Ukrainas prezidents pateicās Francijai  par atbalstu,  aicināju uz Eiropas vienotību un salīdzināja cīņu ar agresoru Krieviju un stāšanos pretī nacistiem Otrajā pasaules karā.

"Paldies, ka atbalstāt mūsu ceļu uz dalību Eiropas Savienībā, ka saprotat – NATO Austrumu robežu nevar pārtraukt pelēkā zona ārpus Ukrainas alianses.

Tieši Ukrainā ir visas Eiropas drošības atslēga, jo bez kontroles pār Ukrainu, Krievijai būs jākļūst par parastu nacionālu valsti. Un nevis koloniālu impēriju, kas nepārtraukti meklē kādu, ko sagrābt Eiropā, Āzijā, Āfrikā," teica Zelenskis.

Zelenskis arī izteica cerību, ka drīzumā Šveicē gaidāmais miera samits sekmēs taisnīgu kara risinājumu.

"Vienīgais, kas mums ir vajadzīgs, lai ukraiņi nepaliktu vieni, lai mums būtu atbalsts, nepārtraukts, laikus sniegts un ilgstošs, valdības atbalstīts. Un tad mēs noteikti izdarīsim savu darbu," norādīja Ukrainas prezidents.

Emanuels Makrons jau Normandijas svinību laikā publiski paziņoja, ka Francija nosūtīs uz Ukrainu iznīcinātājus "Mirage 2000", un piebilda, ka jau šovasar Francijā tiks apmācīti ukraiņu karavīri atmīnēšanā, militārās tehnikas remonta un apkopes jomās.

"Mēs piedāvāsim prezidentam Zelenskim, ka piloti tiks apmācīti jau šovasar. Parasti tas aizņem piecus līdz sešus mēnešus, tāpēc gada beigās viņam varētu būt gan piloti, gan lidmašīnas," pavēstīja Makrons.

Publicēta arī "Normandijas deklarācija", ko parakstījušas 19 valstis un kurā pausts "nelokāms atbalsts" Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai atjaunotu mieru Eiropā. Volodimirs Zelenskis, uzrunājot Francijas parlamentu, pateicās par atbalstu un aicināju uz Eiropas vienotību cīņā pret Krievijas agresiju.

Savukārt ASV prezidents Džo Baidens, tiekoties ar Zelenski Parīzē, atvainojies Ukrainas prezidentam par to, ka mēnešiem tika aizkavēta vērienīgās ASV militārās palīdzības apstiprināšana viņa valstij.

Viņš vainoja dažus konservatīvos Kongresa locekļus un apstiprināja, ka negrasās Ukrainu pamest. Baidens arī paziņoja par jaunu 225 miljonu dolāru vērtu palīdzību Kijivai.

"Tu neesi klanījies, neesi piekāpies, tu apbrīnojami turpini cīnīties un es netaisos no tevis atkāpties. Es atvainojos par tām nedēļām, kad mēs nezinājām, kas notiks saistībā ar finansējumu, un tāpēc, ka mums bija problēmas saņemt likumprojektu, kas bija jāpieņem. Bet mēs beidzot to paveicām, un kopš tā laika, tostarp šodien, esmu paziņojis par sešām nozīmīga finansējuma paketēm. Šodien es arī parakstu papildu paketi par 225 miljoniem dolāru, lai palīdzētu jums rekonstruēt elektrotīklu," sacīja Baidens

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.