Lai atrastu pirmo darbu, daudzviet Eiropā jauniešiem nepietiek ar universitātes vai kādas citas mācību iestādes diplomu. No viņiem tiek prasīta arī profesionālā pieredze, ko var gūt praksē. Bet bieži vien praktikantiem netiek maksāts. Tādēļ zināmā mērā veidojas apburts loks, jo praksi var iegūt tikai tie jaunieši, kuru vecāki var atļauties viņus uzturēt. Sevišķi izteikti tas ir, ja prakse notiek ārvalstīs, kur pat istabas īre var maksāt vairākus simtus eiro mēnesī.
Līdz ar to Eiropas Jaunatnes foruma vadītājs Rarešs Voicu uzskata, ka neapmaksāta prakse jeb stažēšanās būtu jāizbeidz.
"Mūsuprāt, svarīgākais ir tas, ka neapmaksāta prakse ir neapmaksāts darbs. Mēs ļoti spēcīgi nosodām jebkādu neapmaksāta darba paveidu, kas negodprātīgi izmanto jauniešus un jebkuru citu. Tas ir Eiropas Jaunatnes foruma darbības pamatā, tā ir daļa no mūsu cīņas par lielāku sociāli ekonomisko jauniešu iekļaušanu," uzsvēra Voicu.
Eiropas Jaunatnes forums ir viena no vadošajām nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv gados jaunu cilvēku intereses, tostarp Briseles varas gaiteņos. Tādēļ par vienu no saviem mērķiem tuvākajiem pieciem gadiem, kad strādās tikko ievēlētā Eiropas Parlamenta sasaukums un topošais Eiropas Komisijas sastāvs, Eiropas Jaunatnes forums ir izvirzījis skaidru un nepārprotamu neapmaksātas stažēšanās aizliegumu.
"Mēs bieži dzirdam, ka tas kaut kādā veidā ir abpusēji izdevīgi, ka, lai arī jauniešiem netiek maksāts, viņi iegūst pieredzi.
Bet patiesība ir tajā, ka neapmaksāta prakse, kā liecina mūsu pētījuma dati, jauniešiem vidēji izmaksā vairāk nekā 6000 eiro. Tātad jums ne tikai nemaksā par darbu, bet jums vēl ir jāpiemaksā klāt, lai strādātu,"
skaidroja jauniešu organizācijas vadītājs.
Voicu sacīja, ka zināmi soļi neapmaksātu prakses vietu aizliegšanai aizvadītajos gados jau ir sperti, bet ar tiem esot par maz, jo joprojām pastāv pārāk daudz "caurumu" un izņēmumu. Viņaprāt, prakses periodam ir jābūt ne tikai apmaksātam, bet arī jēgpilnam, lai jaunieši no tā gūtu vērtīgu pieredzi.
Tāpat šī nevalstiskā organizācija prasa Eiropas politiķiem nodrošināt pietiekamu finansējumu jaunatnes organizācijām. Voicu saka, ka kopš Covid-19 pandēmijas laika sabiedriskā telpa, kur jaunieši var iesaistīties, ir jūtami sarukusi, kas negatīvi ietekmē demokrātiju.
"Ja jauniešus uzklausa vai piedāvā viņiem izteikties tikai aptuveni reizi piecos gados, kad notiek vēlēšanas, tad viņiem neveidojas instinktīvs ieradums iesaistīties.
Jūs neesat motivēts izteikties. Jūs neesat motivēts jēgpilni piedalīties procesos kā pilsonis. Tas ir ļoti nozīmīgs mūsu darba virziens. Mēs strādājam, lai jauniešu organizācijām tiktu piešķirts lielāks finansējums, kas dod jauniem cilvēkiem lielākas iesaistes iespējas, un atbalstām viņus šajā procesā," norādīja Voicu.
Visbeidzot, Eiropas Jaunatnes forums iestājas par balsstiesību piešķiršanu jau no 16 gadu vecuma – ja cilvēki šajā vecumā jau drīkst strādāt un maksāt nodokļus, tad viņiem ir jābūt tiesībām arī vēlēt.
Lai jaunieši dotos vēlēt, sarakstos ir jābūt arī gados jauniem politiķiem, ar kuriem viņi spēj identificēties. Bet, kā norāda šī organizācija, aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidātiem, kas jaunāki par 35 gadiem, bieži vien netika dota iespēja tikt ievēlētiem. Latvija ir viena no piecām valstīm, no kuras šoreiz netika ievēlēts neviens gados jauns deputāts.
