Par Vācijas bijušās aizsardzības ministres pārvēlēšanu nobalsoja 400 delegāti, bet 89 delegāti balsoja pret, paziņoja EPP savā partijas kongresā Bukarestē. Citu kandidātu amatam nebija.
EPP kongresā izvirzīja Leienu par galveno kandidāti jūnijā gaidāmajās EP vēlēšanās.
Eiropas Parlamentā šobrīd ir septiņas politiskās grupas, un piecas no tām savu kandidātu jau ir izraudzījušās. Šis process teju visām partijām šoreiz bija bez spriedzes un konkurences.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās EPP parasti gūst labākos rezultātus un izraugās nākamo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Arī tagad šai partiju grupai ir augstākie reitingi. Aptaujas gan liecina, ka EP vēlēšanās varētu pieaugt galēji labējo spēku pārstāvniecība, bet kreiso un centriski kreiso partiju pārstāvniecība saruks.
Uzrunājot EPP pirms balsojuma, Leiena pateicās savas partijas kolēģiem par uzticību un atbalstu un sacīja, ka kalpot Eiropas Savienībai (ES) ir mūža gods.
Fon der Leiena arī uzrunāja sanākušos, vēlreiz uzsverot drošības situāciju Eiropas Savienībā, to, cik nozīmīgas ir šīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo Eiropa tās pašreizējā veidolā – mierīga un iekļaujoša – tiek apdraudēta no dažādām pusēm.
Viņa runāja gan par iekšējiem apdraudējumiem, gan arī par ārējiem apdraudējumiem. EK prezidente arī runāja par karu Ukrainā un par situāciju Tuvajos Austrumos.
"Eiropai ir jātērē vairāk, Eiropai ir jātērē labāk, un Eiropai ir jātērē Eiropā. Un tas mums palīdzēs apmierināt neatliekamo vajadzību atjaunot, papildināt un modernizēt dalībvalstu bruņotos spēkus un turpināt atbalstīt Ukrainu," teica fon der Leiena.
Leiena arī minēja to, kā Eiropas Savienības iekšējie un ārējie draudi ir savstarpēji savijušies.
"(Krievijas prezidenta Vladimira) Putina draugi mēģina pārrakstīt mūsu vēsturi un nolaupīt mūsu nākotni. Viņi no savām klaviatūrām izplata naidu. Nav nekādu šaubu, kas šajās vēlēšanās tiek likts uz kārts. Mūsu mierīgajai un vienotajai Eiropai tiek mests izaicinājums kā nekad iepriekš. To dara populisti, nacionālisti un demagogi – vai tie būtu galēji labējie, vai galēji kreisie. Viņu mērķis ir viens un tas pats – satricināt mūsu vērtības un iznīcināt mūsu Eiropu. Mēs, Eiropas Tautas partija, nekad to nepieļausim," viņa sacīja.
Kopumā EK prezidentes runa bija emocionāla. Tajā viņa arī pateicās katram no ES valstu vadītājiem, tostarp premjeriem un prezidentiem vai kancleriem.
Pateicību saņēma arī Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Fon der Leiena slavēja viņas centienus aizstāvēt Ukrainu un Ukrainas intereses.
Tiesa, fakts, ka Urzulai fon der Leienai nebija neviena konkurenta cīņā uz šo vadošo amatu, licis apšaubīt konkrētā vēlēšanu procesa jēgu.
Ir zināms, ka Leiena arī nekandidēs vēlēšanās, bet būs vadošā kandidāte un vēlas atkārtoti ieņemt Eiropas Komisijas priekšsēdētājas posteni.
Bijusī Vācijas aizsardzības ministre kopš 2019. gada Eiropas Komisijas vadītājas amatā ir pārvarējusi vairākas krīzes, sākot no Covid-19 pandēmijas līdz karam Ukrainā. Apstiprināta uz otro termiņu, viņa līdzšinējā amatā paliks līdz 2029. gadam.
Otrā lielākā politiskā grupa Eiropas Parlamentā ir sociālisti un demokrāti. Sestdien savā kongresā Romā klātesot sociāldemokrātu līderiem arī bez konkurences tika izvēlēts Nikolā Šmits - plašākai publikai nepazīstams luksemburgietis, sociālo lietu komisārs. Arī viņa vārds nebūs iekļauts vēlēšanu sarakstā jūnijā. Sociāldemokrāti sola turpināt un stiprināt atbalstu Ukrainai.
Trešā lielākā grupa liberāldemokrāti - "Renew" grupa vēl nav izvēlējušies savu vadošo kandidātu.
Arī konservatīvie vēl savu izvēli nav izdarījuši. Partijas prezidija loceklis Roberts Zīle gan uzskata, ka visticamāk tāda arī nebūs, jo konservatīvajiem vienmēr bijušas fundamentālas pretenzijas pret šo principu.
Savukārt zaļie izvēlējušies veselus divus vadošos kandidātus – vācieti Teriju Raintki un nīderlandieti Basu Eikhautu.
Eiroskeptiķi – Identitātes un demokrātijas grupa – par savu kandidātu izvēlēsies dāņu galēji labējo politiķi Andersu Vistisenu.
Daļa no Eiropas kreisās grupas jeb komunisti par savu vadošo kandidātu izvēlējušies Valteru Baieru no Austrijas komunistiskās partijas – arī viņš ir ārpus pašās Austrijas maz zināms politiķis, kura vārds nebūs vēlēšanu sarakstā.
Uzkrītoši, ka neviens no vadošajiem kandidātiem nav no "jaunajām" dalībvalstīm jeb Austrumeiropas un Centrāleiropas.
Iepriekš izskanējis, ka uz Eiropas Komisijas vadītājas amatu varētu kandidēt arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Viņas kandidatūru vēlējās virzīt Eiropas Parlamenta Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE).
Taču Kallasa norādījusi, ka partijas aicinājumu ir noraidījusi.
"Esmu rūpīgi izvērtējusi tāda piedāvājuma plusus un mīnusus, tomēr es informēju Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības vadību, ka šo pozīciju nepieņemšu," viņa teica žurnālistiem.
Kallasa sacīja, ka vēlas turpināt darbu Igaunijas premjerministres amatā un kā ALDE kandidātei uz EK vadītāja amatu viņai būtu grūti sabiedrībai paskaidrot, kādēļ nekandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Premjerministre uzsvēra, ka ALDE izteiktais piedāvājums ir liela atzinība Igaunijai kopumā, tās valdībai un arī viņai personīgi.
"Tad jau laikam esmu kaut ko izdarījusi pareizi," viņa teica, piebilstot, ka, protams, viņas kandidēšana būtu laba iespēja Igaunijai aktualizēt savas problēmas plašākās diskusijās, tomēr, kā pieļāva Kallasa, to varētu izdarīt arī nekandidējot.
Jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pēc kurām tiks izraudzīts nākamais Eiropas Komisijas sastāvs.
Novembra beigās Kallasa paziņoja, ka neplāno kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai uz eirokomisāra amatu. Viņa apstiprinājusi, ka būtu ieinteresēta kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu, kā arī minēta kā iespējamā nākamā Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos, nomainot Žuzepu Borelu.
Kallasa bija EP deputāte no 2014. līdz 2018. gadam, kad atgriezās Igaunijā un kļuva par Reformu partijas līderi. Kopš 2021. gada viņa ir Igaunijas premjerministre.
