Projekta analītiķi arī atzīmē, ka militāro sadursmju skaits frontē pēdējā laikā turpina pieaugt.
Aizvadītajā naktī Krievijas spēki uzbrukuši vairākiem Ukrainas apgabaliem ar 13 trieciendroniem "Shahed" un divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M". Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka visi Krievijas palaistie droni tika notriekti virs Kirovohradas, Harkivas, Sumu un Poltavas apgabalu teritorijām.
Savukārt Krievijas palaistās ballistiskās raķetes Ukrainas aizstāvjiem notriekt neizdevās, vēsta portāls "RBK-Ukraina". Kādu objektu virzienā tika izšautas Krievijas raķetes, Ukrainas Gaisa spēki neinformēja.
Tikmēr kara monitoringa projekta "DeepState" analītiķi informēja, ka Krievijas iebrucēji pavirzījušies uz priekšu austrumu frontē. "DeepState" norādīja, ka Krievijas spēku virzība uz priekšu fiksēta pie Donbasa reģiona apdzīvotām vietām Peščanijas, Jevhenivkas, Severnas, Lozovatskas, Makijivkas, Novoseļiivkas, Časivjaras un Kaļiņivkas.
Vienlaikus analītiķi atzīmēja, ka Ukrainas karaspēks atspieda Krievijas iebrucējus no Harkivas apgabalā esošās apdzīvotās vietas Hlubokoje.
Tāpat monitoringa projekta analītiķi informēja, ka pēdējos mēnešos frontē pieaug militāro sadursmju skaits.
Saskaņā ar analītiķu aplēsēm vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā sasniedzis 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlijā jau 160,4. Analītiķi arī konstatējuši, ka jūnija sākumā bija vērojams intensitātes kritums, bet mēneša beigās dinamika ievērojami pieauga. Laika posmā no 1. līdz 10. jūnijam vidēji diennaktī notikusi 101,6 militārā sadursme, savukārt no 11. līdz 20. jūnijam – 125,8 sadursmes, bet no 21. līdz 30. jūnijam vidēji 146,2 militārās sadursmes.
Analītiķi secinājuši, ka pagājušā mēneša beigās notikušais sadursmju skaita pieaugums skaidrojams ar kauju sākumu par Torecku un Ņujorku. Savukārt maijā vērojamais pieaugums skaidrojams ar Krievijas mēģinājumu sākt ofensīvas darbības Harkivas apgabalā.
Bijušais Ukrainas Drošības dienesta vadītāja vietnieks Viktors Jahuns tikmēr paudis viedokli, ka Krievijas rīcībā ir pietiekami resursu un rezervju, lai uzturētu pēdējos mēnešos vērojamo uzbrukuma operāciju tempu nedaudz vairāk nekā gadu.
"Šobrīd lielākā daļa ekspertu atzīmē, ka, ja situācija [frontē] attīstīsies tā, kā tas notiek pašlaik, tad Krievijas Federācija spēs uzturēt uzbrukuma operāciju tempu līdz 2025. gada beigām. Tāpēc, ka Krievija vienkārši nespēs kontrolēt situāciju, ko pati ir radījusi, tādā intensitātē, kas ir tagad. Tas arī varētu notikt jau agrāk, jo īpaši, ja Ukrainas Bruņotie spēki spēs īstenot pretuzbrukuma operācijas frontes līnijā", intervijā telekanālam "Espresso" sacīja Jahuns.
Jahuns arīdzan norādījis, ka viņa viedoklis balstās uz ekonomikas ekspertu vērtējumiem par Krievijas ekonomisko potenciālu kara apstākļos, nevis militāro ekspertu analīzi.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
