Zaharova informē, ka Krievijas vēstniecība Rīgā katru dienu saņemot desmitiem lūgumu pēc palīdzības no tautiešiem, kas ir satraukti par Latvijas likumu prasībām. Viņiem tiekot sniegta juridiskā un konsulārā palīdzība.
"Krievijas Iekšlietu ministrijas pārstāvniecība kopā ar mūsu diplomātisko misiju veic aktīvu darbu, lai realizētu valsts programmu par palīdzību ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kas brīvprātīgi vēlas pārcelties uz Krievijas Federāciju, saskaņā ar 1993. gada starpvalstu vienošanos," vēsta Zaharova.
"Pateicoties šai programmai, viņiem ir pieejams plašs atbalsta pasākumu klāsts, tai skaitā iespēja saņemt vienreizējus pabalstus, palīdzību iekārtoties darbā, saņemt pagaidu mitekli, tiesības bez nodevas ievest transportlīdzekli un daudz kas cits," pārcelšanās programmas piedāvātos labumus slavē Zaharova.
🎙 М.В.#Захарова: Принятые в сентябре с.г. поправки в миграционное законодательство Латвии носят дискриминационный характер, грубейшим образом попирая основополагающие международно-правовые нормы.
— МИД России 🇷🇺 (@MID_RF) September 6, 2023
🔗 Полностью: https://t.co/yRVrkRIKbb https://t.co/DoK3Rl53WI pic.twitter.com/z1L8sBj7qB
Krievijas Ārlietu ministrija gan paudusi sašutumu par Latvijas varasiestāžu prasību Krievijas pilsoņiem apliecināt latviešu valodas zināšanas, nokārtojot latviešu valodas eksāmenu.
Tiem, kas nav pieteikušies eksāmenam vai nav spējuši to nokārtot, draud izraidīšana no Latvijas, lai gan pašlaik top grozījumi Imigrācijas likumā, kas iespējamo izraidīšanu atliktu par diviem gadiem.
Maskava apgalvo, ka Krievijas pilsoņu izraidīšana uz Krieviju būtu uzskatāma par "rupju cilvēktiesību pārkāpumu", kas ir pretrunā ANO Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai.
Krievijas cilvēktiesību tiesībsardze Tatjana Moskaļkova paziņojusi, ka vērsīsies ar sūdzību pie ANO un Eiropas Padomes, lai vērstu uzmanību uz "rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem" Latvijā.
"Mūsu Baltijas kaimiņi ir uzņēmuši kursu uz mērķtiecīgu krievvalodīgo iedzīvotāju izspiešanu no valsts," apgalvo Moskaļkova.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
22. augustā valdība lēma rosināt Saeimai grozīt Imigrācijas likumu, paredzot, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kas nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudi līdz 1. septembrim pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, būs iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz diviem gadiem, kuru laikā eksāmens ir jānoliek.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
