Augusts bija par aptuveni 1,5 grādiem siltāks nekā pirmsindustriālā laikmeta vidējais rādītājs, kas ir sasilšanas slieksnis, kuru pasaule cenšas nepārsniegt. Tas ir bijis karstākais augusts novērojumu vēsturē un otrs tveicīgākais mēnesis kopš 2023. gada jūlija, trešdien pavēstīja Pasaules Meteoroloģijas organizācija un Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas "Copernicus".
Vidējā globālā temperatūra jūnijā, jūlijā un augustā bija 16,77 grādi pēc Celsija, pārspējot iepriekšējo 2019.gada rekordu 16,48 grādi. Kopumā karstāks par šo ir bijis tikai 2016. gads, liecina "Copernicus" dati.
Pasaules okeāni, kas klāj vairāk nekā 70% Zemes, šovasar bija sasiluši līdz +21 grādam jeb visu laiku augstākajai temperatūrai, kopš tiek reģistrēti šie dati.
"Svelmainās vasaras dienas ne tikai rej, bet arī kož. Klimata sabrukums ir sācies," sacīja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas "Copernicus" rīcībā ir kopš 1940. gada reģistrētie dati, bet Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu meteorologiem ir pieejama informācija pat no 1800. gadu vidus. Gaidāms, ka šo valstu meteoroloģijas un zinātnes aģentūras jau drīzumā varētu ziņot to, cik karsta šī vasara ir bijusi.
"Tas, ko mēs novērojam, ir ne tikai jauni ekstrēmi laikapstākļi, bet arī to noturība un ietekme gan uz cilvēkiem, gan planētu. Ir skaidras klimata pārmaiņu sekas," teica "Copernicus" direktors Karlo Buontempo.
Pētot koku struktūru, ledājus, kā arī citus rādītājus, zinātnieki ir secinājuši, ka šobrīd pasaulē ir augstākā temperatūra aptuveni 120 000 gadu laikā.
Uz mūsu planētas siltāks ir bijis arī agrāk, taču tas bija pirms cilvēku civilizācijas, kad jūras līmenis bija daudz augstāks, bet poli nebija tik apledojuši.
Sasilšanā vainojamas cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas, vairākkārt norādījuši zinātnieki. Papildu iespaidu atstājusi arī klimatiskā parādība "El Ninjo", kas ik pēc četriem vai pieciem gadiem izraisa augstākas gaisa temperatūras.
"El Ninjo" sākās šogad. Ierasti dabas parādība sekmē krietni augstāku temperatūru nekā ierasts arī nākamajā gadā.
Klimatologs un Kanādas Viktorijas Universitātes Zemes un okeāna zinātņu skolas profesors Endrjū Vīvers pauda, ka Pasaules Meteoroloģijas organizācijas un "Copernicus" publicētie dati viņu nepārsteidz. Viņš arī pauda nožēlu par to, ka valstu vadītāji nav pietiekami nopietni uztvēruši problēmas, kas saistītas ar globālo sasilšanu.
"Ir pienācis laiks, kad pasaules līderiem jāsāk runāt patiesību. Mēs neierobežosim sasilšanu līdz 1,5°C, mēs neierobežosim sasilšanu līdz 2°C. Tagad ir jāpieliek visas pūles, lai novērstu globālo sasilšanu 3°C līmenī. Un tas radīs postījumus visā pasaulē," sacīja klimatologs.
Par pirmsindustriālā laikmeta gada vidējo temperatūru uzskata +13,9 grādus, un Parīzes klimata līgumā, kurā vairākas valstis vienojušās veikt saskaņotus pasākumus, lai ierobežotu globālo sasilšanu, kā pieļaujamais temperatūras slieksnis salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu norādīti 1,5 grādi.
Šī robeža gan nav noteikta vienam mēnesim, bet vairākām dekādēm, tāpēc īslaicīgu šī maksimuma pārsniegšanu zinātnieki iepriekš nav uzskatījuši par tik nozīmīgu.
