Par spīti britu premjera vakardienas brīdinājumam, ka visi grautiņu dalībnieki tiks identificēti, atrasti un sodīti – naktī šādi skati bija redzami atkal – šoreiz Belfāstā, Plimutā un Birmingemā. Mazskaitlīgi, bet šoreiz tajos bija vairāk iesaistīti pusaudži.
Šo nekārtību vilni izraisīja dezinformācija sociālajos medijos, ka uzbrukumā deju studijai, kur tika nodurtas trīs mazas meitenītes un 10 cilvēki ievainoti, vainojams musulmaņu imigrants, lai gan noziedznieks dzimis Kārdifā un viņa vecāki ir no Ruandas.
Taču cilvēku sašutums izpaužas arī ārpus šiem grautiņiem. Daži protestētāji apgalvo, ka ir pret vardarbību.
"Cilvēki tagad ir "uz vārīšanās temperatūras"," sacīja kāds protestētājs Midlsbro pilsētā.
"Tā ir mūsu valsts, un mēs tiekam izstumti," tikmēr pauda cita demonstrāciju dalībniece.
"Viņi runā par patiesām problēmām, bet viņus ignorē," sacīja vēl kāds protestētājs.
Policija arī atzinusi, ka protestos iesaistījušies ne tikai vardarbīgi ekstrēmisti, bet arī vietējie iedzīvotāji.
"Šajās vietās mēs arī redzam, ka vietējie cilvēki pievienojas vardarbībai un iznīcināšanai. Tātad, jā, tur ir organizācija, bet tajā ir arī spontanitātes elementi," sacīja Lielbritānijas galvenais konstebls Gevins Stīvenss.
Lai gan pirmo grautiņu izraisīšanā ir zināmi vainīgie, tomēr tagad tie kļuvuši decentralizēti, atzīst eksperti. Tas ir diezgan plašs cilvēku kopums, kurus vieno naids pret musulmaņiem un migrantiem.
"Ziņas tiek izplatītas pa "Telegram" kanāliem, no kuriem daudzi tika izveidoti pēc Covid-19 pandēmijas, kur jūs redzējāt mobilizāciju pret ierobežojumiem. Un pēdējos gados tie tiek atkal izmantoti, vēršoties pret imigrantiem," norādīja ekstrēmisma pētnieks no Stratēģiskā dialoga institūta Milo Komerfords.
Tikmēr arī sociālās tērzētavas "X" īpašnieks Īlons Masks pielējis eļļu ugunī, ierakstot, ka Lielbritānijā "pilsoņu karš ir neizbēgams" – tas izraisīja arī asu nosodījumu no britu premjera Kīra Stārmera puses.
Policija izvieto ielās vēl papildu tūkstošus policistu, lai izbeigtu nemierus. Viņi cer, ka aptuveni 400 aresti darbosies kā atturošs līdzeklis pārējiem.
Lielbritānijā vēl 6000 policistu gatavi iesaistīties operācijās, lai apturētu nekārtības, kas valstī izraisījušās pēc trīs meiteņu noduršanas pagājušajā nedēļā Sautportā Anglijas ziemeļos, pavēstīja tieslietu ministre Heidija Aleksandra.
Daudzviet valstī pēc 29. jūlija Sautportas bērnu slepkavības notikušas gan protesta akcijas, gan arī izraisījušās nekārtības, grautiņi un sadursmes ar policiju.
Kā raidsabiedrībai BBC sacīja tieslietu ministre, valdība saistībā ar nekārtībām nodrošinājusi vēl 500 vietas cietumos un piesaistījusi 6000 policistu.
Premjerministrs Kīrs Stērmers no jauna centās pārliecināt tautu, ka tiek sperti visi vajadzīgie soļi.
"99,9 % cilvēku visā valstī vēlas, lai viņu ielas būtu drošas un lai viņi justos droši savās kopienās, un mēs veiksim visus nepieciešamos pasākumus, lai izbeigtu nekārtības," pavēstīja Lielbritānijas valdības vadītājs.
Nedēļas nogalē pūļi uzbruka policijai, dedzināja un izlaupīja veikalus, izsita automašīnu un māju logus un uzbruka vismaz divām viesnīcām, kurās bija izmitināti patvēruma meklētāji.
Valsts policijas priekšnieku padome pirmdien paziņoja, ka līdz šim aizturēti 378 cilvēki.
Pēc Sautportas bērnu slepkavības sociālajos medijos sākotnēji izplatījās nepatiesas baumas, ka uzbrucējs bijis musulmaņu patvēruma meklētājs.
Vēlāk aizdomās turamais tika identificēts kā 17 gadus vecais Aksels Rudakubana, kas dzimis Velsā. Britu mediji ziņoja, ka viņa vecāki ir no Ruandas.
Tiesa, tas nav atturējis radikāļus no uzbrukumiem mošejām, un valdība jau piedāvājusi islāma kulta vietām papildu apsardzi.
Policija vardarbībā vaino cilvēkus, kas saistīti ar nu jau likvidēto Angļu aizsardzības līgu (EDL) – galēji labēju islamofobisko organizāciju, kas dibināta pirms 15 gadiem un kuras atbalstītāji ir saistīti ar futbola huligānismu.
Galēji labējie savās sociālo mediju vietnēs cilvēkus aicina pulcēties protesta akcijās ar saukli "Beidzot pietiek".
