Saskaņā ar aptauju, kas veikta 48 stundas pirms vēlēšanu otrās kārtas, Nacionālā apvienība un tās sabiedrotie varētu iegūt 200–230 no 577 Francijas parlamenta apakšpalātas deputātu mandātiem. Tas ir krietni mazāk par absolūto vairākumu jeb 289 deputātu krēsliem, kas ļautu šim politiskajam spēkam viegli pieņemt likumprojektus un netraucēti virzīt savu dienas kārtību.
Savukārt "Jaunā tautas fronte" (NFP), kur vadošais politiskais spēks ir galēji kreisā partija "Nepakļāvīgā Francija" (LFI), varētu iegūt 165–190 deputātu mandātus.
Tikmēr Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu nometne viņa dibinātās partijas "Renesanse" vadībā varētu iegūt 120–140 vietas parlamenta apakšpalātā.
Par sabiedrības noskaņojumu pirms gaidāmā balsojuma sarunā ar Latvijas Radio dalījās Francijā dzīvojošā latviete Madara Muso. Viņa dzīvo valsts rietumos esošajā Konkrojas pilsētā, kur vēlēšanu pirmajā kārtā Nacionālā apvienības kandidāts ieguva teju divas piektdaļas vēlētāju atbalstu, bet kreiso spēku pārstāvis – trešdaļas.
"To nevar redzēt. Uz cilvēkiem skatoties, nevar zināt, par ko viņi balso. Pagaidām atmosfēra nav saspringta. Bet cilvēki, kas man ir apkārt, ir vairāk kreisi domājoši un sociālisti, var teikt, par cilvēktiesībām un dažādiem sociāliem labumiem un sociālo brīvību. Un tad viņi ir ļoti uztraukti par to, ka Nacionālā apvienība nāks pie varas un tiks atņemtas sievietēm dažādas sieviešu tiesības [..] Un ir daži jautājumi, kas ļoti uztrauc vietējo sabiedrību. Un arī runājot par globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām, un par dabas aizsardzību," pastāstīja Muso.
Prognozēts, ka svētdienas balsojumā varētu būt augsta aktivitāte – pirms nedēļas notikušajā pirmajā kārtā piedalījās divas trešdaļas vēlētāju. Atsevišķās Francijas aizjūras teritorijās balsojums ir noslēdzies, tiek ziņots par vairāku esošo deputātu kandidātu uzvaru.
Latvijas Radio svētdien uzrunātie vēlētāji Parīzes centrā atzina, ka bija viegli izvēlēties, par ko balsot:
"Šajā apgabalā, šajā vietā mums bija divas izvēles – kreisie jeb "Jaunā tautas fronte", un prezidenta puse jeb labējie. Esmu kreisi noskaņota, tāpēc balsoju par kreisajiem. Mums desmit gadus bija prezidenta [spēki]. Mēs zinām, kā tie strādā – tie nestrādā. Tāpēc [balsoju par citu spēku]," atklāja kāda jauniete.
"Es vienmēr balsoju par to pašu partiju. Tāpēc bija viegli. Viņš bija pārstāvēts otrajā kārtā, tāpēc man bija viegli izvēlēties. Turklāt nebija kandidāta, kas man nepatīk. Tāpēc bija viegli. Šodien ir diezgan svarīgas vēlēšanas. Tāpēc raudzīsimies, kāds būs rezultāts," sacīja kāds vecāks vīrietis.
"Tāpēc, ka es vēlos balsot pret "Nacionālo apvienību". Tas viss. Es balsoju par pārstāvi, kas man patīk. Man nebija grūti izvēlēties. Ja man būtu jāizvēlas starp galēji labajiem vai galēji kreisajiem, man būtu grūti. Bet pārstāvis, kas man patīk, joprojām ir šeit, tāpēc man ir labi," atklāja jauns vīrietis.
"Piederība koalīcijai. Arī kandidāta personība," savu izvēli pamatoja kāda vēlētāja.
KONTEKSTS:
Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās Francijas prezidenta Emanuela Makrona dibinātā partija "Renesanse" piekāpās labējā spārna partijai Nacionālā apvienība, viņš atlaida parlamentu un izsludināja jaunas vēlēšanas – trīs gadus pirms paredzētā termiņa.
Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā trešdaļu balsu saņēmusi labēji radikālā "Nacionālā apvienība". Tās līderis Žordans Bardella aicinājis vēlētājus 7. jūlijā gaidāmajā otrajā kārtā nodrošināt vairākumu Francijas parlamenta apakšpalātā. Tikmēr kreiso un centrisko spēku vidū izskanējis aicinājums apvienot spēkus, lai nepieļautu galēji labējo nākšanu pie varas Francijā.
