Iespējams, ka esat dzirdējuši arī otru šīs valsts nosaukumu – Svētā Kristofera un Nevisas sala.
Arī raidījuma veidotājiem tas sākumā radīja nelielu apjukumu, taču izskaidrojums ir ļoti vienkāršs: "Kit" senos laikos bija deminutīvs jeb pamazināmā forma vārdam Kristofers. Un Svētais Kristofers, latviski saukts arī par Kristapu, ir ceļotāju aizbildnis, kura vārdā pirmais salās ieceļojušais eiropietis – Kristofors Kolumbs - tad arī ir nosauca vienu no divām šīs valsts salām.
Kolumbs deva nosaukumu arī otrai salai Nevisai, nosaucot to par "Nuestra Señora de las Nieves" jeb tulkojumā "Mūsu sniegu kundze" – viņam no tāluma likās, ka salā redzamais kalns ir ar sniegotu galotni, taču tie izrādījās mākoņi.
Abu salu attiecības ir saspīlētas
Šī teritoriāli un iedzīvotāju skaita ziņā mazā valstiņa ir gana unikāla vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir mazākā valsts gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā visā Rietumu puslodē – tā ir tikai 269 kvadrātkilometrus liela un tajā dzīvo ap 50 000 cilvēku. Salīdzinājumam, Rīga ir 307 kvadrātkilometrus liela un tajā dzīvo ap 630 000 iedzīvotāju.
Sentkitsa un Nevisa ir arī mazākā federatīvā valsts pasaulē. Gan Sentkitsas salai, gan Nevisas salai ir katrai sava valdība un arī autonomija, turklāt konstitūcija nosaka, ka Nevisai ir tiesības izstāties no federācijas, ja tā to vēlas.
Tā kā izmēru ziņā mazākā Nevisa uzskata, ka Sentkitsa dominē gan politiskajā, gan ekonomiskajā dzīvē, 1998. gadā pat notika referendums par atdalīšanos, taču sasniegt divu trešdaļu balsu vairākumu tā arī neizdevās.
Tagad sadalīšanās sarunas it kā ir pieklusušas, taču nevarētu teikt, ka abu salu starpā nevalda saspīlējums.
Sentkitsas un Nevisas vēsturei ir cieša saistība ar Amerikas atklājējiem no Eiropas, kaut arī vēsturiskās liecības apstiprina cilvēku klātbūtni laikā vēl ilgi pirms mūsu ēras. 1493. gadā salās nostiprinājās spāņu iekarotāji, bet pēc pāris gadsimtiem – ap 1623. gadu – šeit tika nodibinātas pirmās britu un franču kolonijas. Visas šīs trīs koloniālās lielvaras par ietekmi salās cīnījās ap 150 gadu, līdz 18. gadsimta beigās salas nonāca Lielbritānijas karalistes sastāvā.
Cukura bizness beidzies
Sentkitsa un Nevisa kļuva par vienu no pirmajām un vēlāk arī vienu no ietekmīgākajām britu apmetnēm reģionā. Faktiski tieši no šejienes turpinājās Rietumindijas jeb Karību reģiona kolonizācija. Un tieši Sentkitsa un Nevisa bija turīgākā no Karību salām – galvenokārt savas bagātīgās dabas dēļ.
Lai nostiprinātu savas pozīcijas, uz salām tika masveidā vesti vergi no Āfrikas, kas strādāja auglīgajās cukurniedru plantācijās. Pat pēc verdzības atcelšanas Britu impērijā Sentkitsā un Nevisā turpinājās tā dēvētā piespiedu paverdzināšana, jo plantāciju īpašnieki nebūt nevēlējās atteikties no brīvā darbaspēka. Interesanti, ka valsts gandrīz 365 gadus bija atkarīga no šīs vienas monokultūras – cukurniedrēm.
Tikai 2005. gadā, jau vairāk nekā 20 gadus pēc neatkarības pasludināšanas no Lielbritānijas, cukura ražošanas industrija valstī beidza pastāvēt. Iemesls tam bija milzīgie zaudējumi, kā arī Eiropas Savienības tā brīža plāni ievērojami samazināt cukura cenas. Šī reforma tiek vainota arī tajā, ka Latvijā beidza pastāvēt cukurfabrikas.
250 000 dolāru par pilsonību
Sentkitsa un Nevisa pēc cukura ražošanas ēras beigām bija spiesta mainīties. Kā jau daudzām Karību jūras valstīm pienākas, glābiņš tika meklēts tūrismā, kas atkal kļuva par tādu kā ekonomisko monokultūru. Tūristu un kruīza kompāniju interese par šīm salām tikai pieauga, līdz pasauli skāra Covid krīze, kas arī Sentkitsai un Nevisai radīja pamatīgus izaicinājumus. Tiek lēsts, ka vien šogad salās atbraukušo tūristu skaits ir sasniedzis pirmspandēmijas laiku.
Vēl viens veids, kā vairot valsts ienākumus, ir daudzviet pasaulē piekoptā "pilsonība apmaiņā pret investīciju" programma. 1984. gadā tieši Sentkitsa un Nevisa bija pirmā, kas pasaulē ieviesa šo programmu. Pilsonību var iegūt, ziedojot 250 000 dolāru vai nu valdības fondā, vai kādā sabiedriskā labuma fondā, vai arī investējot vismaz 400 000 dolāru nekustamajā īpašumā.
Tiek lēsts, ka 40 gadu laikā šīs programmas ietvaros pilsonību ir ieguvuši vairāk nekā 20 000 cilvēku. Tostarp arī pēdējos mēnešos visai plašu rezonansi guvušais saziņas vietnes "Telegram" izveidotājs Pāvels Durovs un viņa brālis Nikolajs.
Visticamāk, ka tas darīts tāpēc, lai droši varētu ceļot pa pasauli, jo ar Sentkitsas un Nevisas pasi var bez vīzas ceļot uz 157 valstīm, ieskaitot Eiropas Savienību. Bet, kā redzam, arī šī pilsonība, līdzās Krievijas, Francijas un Apvienoto Arābu Emirātu pilsonībām nepasargāja Durovu no aizturēšanas Francijā.
Mango paradīze
Kā jau mazai salu valstij, arī Senkitsai un Nevisai lielu daļu preču nākas importēt. Tas attiecas gan uz pārtikas precēm, gan uz energoresursiem – naftu un degvielu. Savukārt eksportēts tiek rums un arī elektroiekārtu komponentes. Un eksportētas preces tiek galvenokārt uz ASV, Karību reģiona kaimiņvalstīm, kā arī Eiropas Savienību, Kanādu un Ķīnu.
Par spīti valdības centieniem diversificēt valsts ekonomiku un attīstīt tādus sektorus, kā, piemēram, lauksaimniecība, ražošana un finanšu pakalpojumi, Sentkitsas un Nevisas tirgus tomēr ir ļoti mazs un arī pieejamie dabas resursi ir ierobežoti.
Arī pilsonības iegūšanas programmu arvien stingrāk uzrauga dažādas starptautiskās organizācijas, lai nodrošinātu procesa caurskatāmību un godīgumu. Tomēr valsts iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši augsts: nedaudz vairāk kā 27 000 eiro pēc pirktspējas paritātes, salīdzinājumā ar Latvijas 34 000.
Senkitsa un Nevisa ir izslavēta ar mango augļiem, kuru uz salām esot tik daudz, ka vietējiem šie augļi pat neesot jāpērk. Oficiāli tiek uzskatīts, ka Sentkitsā un Nevisā ir aptuveni 44 mango šķirnes, bet daudzos tūrisma ceļvežos tiek minēts arī skaitlis ap 200 šķirnēm.
Hamiltons un zaļie pērtiķi
Sentkitsā un Nevisā savulaik ir dzimis viens no Amerikas Savienoto Valstu dibinātājiem jeb tēviem Aleksandrs Hamiltons. Tieši viņš savulaik dibināja Ņujorkas banku, bija pirmais ASV finanšu ministrs un viens no ASV konstitūcijas izstrādātājiem.
Tieši Hamiltonam pieder ideja par centralizētu valdību ar enerģisku prezidentu priekšgalā, spēcīgu nacionālo aizsardzību un industriālo ekonomiku. Hamiltons savas dzīves laikā arī aktīvi iestājās par starptautiskās vergu tirdzniecības atcelšanu.
Iedvesmojoties no viņa dzīvesstāsta, Brodvejā milzīgu popularitāti guva 2015. gadā uzvestais mūzikls "Hamiltons", kurā vēsturiskie notikumi pasniegti gan hiphopa, gan R&B, gan popmūzikas un citos stilos.
2016. gadā šis mūzikls saņēma arī prestižo "Grammy" balvu. Tas savukārt par aptuveni 30 procentiem cēla tūristu pieplūdumu Sentkitsai un Nevisai. Tagad daudzās viesnīcās vai apskates punktos ir pieejami īpašie Hamiltona piedāvājumi.
Sentkitsa un Nevisa apgalvo, ka tās zeme ir tik bagātīga un zaļa, ka pat tās pērtiķi esot zaļi. Runa ir par zaļajiem mērkaķiem, kuru salās ir ļoti daudz – pat vairāk nekā iedzīvotāju. Taču interesants ir fakts, ka šos mērkaķus sākotnēji 17. gadsimtā kā eksotiskus mājdzīvniekus salās ieveda franču kolonisti. Tā nu šie radījumi pamazām nokļuva brīvībā un, ja tā var teikt, padarīja šo salu par savu dzīvesvietu, bet paši ir kļuvuši par vienu no pievilcīgākajiem tūristu apskates mērķiem.
