"Krievija novirza milzu resursus karam Ukrainā, un nekas neliecina par nodomu mazināt situācijas saspīlējumu, lai gan operacionālos mērķus tā nesasniedz. Vienlaikus Krievija gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO," lasāms ceturtdien publicētajā Lietuvas Valsts drošības departamenta un Aizsardzības ministrijas Otrās izmeklēšanas nodaļas ikgadējā vērtējumā par nacionālās drošības apdraudējumu.
Lietuvas izlūkdienesti brīdina – nevaram atļauties sevi mierināt, ka Krievija ir vāja un zaudē, un briesmas ir zudušas.
Krievija nav sakauta, tai joprojām nav beigušies ne resursi, ne gatavība turpināt karu. Un tā sauktās Krievijas prezidenta "vēlēšanas" stiprinās diktatora Vladimira Putina apņēmību.
"Pēc Putina "pārvēlēšanas" diemžēl gaidāmi biežāki režīma lēmumi mobilizēt valsti un sabiedrību turpmākai kara eskalācijai," secina Lietuvas Drošības dienesta direktors Darjus Jaunišks.
Lietuvas izlūkdienesti norāda, ka Kremlis ir sācis plašu bruņoto spēku reformu, ar ko paplašinās Krievijas militāro potenciālu Baltijas jūras reģionā. Struktūras un subordinācijas izmaiņas jau ir sāktas, arī Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvā un Rietumkrievijā.
"Restrukturizācija ir ilgtermiņa projekts, kurā centieni un resursi būs jāiegulda no dažiem gadiem līdz desmit gadiem," pausts ziņojumā, piebilstot, ka reformas kopējais ātrums un apjoms būs tieši atkarīgs no kara Ukrainā gaitas, ilguma un iznākuma.
Lietuvas dienesti arī norāda, ka Krievijai ir pietiekami finanšu, cilvēku, materiālo un tehnisko resursu, lai turpinātu karu Ukrainā "līdzīgā intensitātē vismaz tuvākajā laikā". Izlūkdienestu vērtējumā tas nozīmē laikposmu līdz diviem gadiem.
"Pirmais kara gads Krievijai bija grūts, taču 2023. gads bija labāks, nekā prognozēts. Krievijai izdevās atvairīt Ukrainas pretuzbrukumu, pārņemt iniciatīvu un atsākt savu ofensīvu visā Ukrainas frontes līnijā diezgan konsekventi.
Pagājušajā gadā mēs prognozējām, ka Krievija ir gatava turpināt karu vismaz divus gadus. Šo vērtējumu varu atkārtot arī šogad," spriež Lietuvas AM Otrā izmeklēšanas departamenta direktors Eleģijus Paulavičs.
Ziņojumā teikts, ka karš Krievijai ir izmaksājis vairāk, nekā gaidīts. Militārie izdevumi 2023. gada pirmajā pusē pārsniedza oficiāli budžetā visam gadam paredzēto summu. Šogad militārie izdevumi veido vismaz trešdaļu Krievijas valsts budžeta – vairāk nekā desmit triljonus rubļu (102 miljardi eiro).
"Faktiskā summa noteikti ir daudz lielāka, jo to papildina noslepenoti budžeta piešķīrumi. Karš un militārā rūpniecība šobrīd virza Krievijas ekonomiku, uzkrājot finanšu, materiālos un cilvēkresursus uz citu tautsaimniecības nozaru rēķina," norādīts ziņojumā.
Lietuvas izlūkdienestu apkopojums liecina, ka Krievija sadala savu Rietumu militāro apgabalu Maskavas un Ļeņingradas militārajos apgabalos, kas tika apvienoti 2010. gadā, veido jaunu armijas korpusu Karēlijā, un dažas brigādes pārveido par divīzijām.
Ziņojumā arī norādīts, ka Baltkrievija attīsta kodolieroču izvietošanas spējas, bet šos ieročus kontrolēs Krievija, un Baltkrievijā tiek strādāts pie kodolieroču glabāšanas infrastruktūras modernizācijas un aprīkojuma.
"Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem ir divi potenciāli kodolieroču nogādes līdzekļi – uzbrukuma lidmašīnas "Su-25", kas atrodas Lidas aviobāzē pie Lietuvas robežas, un mobilās raķešu sistēmas "Iskander-M" Asipovičos. Baltkrievijas militārpersonas tiek apmācītas darbam ar nestratēģiskajiem kodolieročiem," lasāms izlūkdienestu ziņojumā.
"Nestratēģisko kodolieroču izvietošana Baltkrievijā tikai padziļinās saites starp abām valstīm un mudinās Maskavu par katru cenu saglabāt kontroli pār Minsku," tajā piebilsts.
Kā liecina ziņojums, Baltkrievija pagājušajā gadā no Krievijas iegādājās ievērojamu daudzumu modernas kaujas tehnikas: operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander", bataljona bruņutransportieru "BTR-82A" komplektu, zeme-gaiss raķešu sistēmas "S-400" un triecienhelikopterus "Mi-35M".
Lietuvas izlūkdienesti katru gadu publicē ziņojumus par draudu nacionālajai drošībai novērtējumu. Jaunākajā dokumentā aplūkoti galvenie draudi un riska faktori Lietuvas nacionālajai drošībai 2024.–2025.gadā.
Ziņojumā vēstīts, ka vairākas Krievijas un Baltkrievijas personas interesējas par pieeju Lietuvai stratēģiski svarīgai infrastruktūrai un mēģina gūt ietekmi stratēģiskos ekonomikas sektoros.
Krieviju īpaši interesē informācijas vākšana par stratēģiskās infrastruktūras neaizsargātajām vietām, situāciju nozīmīgos uzņēmumos un to īstenotajiem projektiem. Norādīts, ka vairākos gadījumos riski rodas pēc tam, kad investors no Krievijas vai Baltkrievijas jau sācis darbību.
Par piemēru minēts kāds Lietuvas transporta uzņēmums, kuram bija attiecības ar Baltkrievijas valsts institūtu. Lietuvai stratēģiski svarīga projekta īstenošanā uzņēmums atjaunoja attiecības ar šo struktūru darbiniekiem un izmantoja tos projekta izpildei. Tādējādi Baltkrievijas uzņēmumi piekļuva informācijai par projektu. Kad sadarbību atklāja drošības iestādes, uzņēmuma dalību projektos aizliedza.
Riski rodas arī saistībā ar stratēģiski svarīgos objektos strādājošu personu ceļošanu uz Krieviju vai Baltkrieviju, jo tas rada iespēju šo valstu izlūkdienestiem viņus vervēt un izmantot pret Lietuvu.
