Krievijas iebrukums viesis būtiskas pārmaiņas Ukrainas nacionālās policijas darbā.
"Ap pulksten 15 ienāca informācija, ka sākusies apšaude pilsētā. Uzreiz ar kolēģi nolēmām doties uz notikuma vietu," stāstīja Nacionālās policijas paramediķis Serhijs Slastenko. Viņš citstarp veic glābšanas darbus Konstantinivkā – pilsētā netālu no frontes.
"Ierodoties dzīvoklī, mēs redzējām, ka sieviete guļ bez dzīvības pazīmēm. Tika noskaidrots, ka apšaudes laikā šķemba ielidoja caur logu un trāpīja sievietei galvā. No smagajām traumām sieviete nomira uz vietas. Dzīvoklī bija vēl divi pusaudži, kuri, par laimi, necieta," viņš turpināja.
Ukrainā policisti ne tikai steidz palīgā cietušajiem piefrontes ciemos, evakuē iedzīvotājus un pieved humāno palīdzību, bet arī paši karo. No Nacionālās policijas policistiem izveidota atseviška karavīru brigāde, kas šobrīd cīnās frontē.
"Mēs, Ukrainas Nacionālās policijas uzbrukuma brigādes "Ljut" karavīri, turpināsim aizstāvēt valsts neatkarību. Izdarīsim visu iespējamo, lai Doneckā skanētu "Slava Ukrainai!", bet Sevastopolē atsauktos "Varoņiem slava!"!" dzirdams brigādes kopīgajā solījumā tautai.
Tie policisti, kas nekaro, dokumentē un izmeklē kara noziegumus, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā.
Kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma līdz šā gada 3. septembrim policija piefiksējusi 126 216 agresorvalsts noziegumus. No tiem lielākā daļa ir krimināllietas par kara likumu pārkāpumiem, daļa ir par civiliedzīvotāju spīdzināšanu un nogalināšanu, bērnu deportācijām, kā arī kolaboracionismu un valsts nodevību.
"Vienu mašīnu aizdedzinājām... kaut kāda automašīna bija – militārā. Pēc tam dzimšanas dienu svinējām, un vakar atkal aizgājām un vienu [automašīnu] aizdedzinājām un aizmukām – liels militārais džips tas bija," stāstīja viens no septembra sākumā aizturētajiem militāro automašīnu dedzinātājiem Hersonas apgabalā. Automašīnas tiek dedzinātas teju visās lielākajās pilsētās – arī Kijivā.
"Aizdedzinu un ātri skrienu līdz nākošajai [automašīnai] – aizdedzinu. Man teica, ka vajag vēl 5 līdz 10 sekundes uzfilmēt, kā deg. Es nofilmēju un aizskrēju," atzinās kāds Kijivā aizturētais. Policija arī publiskoja vīrieša atzīšanos.
Pēdējo mēnešu laikā Ukrainu pārņēmis militārā marķējuma automašīnu dedzināšanas "bums". Masveidā tiek svilinātas gan karavīru, gan militārā iesaukšanas centra darbinieku automašīnas, gan arī mediķu, glābēju vai vienkārši brīvprātīgo spēkrati, kas novietoti uz ielas.
Cietušas arī automašīnas, kuras Ukrainai ziedo starptautiskā sabiedrība vai ārvalstu labdari. Policijai un tiesībsargiem izdevies noskaidrot, ka tā ir īpaša Krievijas organizēta kampaņa Ukrainas iekšienē.
"Lomas noziedzīgās grupas dalībniekiem bija strikti sadalītas. Galvenais figurants saņēma pavēles no Krievijas specdienestiem. Pēc tam novirzīja pārējos grupas dalībniekus uz automašīnu dedzināšanu. Savus noziegumus viņi filmēja un kā pierādījumus sūtīja darbu pasūtītājam," skaidroja policijas pārstāvis.
Krievija "Telegram" kanālos vervē jauniešus, azartspēļu atkarīgos un citus vieglu naudu nopelnīt kāros. Tiek apsolīta nauda par katru nodedzināto automašīnu.
Dedzinātājiem savs veikums ir jāuzfilmē, un pēcāk šie video parādās Krievijas iebrukumu atbalstošos sociālo tīklu kanālos – kā "pierādījums" tam, ka ukraiņi pretojas tiem, kas cīnās pret agresorvalsti.
Paralēli šiem noziegumiem nekur nav pazudušas arī citas lietas.
"Policisti likvidēja zvanu centru Harkivā, kur Latvijas pilsoņus apkrāpa gandrīz par 11 miljoniem hrivnu (241 tūkstoti eiro). Figuranti zvanīja latviešiem un piedāvāja investēt kriptovalūtā vai akcijās un pelnīt uz procentiem," skaidroja policijas preses dienestā.
Atklāti arī citi zvanu centri, kas mēģinājuši apkrāpt citu valstu pilsoņus. Tāpat arī policija uzgājusi virkni laboratoriju, kurās izgatavotas narkotikas milzīgos apmēros.
Turpinās arī korupcijas noziegumu izgaismošana – Ukrainā nosacīti "mazās lietas" izmeklē policija, nevis Ukrainas nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra
Un reizi pa reizēm notiek arī tādi noziegumi, kas visai valstij liek sastingt šausmās. Piemēram, maija otrā pusē Dņipro policija aizturēja kādu 19 gadus vecu sievieti, kas mēģināja pārdot savu divus gadus veco dēlu. Par puiku viņa vēlējās saņemt vienu miljonu hrivnu jeb aptuveni 22 tūkstošus eiro.
Sieviete aizturēta pēc tam, kad bija paņēmusi miljonu no pircējas, sakrāmējusi to savā rokassomiņā un bija gatava atdot savu bērnu. "Pircēja" par šo piedāvājumu iepriekš bija informējusi policiju, un māte tika arestēta par cilvēktirdzniecību, bet puika aizvests pie mediķiem.
Ukrainā turpinās arī visu citu noziegumu izmeklēšanas – lai arī valstī ir karš, aptuveni 30 miljonus lielajā sabiedrībā notiek gan slepkavības, gan laupīšanas, izspiešanas un dažādi citi smagi noziegumi. Ar tiem visiem ir jātiek galā policijai arī tad, ja virs galvas nemitīgi lido raķetes un kaujas droni.
"Pats lielākais izaicinājums Nacionālajai policijai ir tas, ko es parasti saku – lai valstī būtu drošība un iekšējā kārtība. Neskatoties uz karu, mums ir jāizdara viss, lai mūsu cilvēki nosacīti drošās teritorijās – un kāpēc es saku nosacīti, jo raķetes var atlidot uz jebkuru valsts apgabalu, uz Rietumu apgabaliem –, bet mūsu iedzīvotājiem ir jājūtas drošībā, jāredz policija un jāzina, ka situācija tiek kontrolēta un viņi var droši staigāt pa ielām," sarunā ar Latvijas Radio sacīja Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieks Ivans Vihivskijs. Laikā, kad notiek saruna, Latvijas Valsts policija ieradusies Kijivā, lai atvestu ukraiņu kolēģiem policijas automašīnas un pateiktos par sadarbību Latvijai svarīgu kriminālprocesu izmeklēšanā.
Prasīts, kā šobrīd vērtē noziedzības līmeni Ukrainā, Vihivskijs atbildēja, ka situācija šobrīd tiek pilnībā kontrolēta – pat neskatoties uz to, ka valstī apgrozībā ir daudz ieroču.
"Protams, mums ir parādījušies daži noziegumi, kas nebija raksturīgi līdz karam – tie ir saistīti tajā skaitā ar ieroču izmantošanu. Jūs visi atceraties notikumus Vinnicas apgabalā, kur gāja bojā mūsu policists dienesta pienākumu izpildes laikā. Pat braucot uz ģimenes strīdu, mēs apzināmies, ka policists var būt apdraudēts saistībā ar ieroču, munīcijas, granātu pielietošanu un tā tālāk," pauda Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieks.
Pēc viņa teiktā, ielu noziegumi – zādzības, laupīšanas, slepkavības –, salīdzinot ar miera laikiem, ir samazinājušās, ko cita starpā varbūt ietekmējis arī tas, ka miljoniem cilvēku ir pametuši valsti.
Ukrainā gan vietā nākuši noziegumi, kuros iesaistīta ieroču pielietošana. Tas redzams arī policijas ikdienas atskaitēs sabiedrībai.
Septembra sākumā Luckā aizturēts vīrietis, kas ar automātisko ieroci apšaudījis apsardzes blokposteni, savukārt augusta vidū apšaude publiskā vietā notika Ternopiļā.
"15. augustā ap 15.30 saņēmām informāciju, ka vienā no ciemiem notiek apšaude. Cilvēks armijas formas tērpā atklāja uguni no automātiskā ieroča cilvēku virzienā. Uzreiz tika uzsākta speciāla policijas operācija. Izbrauca uz vietu, konstatēja, ka šāvējam ir ieroči, munīcija un ka viņš dodas viena ciema virzienā. Mēs, pirmkārt, izdarījām nepieciešamo, lai gādātu par iespējami apdraudēto cilvēku drošību, un pēc brīža šāvējs tika aizturēts," stāstīja Ternopiļas apgabala Nacionālās policijas vienības priekšnieks Serhijs Zjubanenko.
Šie nav vienīgie gadījumi pēdējo mēnešu laikā, kad kādam uzbrukts, izmantojot ieročus vai granātas. Konstatēta arī nelikumīga ieroču aprite.
23. augustā Ļvivā policija aizturēja personu grupu par nelikumīgu ieroču tirdzniecību. Kratīšanas laikā izņemtas 72 pistoles, 20 automāti, 29 dažādas granātas, gandrīz 49 tūkstoši dažāda kalibra lodes, kā arī prāvas naudas summas dolāros un eiro. Izmeklēšana šajā lietā turpinās, un policija noskaidro ieroču un munīcijas izcelsmi.
Latvijas Radio lūdza Ukrainas policijas priekšnieku skaidrot, vai nelikumīgi cilvēku rokās nonākušie ieroči nav tie paši, ko valstij cīņā pret agresorvalsti piegādā starptautiskie partneri.
"Nē, mēs, protams, konstatējam, ka iedzīvotāju rokās nonāk vairāk ieroču. Tas ir saistīts ar to, ka mūsu iedzīvotāji nesaprot, kad beigsies karš, pārdzīvo par iespējamiem jauniem uzbrukumiem, kā tas bija pilna apmēra kara sākumā un mēģina nodrošināties," atbildēja Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieks. "Tādā veidā tiek konstatēti nelikumīgu ieroču glabāšanas fakti. Ieroči parasti nāk no karadarbības teritorijām, bet vairumā gadījumu tās ir krievu armijas trofejas – ieroči, ar kuriem karavīri dodas uz kaujas lauku. Neesam konstatējuši jebkādus faktus par nelikumīgu tirdzniecību ar tādiem ieročiem, kurus mums ir piegādājuši starptautiskie partneri."
Ukrainas policisti ir arī pateicīgi Latvijai par atbalstu – tas bija jūtams jau kopš pirmajām pilna apmēra kara dienām, un sadarbība dažādās jomās turpinās.
