Dažas stundas pēc Vazedas atkāpšanās Bangladešas prezidents Mohammeds Šahabudins atlaida parlamentu, kā arī lika izlaist no cietuma opozīcijas līderi un bijušo premjeri Hālidu Zia.
Bangladešas armijas komandieris Vakers uz Zamans aicināja politiskās partijas izveidot pagaidu valdību, kas strādātu līdz jaunām parlamenta vēlēšanām. Viņš arī solīja saukt pie atbildības tos, kuri ir vainojami par vairāk nekā 300 cilvēku nāvi mēnesi ilgajos protestos.
Par spīti armijas aicinājumiem cilvēkiem ievērot mieru un kārtību, daudzviet galvaspilsētā izcēlās nekārtības un novērots marodierisms. Ir notikuši arī uzbrukumi līdz šim valdošās partijas birojiem un rajoniem, kur dzīvo pārsvarā hinduisti.
Protestu līderi ir paziņojuši, ka viņi nekādā gadījumā neatbalstīs armijas kontrolētu valdību.
Arī cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" pārstāvis Takbirs Huda bažījās par iespēju, ka armija varētu pārņemt varu Bangladešā.
"Protestētāji ir kategoriski pateikuši, ka viņi nepanāca autokrātiskas valdības krišanu, lai tās vietā nāktu militāristu valdība. Ir ļoti skaidri jāpasaka, ka armijas pilnvaras ir ļoti ierobežotas, un ka tā var būt iesaistīta tikai kā palīgs, lai atvieglotu pāreju uz atbildīgu pārvaldes formu," Huda sacīja intervijā "Deutsche Welle". "Pēdējo reizi, kad Bangladešā valdīja militāristi, arī bija nestabils periods. Tas notika 2007. gadā. Militārais režīms valdīja nedaudz ilgāk par gadu un ironiski, ka pēc tam pie varas nāca Hasīna Vazeda."
Protestētāji pieprasa, lai par pagaidu valdības vadītāju ieceltu 2006. gada Nobela Miera prēmijas laureātu un uzņēmēju Muhammadu Junusu. 84 gadus vecais Junuss ir paziņojis, ka viņš būtu gatavs uzņemties šo pienākumu.
Bangladeša ir nabadzīga attīstības valsts, taču tur dzīvo gandrīz 170 miljoni iedzīvotāju, kas nozīmē milzīgu darbaspēku. Daudzi no viņiem ir nodarbināti tekstilrūpniecībā. Bangladeša ir otrais lielākais apģērbu ražotājs pasaulē aiz Ķīnas, un vairāk nekā 80% tur saražoto apģērbu tiek eksportēti uz ASV un Eiropu.
Nedēļām ilgušo protestu un nekārtību dēļ ir slēgtas vairākas lielas apģērbu ražotnes, tāpēc ir apgrūtinātas piegādes to klientiem, kuru vidū ir tādi pazīstami modes uzņēmumi, kā zviedru "H&M", spāņu "Zara" un japāņu "Uniqlo". Piemēram, "H&M" iepērk apģērbus no aptuveni 1000 rūpnīcām Bangladešā.
Nestabilā situācija Bangladešā var piespiest globālos apģērbu zīmolus meklēt piegādātājus citās valstīs, bet tas var atsaukties uz galaproduktu cenu.
Dienvidāzijas valstī Bangladešā valda liela neziņa par nākotni, pēc tam kad no amata atkāpās un valsti pameta ilggadējā premjerministre Hasīna Vazeda.
Viņa bija spiesta atteikties no varas pēc plašajiem protestiem, kuru dalībnieki, pārsvarā studenti, pieprasīja Hasīnas Vazedas demisiju. Vairākus mēnešus ilgušie protesti bija vardarbīgi, jo to laikā dzīvību zaudēja vairāk nekā 300 cilvēku, bet tūkstošiem demonstrantu arestēja.
KONTEKSTS:
Bangladešā kopš 1. jūlija nerimst plaši studentu protesti. Tie sākās, kad valsts Augstākā tiesa atjaunoja tā dēvētās darba kvotas valsts iestādēs.
Izmaiņas paredz, ka 30% ļoti iekārojamu darbavietu valsts sektorā, kur alga un sociālās garantijas ir krietni augstākas nekā citviet, rezervētas brīvības cīnītāju bērniem un mazbērniem, kas 1971. gadā piedalījās valsts atbrīvošanas kustībā. Pēcāk tiesa tomēr piekāpās un paziņoja, ka tikai 5% civildienesta darbavietu arī turpmāk būs rezervētas neatkarības kara veterānu bērniem, bet 2% – citām kategorijām.
Taču protestu dalībnieku dusmas pastiprinājušas vardarbīgas sadursmes ar valdību un tās lēmumus atbalstošām studentu grupām, kā arī nu jau bijušās Bangladešas premjerministres Hasīnas Vazedas publiskie izteikumi, kuros viņa demonstrantus pielīdzinājusi valsts nodevējiem.
Nedēļām ilgušie protesti piespieda demisionēt ilggadējo premjerministri Hasīnu Vazedu, kura valsti pameta. Pēc līdzšinējās valdības krišanas varu faktiski sagrāba armija.
