- ASV piešķīrusi Taivānai atbalstu 80 miljonu ASV dolāru apmērā no Ārvalstu militārā finansējuma (FMF) programmas.
- Taivāna ir stratēģiski svarīga ASV un gadījumā, ja Ķīna šo salu ieņemtu, Pekina varētu brīvi paplašināt ietekmi Klusā okeāna rietumu reģionā.
- Liela daļa elektronisko iekārtu visā pasaulē darbojas ar Taivānā ražotām datoru mikroshēmām.
- Pēdējos desmit gados Ķīna arvien tiešāk demonstrē savus plānus Taivānu pakļaut.
- Taivānas spējas sevi aizstāvēt pret iespējamu Ķīnas uzbrukumu ir nepietiekamas - armijas tehnika ir novecojusi un militāro spēku sagatavotība ir vāja.
- ASV atbalsts Taivānai turpmākajos piecos gados varētu sasniegt pat 10 miljardus ASV dolāru.
ASV Ārvalstu militārā finansējuma (FMF) programma nodrošina dotāciju vai tiešu aizdevumu ārvalstu militārpersonām ASV aizsardzības aprīkojuma iegādei, apmācībai un pakalpojumiem.
Kopš Krievijas pērnā gadā uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ASV Ārvalstu militārais finansējums izmantots, lai nosūtītu Kijivai militāro palīdzību aptuveni 4 miljardu ASV dolāru apmērā. Šī programma izmantota arī vairākās citās valstīs, tostarp Afganistānā, Irākā, Izraēlā un Ēģiptē.
Taivāna no ASV jau arī pasūtījusi militāro tehniku vairāk nekā 14 miljardu ASV dolāru (13 miljardu eiro) vērtībā, vēstīja britu raidsabiedrība BBC.
ASV un Taivānu vieno cieša sadarbība
Taivāna ir sala, kas atrodas aptuveni 160 km attālumā no Ķīnas dienvidaustrumu piekrastes. Tās pamatiedzīvotāji tur apmetās pirms aptuveni 6000 gadiem. 17. gadsimtā turp sāka emigrēt cilvēki no kontinentālās Ķīnas.
Pirmo reizi pilnīgā Ķīnās kontrolē sala nonāca 17. gadsimta beigās, kad to sāka pārvaldīt Cjiņu dinastija. 1895. gadā Pekina salu zaudēja pirmajā Ķīnas un Japānas karā. Varu tajā pārņēma Tokija.
Taču pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Ķīna jau atkal to ieņēma. Taču tajā laikā kontinentālajā Ķīnā sākās pilsoņu karš starp Čana Kaiši vadītajiem nacionālistu valdības spēkiem un Mao Dzeduna komunistu partiju.
Komunisti 1949. gadā uzvarēja un pārņēma varu Pekinā, savukārt Kaiši kopā ar viņa atbalstītājiem no sociāldemokrātiskās partijas "Gomiņdan" pārbēga uz Taivānu, kur valdīja vairākus gadu desmitus.
Ķīna apgalvo, ka Taivāna sākotnēji bijusi Ķīnas province, kamēr taivānieši norāda, ka tā nekad nav bijusi daļa no mūsdienu Ķīnas - ne tās, kas tika izveidota pēc 1911. gada revolūcijas, ne 1949. gadā Mao laikā dibinātās Ķīnas Tautas Republikas.
Pašlaik tikai 13 valstis, tostarp Vatikāns, atzinušas Taivānu kā suverēnu valsti.
Šī sala ir stratēģiski svarīga ASV. Daļa Rietumu ekspertu uzskata, ka gadījumā, ja Ķīna šo salu ieņemtu, Pekina varētu brīvi paplašināt ietekmi Klusā okeāna rietumu reģionā un apdraudēt pat Guamā un Havaju salās izvietotās ASV militārās bāzes.
Taivānas ekonomika ir būtiska arī citām pasaules valstīm.
Liela daļa elektronisko iekārtu visā pasaulē – sākot ar viedtālruņiem līdz portatīvajiem datoriem, viedpulksteņiem un spēļu konsolēm darbojas ar Taivānā ražotām datoru mikroshēmām.
Tikai viens Taivānas uzņēmums vien – "Taiwan Semiconductor Manufacturing Company" (TSMC) veido vairāk nekā pusi no šo tehnoloģiju pasaules tirgus.
Turklāt ASV ar Taivānu vieno 1979. gadā parakstīta vienošanās, kurā tā solīja aizstāvēt salu pret neprovocētu agresiju, kā arī sniegt militāru palīdzību.
Gadu desmitiem ASV ir vienlaikus uzturējusi diplomātiskās un ekonomiskās attiecības ar Ķīnu, vienlaikus esot Taivānas uzticamākā sabiedrotā.
Ķīnas un Taivānas attiecības kļūst arvien saspringtākas
Pēdējos desmit gados Ķīna arvien tiešāk demonstrē savus plānus Taivānu pakļaut. Vēl šī gada Lieldienās Pekina sarīkoja militārus manevrus, simulējot Taivānas salas aplenkšanu un triecienus pa to.
Turklāt Ķīna uzskata Taivānas salu par daļu no Ķīnas teritorijas. Komunistiskās valsts līderis Sji Dzjiņpins arī paziņojis, ka Pekina vēlas atjaunot kontroli pār salu un ir gatava izmantot arī militārus līdzekļus šī mērķa īstenošanai.
"Taivāna sadarbosies ar ASV un citām pasaules demokrātijām, lai pretotos Ķīnas "autoritārisma ekspansijai"," tā šī gada aprīlī, tiekoties ar ASV Kongresa delegāciju, paziņoja Taivānas prezidente Cai Inveņa.
Taivānas spējas sevi aizstāvēt pret iespējamu Ķīnas uzbrukumu ir nepietiekamas
Taivānas armijas arsenālā ir simtiem novecojušu kaujas tanku, pārāk maz modernu raķešu sistēmu.
Armijas vadības struktūra, taktika un doktrīna nav atjaunināta jau pusgadsimtu. Daudzās frontes vienībās ir tikai 60% no nepieciešamā darbaspēka, vēstīja BBC.
Tiek ziņots, ka Taivānas pretizlūkošanas operācijas Ķīnā neeksistē, un būtiskas problēmas ir arī obligātajā militārajā dienestā.
2013. gadā Taivāna samazināja obligātā militārā dienesta termiņu no viena gada līdz tikai četriem mēnešiem, taču, sākot ar 2024. gadu, obligātā militārā dienesta termiņš šajā salā jau atkal būs 12 mēneši.
Tiesa, mācības notiekot primitīvā līmenī un neatbilst mūsdienu vajadzībām, vērtēja iesauktie.
"Nebija regulāras apmācības," britu raidsabiedrībai BBC stāstīja viens no tiem. "Mēs braucām uz šautuvi apmēram reizi divās nedēļās, un mēs izmantojām vecus, 1970. gados ražotus ieročus. Mēs šāvām pa mērķiem. Taču nebija pienācīgas apmācības, kā pareizi mērķēt, tāpēc visi nemitīgi kļūdījās. Mēs neveicām nekādus vingrinājumus. Beigās ir fiziskās sagatavotības tests, bet mēs tam pat negatavojāmies."
Vienaldzīgi un neieinteresēti jauniešu apmācībā esot bijuši arī vecākie armijas komandieri, apgalvoja iesauktais.
Vašingtonā pieaug bažas, ka Taivānai trūkst laika reformēt un atjaunot savu armiju. Tāpēc ASV to sākusi pārkvalificēt.
Salas politiskie un militārie līderi gadu desmitiem lielā mērā ir paļāvušies uz pārliecību, ka iebrukums salā ir pārāk sarežģīts un riskants, lai Ķīna to mēģinātu.
Līdzīgi kā Lielbritānija, Taivāna par prioritāti izvirzīja savu jūras un gaisa spēku attīstīšanu. Taču tagad Ķīnai ir pasaulē lielākā flote un daudz lielāki gaisa spēki.
Pērn kāda domnīca veica kara spēļu vingrinājumus. Tika secināts, ka Ķīna varētu pilnībā iznīcināt Taivānas floti un gaisa spēkus vien pirmajās 4 bruņotā konflikta dienās.
Vašingtonas spiediena ietekmē Taivāna pārgājusi uz jaunu stratēģiju, kurai dots nosaukums "Taivānas cietoksnis".
Tās galvenais mērķis ir ievērojami apgrūtināt salas ieņemšanu, īpašu uzmanību pievēršot sauszemes karaspēkam, kājniekiem un artilērijai, lai atvairītu potenciālo iebrukumu pludmalēs un vajadzības gadījumā cīnītos ar Ķīnas Tautas atbrīvošanas armiju.
Taču tādā gadījumā atbildība par Taivānas aizsardzību atkal gulstas uz tās novecojušās armijas pleciem.
ASV piešķirtie 80 miljoni ASV dolāru ir aisberga redzamā daļa
"ASV uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot mūsu militārās spējas. Tā sūta Pekinai skaidru stratēģisku vēstījumu, ka mēs esam vienoti," vērtēja Taivānas parlamenta deputāts un Ārlietu un valsts aizsardzības komitejas pārstāvis Vans Tin-jū.
Turklāt viņš apgalvoja, ka ASV piešķirtie 80 miljoni dolāru ir liela aisberga ļoti maza redzamā daļa. Jūlijā ASV prezidents jau esot apstiprinājis militāro pakalpojumu un ekipējuma pārdošanu Taivānai 500 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Deputāts arī teica, ka Taivāna pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem plāno nosūtīt divus sauszemes karaspēka bataljonus mācībās uz ASV.
Tāpat ASV atbalsts Taivānai turpmākajos piecos gados varētu sasniegt pat 10 miljardus ASV dolāru, sacīja Tin-jū.
Parasti ar militāro aprīkojumu saistīti darījumi var ilgt līdz pat 10 gadiem, vērtēja Taibejā bāzētās domnīcas "Prospect Foundation" prezidents Ai-Čons Lajs.
"Taču šajā gadījumā caur Ārvalstu militārā finansējuma programmu ASV sūta ieročus tieši no saviem krājumiem, un tā ir ASV nauda, tāpēc nav jāiziet cauri visam garajam apstiprināšanas procesam," sacīja Lajs.
Tas ir svarīgi, ņemot vērā, ka ASV sašķeltais Kongress ir apturējis miljardiem dolāru vērtas palīdzības sniegšanu Ukrainai. Vienlaikus Taivānai ir krietni lielāks abu partiju atbalsts nekā atbalstam Kijivai.
Taču Nacionālās aizsardzības un drošības pētniecības institūta Taibejā pētnieks Viljams Čans ir pārliecināts, ka Taivāna pati saviem spēkiem atturēt Ķīnu nespēs.
"Starptautiskajai sabiedrībai ir jāizlemj, ko tai nozīmē Taivāna," viņš teica. "Ja G7 vai NATO uzskata, ka Taivāna ir svarīga viņu pašu interesēm, tad mums Taivānas jautājums ir jāceļ starptautiskajā līmenī. Tas ir tas, kas liks Ķīnai divreiz padomāt par sekām".
Pašlaik Vašingtonā notiek asas debates par to, ciktāl varētu sniegties ASV atbalsts Taivānai. Daudzi ilggadēji Ķīnas politikas vērotāji apgalvo, ka jebkāds publisks Vašingtonas atbalsts Taivānai drīzāk provocēs, nevis atturēs Pekinu.
