ĪSUMĀ:

• Eiropas politikas centrs ir pavirzījies pa labi, bet nav piepildījušās bažas par galēji labējo spēku dominanci Eiropas Parlamentā.
• Eiropas populistiskās partijas bieži izmanto sabiedrības bažas par migrāciju, attēlojot to kā apdraudējumu nacionālajai drošībai.
• Šīs partijas raksturo sevi kā daļu no vidusmēra sabiedrības, kas iestājas par ekonomikas protekcionismu, tiesiskumu un konservatīvām sociālajām vērtībām.
• Pret imigrantiem vērsta retorika lielākoties tiek izmantota, lai norādītu uz problēmām citās politikas jomās.
• Labējie pieprasa pastiprināt ES migrācijas un patvēruma pieteikumu izskatīšanas noteikumus.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās no 6. līdz 9. jūnijam Eiropas pilsoņi ievēlēja 720 deputātus, kuri turpmākos piecos gados piedalīsies lēmumu pieņemšanā Eiropas politikas līmenī. Labējo populistu partijas guva ievērojamus panākumus Vācijā, Francijā un Itālijā, taču pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs situācija ir dažviet citādāka.

Eiropas politikas centrs pavirzījies labējās politikas virzienā

Lai gan sākotnēji paredzētais labējo populistu vilnis nav sasniedzis iepriekš paredzētos augstumus, ir jāapzinās, ka ilgtermiņa griezumā pieaugošais atbalsts populistiskām, radikālām un eiroskeptiskām partijām ietekmē arī citas politiskās partijas, kas politiskajā spektrā šobrīd sniedzas labējo virzienā, akceptējot politiskos naratīvus un retoriku, lai attiecīgi saglabātu reitingus vēlētāju vidū. Argumentējams, ka kopējais Eiropas politikas centrs ir pavirzījies labējās politikas virzienā.

Nemainīgi kā 2019. gada vēlēšanās, arī šoreiz Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas von der Leienes pārstāvētā centriski labējā Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ieguva augstākos panākumus, iegūstot 188 vietas EP.

Kritumu piedzīvoja Francijas prezidenta Emmanuela Makrona pārstāvētā liberālā grupa "Renew Europe", kā arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, Francijā un Vācijā saņemot teju uz pusi mazāk deputātu vietu, salīdzinot ar 2019. gada vēlēšanām.

Orbāns nolēmis apvienot "Eiropas patriotus"

Divas politisko partiju grupas Eiropas Parlamentā, kas politiskajā spektrā sliecas vistālāk pa labi, ir Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (EKR) un Identitātes un demokrātijas (ID) politiskā grupa, kam pa abām kopā būs 141 vieta Eiropas Parlamentā.

Pie šīm grupām nav pieskaitītas 15 deputātu vietas Vācijas labējo populistu partijai "Alternatīvai Vācija", 10 vietas Ungārijas premjera Viktora Orbāna populistu partijai "Fidesz", 6 vietas Polijas galēji labējai partijai "Konfederācija" un trīs vietas, ko ieguvusi Bulgārijas prokrieviskā partija "Atdzimšana".

Orbāna partija ir uzņēmusies iniciatīvu, izveidojot jaunu politisko grupu Eiropas Parlamentā, kas sauksies "Eiropas patrioti". Orbāna partija apvienos spēkus ar labējo populistu partijām no Austrijas, Čehijas, Nīderlandes, Portugāles, Beļģijas un Spānijas.

Lai gan galēji labo un populistu partijas ir bieži jaukts koncepts, kā arī pašas politiskās partijas nereti neiekļaujas viena noteikta politiskā spektra iedaļā, ir novērojams kopējs lielāko daļu Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu politisko vēlmju bīdījums uz pastiprināti nacionālu, izolacionistisku un neiekļaujošu politiku, kas ir vienots ar bažām par ekonomikas stabilitātes problēmām, migrāciju un drošības situāciju, kas arī ļauj ES sabiedrībām atmest iepriekš piekoptās liberālās, zaļās un iekļaujošās politikas pamatnostādnes.

Migrācijas politika ir tikai daļa no populistu retorikas

Migrācijas politika Eiropas Savienības (ES) līmeni ir kļuvusi politizēta kopš 2015. gada migrantu krīzes, kad vairāk nekā 1,3 miljonu patvēruma meklētāju no konflikta zonām Sīrijā un Afganistānā ieceļoja ES.

Līdz ar milzīga apjoma bēgļu uzņemšanu, nepilnīgām integrācijas politikām, dalībvalstu atšķirīgajiem uzskatiem, vāju solidaritāti un atbildības sadali pieaugošā sociālā nevienlīdzība, ekonomikas nestabilitāte, drošības situācijas sašūpošanas un kulturālā un reliģiskā neiecietība lielākajās Eiropas Savienības dalībvalstīs kā Vācija, Francija un Itālija radīja auglīgu augsni populistisko spēku atdzimšanai. Arī 2023. gada griezumā ES tika saņemti 1,14 miljonu patvēruma pieteikumu, kas, salīdzinot ar 2020. gadu, ir divreiz lielāks skaits.

Populistiskās partijas bieži izmanto sabiedrības bažas par migrāciju, minot to kā apdraudējumu nacionālajai drošībai, kultūras identitātei un ekonomiskajai stabilitātei.

Tā kā ES ekonomika pēdējās desmitgades laikā ir piedzīvojusi vairākus triecienus – Eirozonas krīze, Covid-19 pandēmija, Krievijas pilna apjoma karš Ukrainā un enerģētikas krīze –, kopējā sabiedrības neapmierinātība ar centrālo aparātu pieprasa pārmaiņas, populistiskajām partijām uzsvaru liekot problēmas identificēšanu, kas bieži vien ir saistīta tieši ar migrāciju. Kopumā starp dažādām ES valstīm migrācijas problemātika tiek raksturota caur dažādām perspektīvām.

• Migrācija kā ekonomikas drauds rezonējas ar ekonomisko slogu un resursu pārslodzi, attiecinot to uz konkurenci darba tirgū, kā arī fiskālās politikas nevienlīdzīgo sadalījumu starp sabiedrības grupām.
• Migrācija no drošības perspektīvas – pastāv bailes par terorisma draudu pieaugumu, kas saistīts ar islāma reliģijas sekotāju pieaugumu valstī.
• Migrācija kā drauds kultūras un tradīciju saglabāšanai, uzsverot dažādās kulturālās, reliģiskās un sociālās iezīmes starp eiropiešiem un migrantiem no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm.

Līdz ar Eiropas Parlamentu vēlēšanu iznākumu un novēroto galēji labējo un populistu partiju panākumiem ir nepieciešams piebilst, ka migrācijas politika ir tikai daļa no populistu retorikas instrumentiem.

Lai gan imigrācijas un patvērumu meklētāju uzņemšana dalībvalstīs ir potenciāli ietekmējusi ekonomikas, drošības un sociālās politikas stāvokli, tiešu korelāciju starp politikas jomām ir salīdzinoši grūti noteikt.

Papildu aspekts populisma uzplaukumam Eiropā ir saistīts ar kopējo populisma ideoloģijas iezīmēm, ieskicējot antielitārisma un nacionālisma retoriku, populistiem piedēvējot sevi kā daļu no vidusmēra sabiedrības, kas iestājas par ekonomikas protekcionismu, tiesiskumu un konservatīvām sociālajām vērtībām, kas šobrīd pozitīvi rezonē ar sabiedrības grupu vēlmēm.

Migrāciju uztver kā draudu

Galēji labējo un populistu spēku ideoloģiskā ietekme uz migrācijas politiku bija jūtama arī pirms vēlēšanām, vairākām Eiropas Parlamenta partijām, tai skaitā Eiropas Tautas partijai, sniedzot atbalstu labējo spēku nostājai par nelegālās migrācijas apturēšanu.

Migrācijas drošībošana jeb migrācijas kā drauda uztvere un projicēšana ir veicinājusi likumdošanas pārmaiņas visā Eiropas Savienības politikā, kā vienu no imigrācijas pārvaldības pasākumiem uzsverot ES bilaterālos nolīgumus ar Tunisiju (2023), Turciju (2016) un Lībiju.

Lai gan šie bilaterālie līgumi nosaka liela apjoma finansējuma novirzīšanu uz šīm kaimiņvalstīm, uzlabojot dzīves apstākļus un robežpunktu kontroli, cilvēktiesību organizācijas iestājas par ES hipokrātismu un normatīvā spēka zudumu, uzsverot necilvēciskos apstākļus, kādos bēgļi tiek nereti nostādīti.

Otrkārt, aprīlī Eiropas Parlamenta apstiprinātais jaunais ES Migrācijas un patvēruma meklētāju pakts, ieviešot četrus pīlārus, kas saistīti ar ārējās robežas kontroles pastiprināšanu, paātrinātu un efektīvāku administratīvo procedūru veikšanu, solidaritātes un pienākumu sistēmu starp ES dalībvalstīm un migrācijas kā starptautisko attiecību veidojošu aspektu.

Jāpiebilst, ka sagaidāms, ka galēji labējo un populistu uzmanība tiks pievērsta un centieni veikti, lai pastiprinātu pakta noteikumus, veicinot pastiprinātāku kontroli nelegālās imigrācijas apturēšanā un bēgļu uzņemšanas nosacījumos un uzturēšanas noteikumos.

"Alternatīva Vācijai" sevišķi populāra valsts austrumu reģionā

Vadoties no aptaujas datiem, kas tika savākti sešās lielākajās ES valstīs pēc iedzīvotāju skaita Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, sabiedrība Vācijā uzsver, ka šobrīd lielākais apdraudējums valstī ir imigrācijas un patvēruma meklētāji, lūkojoties caur visām iepriekš minētajām perspektīvām. 2022/2023. gadu griezumā kopumā 596 000 patvēruma meklētāju pieteikumu un vairāk nekā 1 100 000 kara bēgļu no Ukrainas nonāca Vācijā.

Pievēršoties bažām par migrācijas jautājumiem, "Alternatīva Vācija" ir guvusi panākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās, šim sarakstam Vācijā iegūstot otro lielāko vietu skaitu. "Alternatīva Vācijai" sevišķi labus panākumus guva Vācijas austrumu federālajās zemēs kā Tīringenē, Saksijā un Brandenburgā.

Lai gan, tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, atbalsts "Alternatīvai Vācija" samazinājās līdz ar vairākiem incidentiem saistībā ar antisemītisma politikas popularizēšanu, taču pēc kāda Vācijas policista noslepkavošanas jūnija sākumā, ko paveica afgāņu imigrants, kurš Vācijā ieceļoja 2014. gadā, diskusija par imigrācijas un islāma ekstrēmisma draudiem uzplaiksnīja citā gaismā.

Partijas "Alternatīvai Vācija" veiksmīgie rezultāti sinhronizē tieši caur antimigrācijas politikas atzīšanu kā centrālo politikas prioritāti, pieprasot pieņemt stingrākus ES Kopējās Migrācijas un patvēruma meklētāju politikas noteikumus.

Arī nacionālā līmenī pārmaiņas ir sagaidāmas saistībā ar iespējamu deportāciju veikšanu personām, kas tiesātas par kriminālpārkāpumiem, bēgļu atpakaļ nosūtīšanu, maksājumu karšu ieviešanu bēgļiem ar 50 EUR limitu dienā, kā arī ārējo robežkontroles punktu pastiprināšanu ar kaimiņvalstīm Čehiju, Poliju un Šveici.

Jāpiebilst, ka dažu šādu noteikumu realizācijai ir jāatrod likumisks pamats, taču tas ir viens no galvenajiem aspektiem, ar ko nodarbosies jaunievēlētie "Alternatīvai Vācija" Eiropas Parlamenta deputāti.

"Nacionālā apvienība" pieprasa migrācijas ierobežošanu

Arī Francija Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedzīvoja labēji populistisko spēku uzvaru, Marinas Lepēnas vadītajai partijai "Nacionālā apvienība" iegūstot 31% balsu.

Reaģējot uz Lepēnas partijas panākumiem, Francijas prezidents Emanuels Makrons pieņēma lēmumu izsludināt ārkārtas Francijas parlamenta vēlēšanas.

Atšķirībā no Vācijas, Francijas sabiedrībā šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās par galveno problēmu gan nacionālā, gan ES līmenī tika uzskatīta ekonomikas nestabilitāte un inflācija.

Lai gan Lepēnas populistiskā partija "Nacionāla apvienība" kā skaidru noteikumu uzsver migrācijas ierobežošanu, Eiropas Parlamentu vēlēšanu iznākums ir arī saistīts ar sabiedrības neapmierinātību ar prezidenta Makrona politisko pārvaldību.

No migrācijas politikas skatpunkta "Nacionālās apvienības" līderis Žordans Bardella uzsver, ka politiskā partija lūkojas spēcīgi ierobežot Francijas pilsonības izsniegšanas noteikumus, atceļot iespēju bērniem, kas dzimuši Francijā ārvalstu pilsoņu ģimenēs, iegūt Francijas pilsonību. "Nacionālā apvienība" arīdzan uzsver saikni starp imigrāciju un noziedzības pieaugumu.

Tomēr šajās vēlēšanās Francijas pilsoņi balsoja par "Nacionālo apvienību" lielākoties ar cerību, ka ekonomiskā situācija Francijas reģionos uzlabosies, mazinoties bezdarba līmenim un inflācijai, tajā pašā laikā iestājoties par tradicionālām vērtībām. Tāpat novērojams, ka šis politiskais spēks lielāku atbalstu guvis no zemāku ienākumu un konservatīvākiem reģioniem, kā arī no reģioniem, kur migrantu populācijas daudzums ir mazāks.

Migrācija ietekmē attieksmi pret citām problēmām

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Itālijas vadošajai partijai "Itālijas brāļi" (Fratelli d'Italia) izrādījās veiksmīgas, sasniedzot 28% atbalstu sabiedrībā. Lai gan šāds vēlēšanu iznākums galēji labējai politiskajai partijai ir vairāk saistīts ar uzticības izteikšanu esošajai valdībai, arī lielākās opozīcijas centriski kreisās partijas rezultāti ar 23% norāda uz salīdzinošu sabiedrības polarizāciju. Itālijas sabiedrība par svarīgāko problēmu ES uzskata ekonomisko nestabilitāti un inflāciju, otrajā vietā ierindojot starptautisko drošības situāciju un karu, un tikai trešajā vietā ierindojot migrācijas jautājumus.

Nīderlandē Gērta Vildersa vadītā populistu partija "Brīvības partija" (PVV) nesasniedza tik augstu atbalstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā parlamentārajās vēlēšanās, kas notika pagājušā gada novembrī. Lielākā daļa no PVV atbalstītājiem šoreiz nemaz nepiedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. No migrācijas perspektīvas lūkojoties, Nīderlandes sabiedrība problemātiku saskata saistībā ar mājokļu krīzi, nevis ekonomiskiem vai kulturāliem iebildumiem.

Zviedrijā un Ungārijā vadošās populistiskās partijas – "Zviedrijas demokrāti" un Viktora Orbāna vadītā "Fidesz" partija – neguva lielus panākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Zviedrijas gadījumā pētījumi liecina, ka zviedru sabiedrība kā galveno problēmu uzskata klimata jautājumus, tādējādi Zviedrijas Zaļajai partijai pārsteidzoši iegūstot 15% balsu un ieņemot trīs deputātu vietas Zaļo un Brīvības apvienības grupā.

Kopumā ir novērojams, ka migrācijas jautājumi nenoliedzami iespaido Eiropas pilsoņu izvēli attiecībā uz politiskās partijas izvēli, taču kopējā griezumā nav iespējams argumentēt, ka tas ir bijis svarīgākais aspekts.

Tas, ko iespējams novērot, ir galēji labējo un populistu spēku uzplaukums un sabiedrības ideoloģiskā virzība tuvāk nacionālismam un protekcionisma politikai, taču populisma ideoloģija ietver vairākus aspektus, kas attiecināmi uz ekonomiku, drošību un sociālo sistēmu.

Lai gan Eiropā ir vērojama antimigrantu retorika, tā lielākoties tiek izmantota, lai norādītu uz problēmām citās politikas jomās.

Galēji labējo un populisma politikas uzplaukums Eiropā ir salīdzinoši ilga parādība, un šajā aspektā Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākums ir secīgs situācijas rezultāts – kā daļa no lielāka fenomena, kas aptver visu ES politiku, dalībvalstis un pilsoņus.