Šādi solījumi izskanēja Ķīnas un Āfrikas sadarbības forumā Pekinā.
Ķīna sevi pozicionē kā "globālo dienvidu" līderi
Vairāk nekā puse Ķīnas ieguldījumu būtu aizdevumu ceļā, bet pārējais naudas daudzums Āfrikā nāktu ar citiem līdzekļiem, kā arī ar aicinājumiem Ķīnas uzņēmumiem investēt kontinenta valstīs. Ķīna solījusi piešķirt 140 miljonus dolāru militārajā palīdzībā, kas ir lielākais jebkad atvēlētais naudas daudzums. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, uzrunājot klātesošos Āfrikas valstu līderus, solīja arī radīt vienu miljonu jaunu darba vietu.
Samits ir arī skaidrs Ķīnas politiskās ietekmes līdzeklis, īpaši ņemot vērā, ka Ķīna aktīvi cenšas sevi pozicionēt kā "globālo dienvidu" līderi.
Ķīnas līderis savā runā pauda cerību uz "kopīgu nākotni", ar to liekot domāt, ka Āfrikas valstis varētu dalīt Pekinas redzējumu par starptautisko kārtību.
Uzmanības vērta bija ceturtdien notikusī ANO ģenerālsekretāra Antonio Gutērreša uzstāšanās, kuras gaitā viņš atzinīgi izteicās par iespējām, ko var veicināt Ķīnas un Āfrikas valstu sadarbība, piemēram, atjaunojamās enerģijas izmantošanā.
Ķīna savās attiecībās ar Āfrikas valstīm un ietekmes nostiprināšanā liek uzsvaru uz ekonomiku, bet nākotnē varam sagaidīt arī lielāku Pekinas klātbūtni drošības jautājumos.
Varētu augt Ķīnas militārā aprīkojuma eksports uz Āfrikas valstīm
ASV domnīcas "Nacionālais Āzijas pētījumu birojs" pētnieks Beitss Gills vērš uzmanību uz samitā pausto solījumu veidot partnerību ar Āfrikas valstīm, lai praksē ieviestu Ķīnas redzējumu par globālo drošības arhitektūru. Tas nozīmētu palielinātu Ķīnas drošības klātbūtni kontinentā, Singapūras raidsabiedrībai CNA atzīmē pētnieks.
"Mēs redzēsim lielāku Ķīnas klātbūtni Āfrikā, kas izpaudīsies palielinātā drošības un policijas spēku apmācībā, palielinātā drošības un militārā ekipējuma eksportā uz Āfriku. Tas ir kaut kas, kam eiropiešiem, ziemeļamerikāņiem, citām Rietumvalstīm ir ļoti uzmanīgi jāseko līdzi."
Ekonomikas jomā ir skaidrs, ka sagaidāmi papildu infrastruktūras projekti. Gills uzskata, ka tagad viss ir Ķīnas uzņēmumu rokās, lai varētu lemt par investīcijām kontinentā, un, ja tās tiks īstenotas, tad tas būšot liels solis Āfrikas valstu vajadzību virzīšanai.
Bet tās Āfrikas valstis, kuras savā ekonomiskajā izaugsmē tagad ir atkarīgas no Ķīnas, pēc amerikāņu pētnieka domām, kļūs arvien vairāk atkarīgas.
Vienlaikus, kā atzīmē aģentūras AFP uzrunātie eksperti, Ķīna turpmāk izvēlēsies dot priekšroku mazāka mēroga aizdevumiem, lai finansētu salīdzinoši pieticīgākus attīstības projektus.
Kā aģentūrai pastāstīja Bostonas Universitātes datu analītiķis Lūkass Engels, Pekina ir izvēlējusies pielāgot stratēģiju, ņemot vērā gan Ķīnas ekonomiskās problēmas, gan Āfrikas valstu grūtības nomaksāt parādus. Tādējādi šāda pieeja Ķīnai būšot ilgtspējīgāka.
