Vācijas iznīcinātāju pavadīts, Ramšteinas gaisa spēku bāzē ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš piedalījās Sabiedroto valstu Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē, kur sapulcējās vairāk nekā 50 Rietumvalstu pārstāvju, to skaitā no visām NATO dalībvalstīm.

Apspriežamo tematu loks plašs, taču visvairāk runā par Ukrainas panākumiem Kurskas operācijā, pieaugošajiem Krievijas raķešu triecieniem Ukrainas pilsētām, kā arī nepieciešamību pēc militārajām piegādēm.

Īpaši atzinīgi Ukrainas spēku operāciju Kurskas apgabalā vērtēja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.

"Mēs tiekamies ļoti dinamiskā brīdī. Ukraina turpina pārņemt iniciatīvu kaujas laukā. Tās karaspēks šobrīd veic operāciju Kurskas apgabalā Krievijā. Kremļa agresijas armija tagad atrodas aizsardzības pozīcijā uz savas zemes," sacīja Ostins.

Taču ne visur Ukrainai ir panākumi un to nereti kavē Sabiedroto valstu vadītāju noteiktie ierobežojumi militārā aprīkojuma izmantošanai. Sevišķi attiecībā uz tāla darbības rādiusa raķešu izmantošanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis,uzrunājot sabiedrotos, sacīja, ka Ukrainai nepieciešama tāla darbības rādiusa raķešu pilnvērtīga izmantošana, jo tikai tad Krieviju varētu piespiest meklēt mieru. Taču Zelenskis uzsvēra, ka sabiedroto ierobežojumi joprojām ir spēkā:

"Mēs dzirdam, ka jūsu tāla darbības rādiusa raķešu politika nav mainījusies, taču mēs redzam izmaiņas gan ATACMS, gan "Storm Shadow", gan franču raķešu piegāžu trūkumā un izmantošanas ierobežojumos. Un tas pat attiecas uz Krievijas okupētajām teritorijām, to skaitā Krimu. Ukraina tos uzskata par nepareiziem soļiem."

Zelenskis arī norādīja, ka nesenie Krievijas raķešu uzbrukumi Ļvivai, Poltavai un citām pilsētām ir pierādījums, ka Krievija turpinās līdzīgus uzbrukumus. Tāpēc sabiedrotajiem vairāk jāpiegādā pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Par jaunu palīdzības sniegšanu paziņojušas jau vairākas Rietumvalstis. ASV sniegs tūlītēju militāro palīdzību 250 miljonu ASV dolāru vērtībā, Lielbritānija nosūtīs 650 pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas, bet Vācija piegādās 12 pašgājējhaubicas, kas var trāpīt mērķī pat no 30 km attāluma.

"Es uzskatu, ka šis viss parāda pavisam skaidru Vācijas nostāju. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams. Mums jāaizsargā suverēnu valstu brīvība, neatkarība un teritoriālā integritāte pret tādiem agresoriem kā Krievija. Jo galu galā tas ir mūsu pašu interesēs," vērtēja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Viņš arī uzsvēra, ka NATO samitā Vašingtonā sabiedrotie apsolīja piegādāt vairāk raķešu sistēmas "Patriot" , taču tās joprojām nav ieradušās Kijivā.

Latvijas aizsardzības ministrs: Svarīgi, lai Ukrainai nebūtu sasietas rokas

Ukrainas prezidenta klātbūtne piektdienas sanāksmē Ramšteinā ir īpašs gadījums, kas parāda, ka Ukrainai atbalsts ir ļoti svarīgs un nepieciešams, Latvijas Televīzijai sarunā no Ramšteinas norādīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Sprūds uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Ukrainai nebūtu sasietas rokas bruņojuma izmantošanā, un pauda cerību, ka šodienas tikšanās būs solis uz priekšu, lai Ukraina iegūtu atļauju izmantot tāla darbības rādiusa ieročus arī Krievijas teritorijā.

"Mūsu nostāja un lielākās daļas valstu nostāja ir, ka šos ieročus ir jādod iespēja izmantot arī agresorvalsts teritorijā, ka šeit nevajag būt ierobežojumiem," sacīja ministrs. "Bet beigu beigās tās ir atsevišķas valstis, kas sniedz tālas darbības ieročus, un katrā valstī ir sava politiskā un sabiedriskā nostāja par to, kādā veidā šie ieroči var tikt izmantoti. Līdz ar to šī diskusija turpinās. Bet beigās jau parasti sanāk tā, ka vēlāk vai agrāk mēs nonākam pie iznākuma. Tā savā laikā bija gan ar tankiem, gan iznīcinātājiem, gan ar tālas darbības raķetēm, gan principā – ar nosacījumiem. Tādēļ domāju, ka soļi tiek sperti."

Krievija uzbrūk Pavlohradai - ievainoti vismaz 50 un nogalināts viens cilvēks

Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai piektdien nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti, tai skaitā pieci bērni, paziņojušas varasiestādes.

Pavlohradā jau ir 58 ievainoti, tostarp pieci bērni, pavēstīja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks. Trīs cietušie ir smagā stāvoklī – tie ir vīrieši 30, 68 un 69 gadu vecumā. 

"Draudi saglabājas, tāpēc šobrīd informācijas klusums. Slēpieties patvērumā, līdz beigsies trauksme," sacīja Lisaks.

Zināms gan, ka šobrīd jau bojātas vairāk nekā 30 daudzstāvu ēkas, bērnudārzs un 27 veikali. Tika iznīcināta viena automašīna un bojātas vēl divas.

No Krievijas teritorijas uz Pavlohradu Ukrainas Dņipropetrovskas apgabalā izšautas piecas ballistiskās raķetes "Iskander", ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas Iekšlietu ministrijas publiskotajos attēlos redzama stipri bojāta ēka, no kuras nāk dūmi. Ēkas priekšā sadragāti koki.

Krievijas uzbrukumā Ļvivai trešdien tika nogalināti septiņi cilvēki, bet otrdien raķešu triecienā Poltavā tika nogalināti 55 cilvēki.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja NATO sabiedrotos palielināt militāro palīdzību Ukrainai laikā, kad Krievijas izvērstais karš pret tās kaimiņvalsti ir pārgājis sarežģītā fāzē.

Stoltenbergs arīdzan norādījis, ka karš Ukrainā parāda, ka drošība nav reģionāla, bet gan globāla rakstura jautājums, ņemot atsevišķu valstu, tostarp Ķīnas, sniegto atbalstu Maskavai.

"Irāna un Ziemeļkoreja piegādā bezpilota lidaparātus, munīciju un daudz ko citu. Bet Ķīna ir kļuvusi par Krievijas kara Ukrainā izšķirošo veicinātāju, izmantojot neierobežotu partnerību un sniedzot atbalstu Krievijas aizsardzības nozares industriālajai bāzei", norādīja Stoltenbergs. "Tas ietver divējāda lietojuma preču, piemēram, ieroču, komponentu, aprīkojuma un izejvielu piegādes. Es aicinu Ķīnu pārtraukt atbalstīt Krievijas nelikumīgo karu. Ķīna nedrīkst turpināt veicināt Eiropas lielāko militāro konfliktu, neietekmējot Pekinas intereses un reputāciju."

Medijs: Krievijas karavīri nošauj padevušos Ukrainas karavīrus

Bet Ukrainas austrumu frontē speciālās brigādes "Azov" karavīriem izdevies apturēt Krievijas karaspēka virzību un pat atgūt daļu no iepriekš okupētās apdzīvotās vietas Ņujorkas, vēstīja Ukrainas armijas pārstāvji.

Turklāt "Azov" karavīriem izdevās atbrīvot vairākas citas Ukrainas armijas vienības, kas šajā frontes posmā bija nonākušas ielenkumā. "Azov" pārstāvji vēsta, ka brigāde šobrīd iesaistās aizsardzības un uzbrukuma operācijās Ņujorkā un tās apkārtnē. Vairāki Ukrainas militārie analītiķi aģentūrai "Unian" norādīja, ka pirms "Azov" iesaistīšanas šajā frontes sektorā situācija bija kļuvusi katastrofāla un aizsardzība varēja pat pilnībā sabrukt.

Bet ASV ziņu aģentūras CNN rīcībā nonākusi informācija, ka augusta beigās netālu esošajā Pokrovskas frontes posmā Krievijas armijas karavīri nogalināja trīs padevušos Ukrainas karavīrus.

Kijiva medijam norādīja, ka šāda Krievijas spēku izturēšanās pret Ukrainas militārpersonām ir bieža un šī gada laikā tikai pieaugusi. Ukrainas prokuratūra norāda, ka izmeklē 28 incidentus, kur Krievijas karavīri nogalina padevušos Ukrainas karavīrus.