Tas nozīmē, ka arī šoreiz, līdzīgi kā pirms četriem gadiem, kad demokrāts Džo Baidens pārspēja Trampu, cīņa būs ļoti sīva un vēlēšanu naktī uzvarētājs, iespējams, vēl nebūs zināms, jo vairākos štatos turpināsies balsu skaitīšana.
Harisas pieslēgšanās mainīja cīņas gaitu
Tramps ilgu laiku tika uzskatīts par vēlēšanu favorītu, jo bija acīmredzami mundrāks par 81 gadu veco Baidenu, kuram būtu ļoti grūti vēl četrus gadus pildīt Baltā nama saimnieka pienākumus.
Taču pēc Baidena izstāšanās no cīņas un Harisas stāšanās viņa vietā demokrātu un republikāņu izredzes ir izlīdzinājušās, jo Harisa spējusi labāk piesaistīt vēlētājus, kas nevēlas pieļaut Trampa uzvaru.
"Kad izvēle bija starp Baidenu un Trampu, pirmoreiz mūžā man šķita, ka nezinu, par ko balsot," laikrakstam "The New York Times" stāsta 68 gadus vecā Kerola Plēgere, kura tagad pirmoreiz plāno balsot par demokrātu kandidātu.
"Harisa nozīmē svaigas asinis, viņa ir jaunāka; viņa zina, kas vajadzīgs amerikāņiem, jo ir vienkāršas izcelsmes."
Republikāņi gan iebilst, ka 59 gadus vecā Harisa jau gandrīz četrus gadus bijusi viceprezidente Baidena valdībā, tādēļ viņai bija visas iespējas jau līdz šim paveikt to, kas tagad tiek solīts vēlētājiem.
"Es neredzu, ka Harisas uzvara pār Trampu varētu nest pārmaiņas. Viņa ir Džo Baidena viceprezidente. Kā gan viņu var uztvert kā atšķirīgu?" sarunā ar "The New York Times" vaicā Trampa atbalstītājs, 43 gadus vecais santehniķis Stīvens Osborns.
Sīva cīņa par neatkarīgo vēlētāju balsīm
ASV politikā jau gadiem ilgi vērojama arvien lielāka polarizācija, tādēļ lielākā daļa vēlētāju ir sadalījušies savstarpēji naidīgās demokrātu un republikāņu nometnēs, kas otras puses politiķus uzskata teju par noziedzniekiem un valsts nodevējiem.
Šie vēlētāji skaidri zina, par ko balsos vēlēšanās, tādēļ prezidenta amata kandidātiem tikai vajag uzkurināt viņu motivāciju, lai vēlēšanu dienā viņi aizietu un nobalsotu par savu kandidātu.
Tikmēr lielākā cīņa izvērsusies par neatkarīgajiem vēlētājiem, kas nav pieslējušies kādai no nometnēm un vēl šaubās, par kuru kandidātu balsot un vai vispār ir vērts balsot.
ASV prezidenta vēlēšanās balsstiesības būs ap 240 miljoniem amerikāņu, taču cīņas iznākumu izšķirs tikai neliela daļa no viņiem, kas dzīvo tā sauktajos "svārstīgajos" štatos.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka ASV kopumā pašlaik nedaudz priekšā ir Harisa. Piemēram, aptauju apkopojumā, ko publicē portāls RealClearPolling.com, pašlaik par Harisu grasās balsot ap 49% respondentu, bet Tramps varētu rēķināties ar 47% balsu. (Šie rādītāji ir zem 50%, jo ASV prezidenta vēlēšanās piedalās vēl vairāki kandidāti, kas kopā savāc dažus procentus balsu.)
Uzvarai vajadzīgas 270 elektoru balsis
46–47% balsu Tramps saņēma arī divās iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās 2016. un 2020. gadā, taču to iznākums bija diametrāli pretējs: 2016. gadā viņš pārspēja Hilariju Klintoni, bet 2020. gadā zaudēja Džo Baidenam.
Turklāt abas reizes Tramps saņēma par vairākiem miljoniem mazāk balsu, nekā demokrātu kandidāts.
Šāds paradokss iespējams, pateicoties ASV prezidenta vēlēšanu sistēmai, jo prezidents tiek ievēlēts nevis tiešās vēlēšanās, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Tas nozīmē, ka prezidenta vēlēšanas faktiski notiek atsevišķi katrā no 50 štatiem un Kolumbijas apgabalā, kur atrodas valsts galvaspilsēta Vašingtona.
Elektoru kolēģijā katram štatam ir tik daudz balsu, cik tam ir pārstāvju ASV Kongresā. Tātad kopā ir 538 balsis (Kongresā ir 435 Pārstāvju palātas deputāti un 100 senatori, vēl trīs balsis ir atvēlētas Kolumbijas apgabalam). Lai kļūtu par nākamo prezidentu, kandidātam ir jāsaņem 270 elektoru atbalsts.
Štatam piešķirto elektoru skaits lielā mērā ir atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita. Piemēram, iedzīvotāju skaita ziņā lielākajam ASV štatam Kalifornijai ir 54 balsis, tālāk seko Teksasa (40), Florida (30) un Ņujorkas štats (28). Savukārt iedzīvotāju skaita ziņā mazākajiem štatiem ir pa trim balsīm Elektoru kolēģijā.
Balsu skaits neizšķir visu
Jāņem vērā, ka gandrīz visi štati (48 no 50) prezidenta vēlēšanās izmanto tā saukto "uzvarētājs saņem visu" sistēmu: elektoru balsis tiek piešķirtas nevis proporcionāli vēlēšanu iznākumam, bet gan visvairāk balsu saņēmušais kandidāts saņem visas štata elektoru balsis. Piemēram, ja prezidenta vēlēšanās Floridas štatā Tramps saņemtu 48,7% balsu, bet par Harisu nobalsotu 48,6% vēlētāju, tad visas 30 štata elektoru balsis tāpat pienāktos Trampam.
Šāda sistēma jau vairākkārt ir novedusi pie iznākuma, kad prezidenta vēlēšanās uzvar kandidāts, kurš ASV kopumā saņēmis mazāk balsu, nekā viņa sāncensis.
Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Klintone saņēma gandrīz par trim miljoniem vairāk balsu, taču Elektoru kolēģijā uzvarēja Tramps, kurš tad arī kļuva par ASV prezidentu.
Šāds scenārijs ir diezgan reāls arī šoreiz, ja Harisa saņems vairāk vēlētāju balsu, bet Elektoru kolēģijā balsu sadalījums būs labvēlīgāks Trampam.
Septiņi svārstīgie štati
Lielākajā daļā ASV štatu prezidenta vēlēšanu iznākums ir prognozējams jau tagad, jo štati ir sadalījušies "sarkano" (republikāņu) un "zilo" (demokrātu) nometnēs. Piemēram, neviens nešaubās, ka Kalifornijā un Ņujorkā uzvarēs Harisa, bet Teksasā un virknē dienvidu štatu vēlētāju vairākums nobalsos par Trampu.
Tādējādi vēlēšanu iznākums būs atkarīgs no vēlētājiem "svārstīgajos" štatos, kur saskaņā ar aptauju datiem abu kandidātu izredzes ir ļoti līdzīgas.
Pašlaik "svārstīgo" štatu kategorijā visbiežāk tiek minēti septiņi štati: Pensilvānija (19 balsis Elektoru kolēģijā), Džordžija (16), Ziemeļkarolīna (16), Mičigana (15), Arizona (11), Viskonsina (10) un Nevada (6).
Saskaņā ar portāla 270toWin.com prognozēm pašlaik demokrāti diezgan stabili var rēķināties ar 226 balsīm Elektoru kolēģijā, republikāņiem būtu 219 balsis, bet vēlēšanu iznākumu izšķirs 93 elektoru balsis septiņos iepriekš minētajos "svārstīgajos" štatos.
To ļoti labi apzinās arī paši kandidāti, tādēļ gandrīz visi Trampa un Harisas priekšvēlēšanu mītiņi tiek rīkoti tieši šajos štatos un tur arī tiek iztērēta lauvas tiesa kandidātu reklāmas kampaņām atvēlētā budžeta.
Ekonomikas jautājumos vairāk uzticas Trampam
Politikas analītiķi spriež, ka šajās vēlēšanās teorētiski priekšrocības būtu republikāņu kandidātam, jo ASV vēlētāji nav apmierināti ar ekonomikas stāvokli un uzskata, ka republikāņiem šajā jautājumā var uzticēties vairāk, nekā demokrātiem.
ASV sabiedriskās domas izpētes kompānija "Gallup" norāda, ka kopš Otrā pasaules kara gandrīz visās prezidenta vēlēšanās ir uzvarējusi tā partija, kas, pēc vēlētāju domām, vislabāk spētu tikt galā ar galveno problēmu valstī.
Un pašlaik ASV vēlētāji uzskata, ka galvenās problēmas valstī ir ekonomikas stāvoklis un imigrācija. Republikāņu piedāvājums šajās jomās tiek vērtēts augstāk, nekā demokrātu.
Aptaujas rāda, ka amerikāņi ir neapmierināti ar dzīves dārdzības pieaugumu, piemēram, degvielas cenu kāpumu. Viņi secina, ka algu kāpums netiek līdzi cenu pieaugumam.
Tramps piedāvā uzlabot ASV ekonomikas stāvokli, samazinot nodokļus, kā arī paceļot ievedmuitas tarifus importa precēm. Pēc viņa domām, tas veicināšot rūpniecības atgriešanos ASV.
Harisa norāda, ka šis Trampa plāns izraisītu vēl straujāku cenu kāpumu. Viņa uzskata, ka nodokļus bagātniekiem vajadzētu celt, nevis samazināt, bet lielāks atbalsts nepieciešams vidusšķiras pārstāvjiem.
Aptaujas rāda, ka ekonomikas jautājumos vēlētāji Trampam uzticas vairāk, nekā Harisai.
"Mums ir vajadzīgs kāds, kurš spētu vadīt ekonomiku kā "Monopola" spēli, un šis cilvēks ir Tramps," ziņu aģentūrai "Associated Press" stāsta 32 gadus vecais Ričards Tanels, kurš plāno balsot par Trampu, jo uzskata viņu par izcilu uzņēmēju, "vienu no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē".
Harisa sola aizstāvēt sieviešu tiesības
Republikāņiem ir lielas priekšrocības arī imigrācijas jautājumā, jo daudzi amerikāņi kritizē Baidenu un Harisu par nespēju apturēt nelegālās imigrācijas vilni, kas veļas pār robežu ar Meksiku. Imigranti tiek vainoti noziedzības pieaugumā, bet zemāk atalgoto profesiju amerikāņiem viņi ir nevēlami konkurenti cīņā par darbavietām.
Taču arī Harisai un demokrātiem ir savas stiprās puses, piemēram, vēlētājiem daudz pieņemamāka šķiet viņas nostāja abortu jautājumā. 2022. gadā ASV Augstākā tiesa atcēla pusgadsimtu seno spriedumu "Roe v. Wade" lietā, kas sievietēm visā ASV teritorijā bija garantējis tiesības veikt abortu.
Kopš sprieduma atcelšanas šis jautājums nonācis atsevišķu štatu pārziņā, un republikāņi vairākos konservatīvos štatos ir panākuši gandrīz pilnīgu abortu aizliegumu. Harisa un demokrāti sola, ka uzvaras gadījumā viņa aizstāvēs sieviešu tiesības.
Sabiedriskās domas aptaujas kopumā rāda, ka Harisu vairāk atbalsta sievietes, gados jaunāki vēlētāji, cilvēki ar augstāko izglītību un etniskās minoritātes. Savukārt Tramps ir populārāks vīriešu, balto amerikāņu, gados vecāku un mazāk izglītotu cilvēku vidū.
Tramps nebūs Ukrainas draugs
45 gadus vecā piecu bērnu māte Džīna Profita raidsabiedrībai NPR stāsta, ka 2016. gadā balsojusi par Trampu, bet šoreiz sliecas balsot par Harisu.
"Man šķiet, ka Trampa necieņa pret sievietēm nav prezidenta cienīga. Viņš nav cilvēks, kuru es gribētu rādīt savām meitām kā paraugu," spriež Profita, kura ir labākās domās par Harisu. "Viņa ir sieviete, un domāju, ka sieviete prezidenta amatā mums nāktu par labu."
Arī ārpolitikā ir vērojamas būtiskas atšķirības starp Harisas un Trampa piedāvājumu, piemēram, Krievijas un Ukrainas kara jautājumā.
Paredzams, ka Harisa turpinātu līdzšinējo Baidena valdības politiku, kas paredz atbalstīt Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju "tik ilgi, cik būs nepieciešams".
Savukārt iespējamā Trampa rīcība ir grūtāk prognozējama, lai gan viņš vairākkārt izvairījies paust atbalstu Ukrainas uzvarai. Tramps apgalvo, ka pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās būtu spējīgs 24 stundu laikā izbeigt konfliktu starp Krieviju un Ukrainu.
Ukraiņu atbalstītāji baidās, ka Trampa recepte šī kara izbeigšanai būtu izbeigt palīdzību Ukrainai un piespiest Kijivu pieņemt Maskavas piedāvātos noteikumus.
Skaidrāk par šo jautājumu izteicies Trampa izvirzītais viceprezidenta amata kandidāts Dž. D. Venss, kurš uzskata, ka Krievijas karaspēka okupētajās Ukrainas teritorijās vajadzētu izveidot "demilitarizēto zonu" un Ukrainai būtu jākļūst par "neitrālu" valsti, tādējādi atsakoties no ieceres pievienoties NATO.
Bažas par nemieru atkārtošanos
Vairums amerikāņu šajās vēlēšanās savu izvēli izdarīs, ņemot vērā iekšpolitikas jautājumus. Kopumā politiskā vide šķiet labvēlīgāka republikāņiem, kas varētu uzvarēt paralēli notiekošajās Kongresa vēlēšanās, taču Trampam ceļu uz atgriešanos Baltā nama saimnieka postenī varētu aizšķērsot viņa personība.
Trampa problēmas ar likumu (ne)ievērošanu un "alternatīvās patiesības" izklāstīšanu ir nokaitinājušas pat daļu republikāņu, kas vēlēšanu dienā varētu palikt mājās, jo viņiem roka necelsies balsot par Trampu.
Bīstamākais scenārijs būtu 2020. gada notikumu atkārtošanās vēl plašākā mērogā, ja prezidenta vēlēšanās uzvarētu Harisa, bet Tramps un viņa atbalstītāji atteiktos atzīt sakāvi.
ASV politikas pētnieki brīdina, ka šāds scenārijs varētu novest pie ļoti bīstamām sekām gan ASV, gan visai pasaulei, dažkārt tiek piesaukts pat pilsoņu kara risks, kas gan nav pārāk ticams scenārijs.
Bažas par gaidāmo vēlēšanu norisi paudis arī tagadējais Baltā nama saimnieks Džo Baidens: "Esmu pārliecināts, ka vēlēšanas būs brīvas un godīgas, bet nezinu, vai tās būs mierīgas."
