Vēlēšanu otrajā kārtā vēlētāju aktivitāte līdz plkst.17 (plkst.18 pēc Latvijas laika) sasniegusi aptuveni 61,4%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 40 gadu laikā, paziņojusi Iekšlietu ministrija.
Vēlēšanu pirmajā kārtā Lepēnas labējā partija svinēja uzvaru iegūstot 33% velētāju balsu, bet otrajā kārtā, visticamāk, tā vairs neuzvarēs. Tā ir Francijas parlamenta vēlēšanu specifika, jo no katra apgabala ievēl vienu konkrētu cilvēku.
Pirmajā kārtā pirms nedēļas Lepēnas partija kopvērtējumā ieguva trešdaļu visu balsu, bet tagad otrajā kārtā notiek taktiskais balsojums. Kreisie un centriskie spēki mēģina bloķēties, lai nepieļautu labējā kandidāta uzvaru, tāpēc vairāk nekā 200 kandidātu paši izstājās no šīs vēlēšanu kārtas. Bet tas arī nozīmē, ka dažviet vēlētājiem ir grūta izvēle – starp galēji labējo un galēji kreiso kandidātu. Ja Lepēnas partija uzvarēs arī šajā kārtā, tas nozīmē lielas pārmaiņas ne tikai Francijai, bet arī Eiropai.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona partija, visticamāk, paliks trešajā vietā.
Šobrīd Lepēnas labējā partija ir tuvāk varai nekā jebkad, un daudzi vaino tajā tieši Makronu un viņa priekšlaicīgi sasauktās parlamenta vēlēšanas.
"Viņš ļoti iestājās par spēcīgu Eiropas Savienību un spēcīgu Franciju, un par abu kopīgu atbalstu Ukrainai. Un tomēr risks, ko viņš tagad ir uzņēmies, neapšaubāmi mazina gan Francijas, gan Eiropas spēju atbalstīt Ukrainu. Tas ir tas, kas, atklāti sakot, ir tik pārsteidzošs un sarūgtinošs šajā Makrona azartspēlē," sacīja Domnīcas "Eurasia Group" Eiropas izpilddirektors Mujtaba Rahmans.
"Tagad daudzos vēlēšanu apgabalos ir tikai 2 kandidāti – un daudzās vietās, tas var būt kandidāts no galēji labējiem un no galēji kreisajiem," norādīja domnīcas CEPS pētniece Sofija Rusaka.
""Nacionālā Apvienība" ir Krievijai draudzīga partija. Viņi ir mīkstinājuši savu pozīciju mazliet, bet viņi ir kritiski attiecībā uz atbalstu Ukrainai, uz ieroču sūtīšanu. Šos lēmumus formāli pieņem Makrons kā valsts galva, bet prezidentu, protams, ierobežo budžets un budžets sliktākajā gadījumā būs "nacionālās apvienības" premjerministra rokās," norādīja Sofija Rusaka.
Eksperti gan rēķina, ka, visticamāk, kreisiem un centriskajiem bloķējoties, izdosies Lepēnas uzvaru mazināt un viņa neiegūs vairākumu parlamentā. Bet uztraukums Francijā valda liels.
"Es domāju, ka bažas ir diezgan lielas, un es pieļauju, ka arī pamatotas, un cilvēki ir ļoti satraukušies un arī diezgan agresīvi. Tāds nebijis moments," pauda vēlētāja Francijā, gleznotāja Barbara Gaile.
Vēlēšanu rezultātu gaidās, Francijas ielās ir papildu policijas spēki un daudzviet veikalu un banku logiem priekšā ir nostiprinātas skaidu plāksnes, lai pasargātu no iespējamajiem grautiņiem.
Iecirkņi tiks slēgti 9 vakarā pēc Latvijas laika, un vēlēšanu rezultāts ir atkarīgs no tā, vai un kā vēlētāji reaģēs uz kreiso partiju un Makrona partijas aicinājumu – balsojiet par ko gribat, tikai ne par galēji labējiem.
Par to, ka Francija atrodas izšķirošā brīdī, var spriest pēc kioskos nopērkamo laikrakstu virsrakstiem. "La Tribune Dimanche" vaicā: "Strupceļš?". "Le Monde" jaunākajā numurā vēsta, ka "Francija aiztur elpu". Bet laikraksts "Le Figaro" secina, ka šīs ir "Vēlēšanas ar visiem iespējamiem riskiem".
Vensāns Martiņī, Nīcas Universitātes un "École polytechnique" politikas zinātnes profesors sarunā ar Latvijas Radio skaidroja, ka šis balsojums ir svarīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šīs ir pirmās ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kuras prezidents izsludina 20 gadu laikā un kas nav saistītas ar prezidenta vēlēšanām. Otrkārt, pirmo reizi valsts vēsturē pastāv reāla iespēja, ka vēlēšanās uzvar Nacionālā apvienība.
Politologa vērtējumā visām partijām ir spēcīgas bailes no šī spēka. Tajā pašā laikā viņš redz, ka šo notikumu ietekmē sabiedrībā vērojama pilsoniskā pienākuma apziņa.
"Jo daudzi cilvēki jūt, ka Francija ir nonākusi ļoti sarežģītā politiskās dzīves posmā.
Un ir nepieciešamība pārliecināti demokrātiskām partijām spēt palīdzēt, varbūt izveidot jaunu valdību, bet vismaz piedalīties šajā Francijas politiskās dzīves lappusē. Es domāju, daudziem vēlētājiem ir ļoti stingra pilsoniskā pienākuma apziņa, to darot. Daži cilvēki to dara, jo grib Nacionālo apvienību pie varas. Daudzi citi, iespējams, vairums, nevēlas, lai Nacionālā apvienība būtu pie varas. Šie abi ietekmīgie spēki ir pamats spēcīgai vēlētāju mobilizācijai," pauda Vensāns Martiņī.
Martiņī ieskatā, ņemot vērā pēdējā laika aptaujas, ir maz ticams, ka "Nacionālajai apvienībai" būs iespējams iegūt vairākumu šodien notiekošajā balsojumā.
Savukārt par prezidenta Emanuela Makrona partijas panākumiem eksperts ir pārliecināts, ka šajās vēlēšanās viņi iegūs trešo vietu.
Atī Ariana Šemāna, laikraksta "Le Monde" korespondente izcēla šīs vēlēšanas kā nozīmīgu brīdi Francijas politiskajā vēsturē.
Viņa atzīmēja augsto vēlētāju gatavību piedalīties balsojumā un norādīja uz citām parādībām: "Parādījušies arī dažādi jauni fenomeni: cilvēki atsākuši diskutēt, jo īpaši jaunākā paaudze, jo kas tāds kā ģimenes, kas strīdas un spriež par politiku, bija pilnībā pazudis. Pat tad, ja francūži ir nobažījies par prezidenta lēmumu un nesaprot, kā Emanuels Makrons varēja uzņemties šo risku, iespējams, vienīgais pozitīvais ieguvums no Asamblejas atlaišanas ir tas, ka šis lēmums atkal ir novietojis politiku uzmanības centrā, un francūži atkal sākuši runāt par politiku. Tas bija nedaudz piemirsies."
Saskaņā ar prognozēm Marinas Lepēnas de facto vadītā galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) pēc balsojuma kļūs par vadošo politisko spēku Francijā. Tomēr tas gan nenozīmē, ka RN iegūs absolūtu vairākumu parlamentā, liecina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Elabe" veiktā aptauja.
Saskaņā ar aptauju kas veikta 48 stundas pirms vēlēšanu otrās kārtas, Nacionālā apvienība un tās sabiedrotie varētu iegūt 200-230 no 577 Francijas parlamenta apakšpalātas deputātu mandātiem. Tas ir krietni mazāk par absolūto vairākumu jeb 289 deputātu krēsliem, kas ļautu šim politiskajam spēkam viegli pieņemt likumprojektus un netraucēti virzīt savu dienas kārtību.
Savukārt "Jaunā tautas fronte" (NFP), kur vadošais politiskais spēks ir galēji kreisā partija "Nepakļāvīgā Francija" (LFI), varētu iegūt 165-190 deputātu mandātus.
Tikmēr Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu nometne viņa dibinātās partijas "Renesanse" vadībā varētu iegūt 120-140 vietas parlamenta apakšpalātā.
KONTEKSTS:
Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās Francijas prezidenta Emanuela Makrona dibinātā partija "Renesanse" piekāpās labējā spārna partijai Nacionālā apvienība, viņš atlaida parlamentu un izsludināja jaunas vēlēšanas – trīs gadus pirms paredzētā termiņa.
Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā trešdaļu balsu saņēmusi labēji radikālā "Nacionālā apvienība". Tās līderis Žordans Bardella aicinājis vēlētājus 7. jūlijā gaidāmajā otrajā kārtā nodrošināt vairākumu Francijas parlamenta apakšpalātā. Tikmēr kreiso un centrisko spēku vidū izskanējis aicinājums apvienot spēkus, lai nepieļautu galēji labējo nākšanu pie varas Francijā.
