Krievijas armijai zinot, ka iznīcinātāji F-16 drīzumā varētu nonākt Ukrainā, tās gaisa spēki vairojuši uzbrukumus tiem netālu no frontes līnijas esošajiem lidlaukiem, kur nākotnē varētu bāzēties Ukrainas Rietumu sabiedroto piegādātās kaujas lidmašīnas.
Žurnāla "Forbes" Ukrainas izdevums vēstīja, ka pēdējais šāds uzbrukums noticis 1. jūlijā, kad Krievijas palaistās raķetes trāpījušas Poltavas apgabalā esošajam Mirhorodas lidlaukam, kur bija izvietotas Ukrainas lidmašīnas Su-27.
Saskaņā ar "Forbes" rīcībā esošo informāciju, Krievijas īstenotajā uzbrukumā tika iznīcinātas divas Ukrainas kaujas lidmašīnas.
Ukrainas varasiestādes gan nav komentējušas žurnālā publicēto informāciju.
Ukraiņu aviācijas eksperts Konstantīns Krivolaps intervijā telekanālam "Freedom" norādījis, ka Krievijas īstenotais uzbrukums Mirhorodas lidlaukam, iespējams, izgaismo problēmu, ar kuru Ukrainas armijai nākas saskarties – pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkumu.
Pēc Krivolapa domām šī problēma, kā arī vairāki citi apstākļi varētu aizkavēt Rietumu kaujas lidmašīnu piegādi Ukrainai, kas, kā vēstīja mediji, varētu notikt jau šomēnes.
"Briti uzskata, ka viena lidlauka aizsardzībai ir nepieciešamas divas "Patriot" un divas "Nasams" pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tas izskatās loģiski – tās nodrošinās aizsardzību no diviem virzieniem. Kad būs pieejamas šīs papildu sistēmas, kad tiks uzsākta liela attāluma radaru noteikšanas lidmašīnas darbības programma, kad atgriezīsies mūsu piloti, kuri Arizonā pabeigs apmācību ne agrāk kā septembrī... Tad, manuprāt, nevajadzētu domāt, ka iznīcinātāji F-16 tiks piegādāti līdz septembrim, oktobrim", sacīja Krivolaps.
Aviācijas eksperts arī noraidījis citu Ukrainas militāro apskatnieku izteikumus, ka Rietumu piegādātie iznīcinātāji varētu bāzēties kādā NATO dalībvalsts lidlaukā un no turienes izlidot pret Krievijas mērķiem vērstajās operācijās.
"Ja mēs pieturamies pie starptautisko tiesību normām, tad, ja lidmašīna paceļas no citas valsts teritorijas un nenolaižas Ukrainā, neuzpilda degvielu jeb nefiksējas Ukrainas teritorijā, tad tiek atzīts, ka šī valsts ir iesaistījusies bruņotā konfliktā, šajā gadījumā ar Krieviju. Būtu tā Polija vai Rumānija, es domāju, ka neviena no šīm valstīm nevēlas būt viena no konflikta pusēm," sacīja Krivolaps.
Iepriekš ziņu aģentūra "Reuters" vēstīja, atsaucoties uz augstu Ukrainas militāro avotu, ka Ukraina no sabiedrotajiem pirmos reaktīvos iznīcinātājus F-16 saņems jūnijā, jūlijā. Avots gan nav norādījis, kura valsts iznīcinātājus piegādās. F-16 Ukrainai solījušas Dānija, Nīderlande, Norvēģija un Beļģija.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
