Šāviņus iegādāties trešajās valstīs un piegādāt Ukrainai varētu dažu nedēļu laikā, vēsta aģentūra, atsaucoties uz savu avotu.

Februārī Minhenes drošības konferencē Čehijas prezidents Petrs Pavels pavēstīja, ka Čehija ārpus Eiropas Savienības (ES) apzinājusi 800 000 šāviņu, ko valstis, kuru rīcībā ir šie šāviņi, ir gatavas nekavējoties pārdot.

Čehija paziņoja par līdzekļu vākšanu un koordinē šo operāciju.

Aptuveni 15 valstis jau atbalstījušas šo plānu. Nīderlande iecerei jau apsolījusi 100 miljonus eiro.

Jau šajā nedēļā šīs operācijas valstu aizsardzības un ārlietu ministri varētu spriest par iepirkuma un piegāžu detaļām, vēsta "Bloomberg".

ES nav spējusi pildīt pērn pausto apņemšanos līdz šā gada martam piegādāt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu.

Tikmēr Krievija aizvadītajā diennaktī Ukrainai uzbruka septiņos virzienos, visaktīvāk Avdijivkā un Novopavļivkā.

24 stundu laikā frontē notika 92 militāras sadursmes, okupanti veica sešus raķešu un 90 gaisa triecienus, kā arī 115 reizes apšaudīja Ukrainas karaspēka pozīcijas un apmetnes ar vairākām raķešu palaišanas iekārtām.

Naktī uz 7. martu Krievijas spēki veica bezpilota lidaparātu triecienus Valsts ārkārtas situāciju dienesta mācību poligona teritorijā Harkivas apgabalā, tika bojāta administratīvā ēka un izcēlās ugunsgrēks.

Bet, kā pavēstījusi amerikāņu raidsabiedrība CNN, Krievijas 6. martā Odesā izšautā raķete eksplodējusi vien 500 metru attālumā no vietas, kur todien viesojies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis.

"Saskaņā ar kāda avota teikto, eskorts, kas pārvadāja līderus, izjuta trieciena ietekmi, un pavadošā grupa redzēja dūmu mākoni," vēstīja CNN.

Telekanāls arī norādīja, ka Zelenskis bieži dodas riskantos ceļojumos uz frontes līnijām un vairāk nekā divus gadus ilgajā karā ar Krieviju Ukrainā ir sagaidījis desmitiem pasaules līderu, taču trešdienas uzbrukums varētu būt viens no "pamošanās signāliem prezidentam" – proti, licis apjaust briesmu tuvumu.