Bojāgājušie ir vīrieši vecumā no 24 līdz 69 gadiem.
Irāna piegādājusi Krievijai ballistiskās raķetes
Ukrainas gaisa spēki paziņojuši, ka šonakt notriekuši 58 no 67 Krievijas "Šahed" bezpilota lidaparātiem. Seši bezpilota lidaparāti pameta Ukrainas teritoriju un aizlidoja Krievijas, Baltkrievijas, kā arī okupētā Luhanskas apgabala teritorijā.
Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko paziņoja, ka tika notriekti visi pilsētas virzienā raidītie droni. Tiesa, to atlūzas ir nokritušas vairākās pilsētas vietās, tai skaitā Augstākās Radas tuvumā.
Uzbrukumi notika arī citviet Ukrainā, tostarp Ļvivā. Tur trieciendroni "Šahed" uzbruka industriālajiem objektiem. Visus izdevās notriekt, taču atlūzas izraisīja vairākus ugunsgrēkus. Irānas trieciendroni "Šahed" bieži tiek izmantoti Krievijas uzbrukumos.
ASV mediji "The Wall Street Journal" un CNN ziņo, ka Irāna piegādājusi Krievijai arī tuva darbības rādiusa ballistiskās raķetes "Fatah-300". To darbības rādiuss ir apmēram 100 km. "The Wall Street Journal" raksta, ka ASV varasiestādes ir apstiprinājušas šo informāciju.
Ukrainas spēki atguvuši pozīcijas Pokrovskas tuvumā
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņo, ka aizvadītās diennakts laikā notikušas 187 sadursmes ar Krievijas karaspēku. Visaktīvāk tas uzbrūk Pokrovskas un Kurahoves virzienā. Pokrovskas virzienā ukraiņu spēki atvairīja 49 krievu spēku uzbrukumus, Kurahoves virzienā – 46.
ASV domnīca "Kara izpētes institūts" savā jaunākajā apskatā secina, ka Ukrainas spēki ir atguvuši zaudētās pozīcijas Pokrovskas tuvumā, bet Krievijas spēki ir pavirzījušies Toreckas apkaimē.
Par to, ka ukraiņi ir veikuši pretuzbrukumu Pokrovskas virzienā, ziņo arī izdevums "Forbes". Tas kļuvis iespējams, pateicoties rezervē turētām četrām līdz piecām ukraiņu brigādēm. Tas ir palīdzējis kavēt krievu spēku virzīšanos šajā apkaimē vai pat tiem nebūtiski atkāpties.
ASV vilcinās atraisīt rokas Ukrainai
"Kara izpētes institūta" analītiķi arī secinājuši, ka Kurskas apgabalā Krievijas karaspēkam ir izdevies atgūt zaudētās pozīcijas uz austrumiem no Koreņevas. Izvērtējot atvērto avotu informāciju, domnīcas pētnieki secina, ka Ukrainas spēki kontrolē vairāk nekā 1150 kvadrātkilometru lielu teritoriju Kurskas apgabalā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš paziņoja, ka Ukrainas spēki kontrolē vairāk nekā 1300 kvadrātkilometru lielu teritoriju Kurskas apgabalā.
"Kara izpētes institūta" pētnieku vērtējumā Irānas stratēģisko raķešu nodošana Krievijai ir daļa no stratēģiskās partnerības starp Maskavu un Teherānu. Vēl iepriekš domnīca vēstīja, ka apmaiņā pret ieroču nodošanu Krievijai Irāna sagaida naudas pieplūdumu, lai stabilizētu valsts ekonomiku.
Domnīca arī pievērsa uzmanību piektdien paustajiem ASV aizsardzības ministra Loida Ostina komentāriem.
Ostins pauda viedokli, ka neviens konkrēts ierocis nekļūs par lūzuma punktu Ukrainai un ka atļauja Ukrainas spēkiem izmantot ASV sniegtos ieročus tālas darbības triecieniem pa Krievijas militārajiem objektiem neizmainīs kara stāvokli.
Domnīcas vērtējumā Ostins nav ņēmis vērā to, kā ieroču sistēmas un saistītie lietošanas noteikumi ietekmē Ukrainas spējas. Rietumu palīdzība paliek būtiska Ukrainas spējās sevi aizsargāt, secina pētnieki.
Hodžess: Rietumiem nav steidzamības sajūtas
Bažas par līdzšinējo rietumvalstu atbalstu ir paudis bijušais ASV armijas komandieris Eiropā Bens Hodžess. Sarunā ar raidsabiedrību "Deutsche Welle" viņš pauda viedokli, ka Zelenska klātbūtne piektdien notikušajā Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē Ramšteinas bāzē Vācijā būs devusi papildu grūdienu, taču tas izceļ to, ka līdz šim nebija vērojama steidzamība palīdzības sniegšanā.
"Nav bijusi vajadzīgā steidzamības sajūta, lai panāktu, ka Ukrainai ir spējas sakaut Krieviju un sevi aizsargāt. Ir daudz runu, daudz kas ir sniegts, bet tas netiek darīts veidā, kas nodod mūsu bažas, ka viņi patiesībā varētu zaudēt. Es domāju, ka tā ir mūsu kļūda.
Es domāju, ka tas parāda faktu, ka ASV valdība, Vācijas valdība, Lielbritānijas valdība nav apņēmušās palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā konfliktā.
Patiesībā mēs pat nesakām, kāds ir mūsu mērķis, tikai niekus kā "mēs būsim ar jums tik, cik vajadzēs", kas neko nenozīmē."
Hodžesa ieskatā mērķis ir palīdzēt Ukrainai sakaut Krieviju, un tā būtu stratēģiskā priekšrocība, ja Krievijas spēki būtu spiesti atgriezties pie starptautiski atzītajām 1991. gada robežām.
Tas ir ne tikai dēļ stabilitātes Eiropā, bet arī citu iemeslu dēļ – piemēram, lai sūtītu signālus Ķīnai par Rietumu nostāju suverenitātes un kuģošanas brīvības jautājumos Indijas un Klusā okeāna reģionā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.
