LTV filmēšanas grupa devās pie ukraiņu karavīriem, kuri cīnās pret iebrucējiem.

Līdz Krievijas robežai tikai kilometrs

Uz pozīcijām Sumu apgabalā dodamies pa smilšainiem ceļiem, gariem saulespuķu laukiem, brīžiem lēnāk, brīžiem ātrāk un tad pavisam ātri, jo šis posms vienmēr ir bīstams. Labi pārredzams, atklāts. Ceļus ik pa laikam vēro Krievijas droni.

Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēku 117. brigāde darbojas tajā pusē, kur ir Belgorodas virziens Krievijā un no kurienes Sumus apšauda ienaidnieku droni un raķetes. Šīs kaujas vienības pārziņā ir mīnmetēji. Karavīri gatavojas uzdevumam, kas katru dienu prasa daudz spēku.

Mirklis pirms tā ir visgrūtākais. Pārdomas un koncentrēšanās.

Dodamies kopā ar komandieri, kura segvārds ir "Ņemecs".

"Pašlaik mēs atrodamies pie Ukrainas un Krievijas robežas. Līdz Krievijai ir tikai kilometrs. Tur ir daļa robežas, mēs esam kā kabatā, un tur ir daļa. Tur visur ir ienaidnieks."

Vispirms strādās drons – noteiks ienaidnieka atrašanās vietu, piefiksēs koordinātes.

"Tur civilo nav. Tur ir tikai karavīri," norāda drona operators Maksims.

Krievijas uzbrukumi pastiprinājušies

"Un tas ir militārais atbalsta punkts. Tur visi ir karavīri. Tur ir novērošanas punkts. Tur viss nostiprināts, sabetonēts, no turienes viņi šauj uz mums ar mīnmetējiem," norāda Ņemecs.

"Lūk, skaties, re, kur viens iet uz ēdnīcu," rāda Maksims.

"Nu, pamēģināsim izrēķināt līdz ēdnīcai," saka Ņemecs.

Koordinātes pamazām noteiktas. Tā ir informācija, ko nodos mīnmetējiem.

Pēc apšaudes veikšanas ir jānogaida, jo var sekot atbildes trieciens.

Brigāde šajā pusē strādā jau piekto mēnesi un tās uzdevums ir neļaut ielauzties diversantiem, piesegt Ukrainas armijas kājiniekus un turēties pretī ienaidnieka apšaudēm.

Kad sākās Kurskas operācija, no ienaidnieka puses uzbrukumi esot stipri mazinājušies, bet tagad situācija kļuvusi pavisam karsta. Apšaudes esot pastāvīgi, nemitīgi lido droni. Ukrainas pozīcijas ienaidnieks apšauda ar artilēriju, mīnmetējiem, tankiem.

Visi domā tikai par uzvaru

Smagi, karavīri saka, katra diena ir milzu pārbaudījums.

"Spēki mums ir. Bet tas ir kā ar 300 spartiešiem, kuri noturēja Persijas ordu. Mums ir līdzīgi, mazā Ukraina pret lielo Krieviju. Un kaut kā mēs taču noturam. Ja ne droni, raķetes, tad mēs Krieviju jau uzreiz būtu uzvarējuši," uzskata karavīrs Vitālijs.

"Gribētos, lai viss ātrāk beigtos ar mūsu uzvaru. Ar uzvaru bez nosacījumiem. Lai parastie Krievijas iedzīvotāji saprastu, ko viņi visi kopā ir izdarījuši. Gribu doties mājās, un to grib katrs mans karavīrs," atzīst Ņemecs.

"Visiem ir ģimenes. Mēs iepriekš neviens nebijām karavīrs, par tādiem mūs padarīja karš. Tāpēc vēlos tikai uzvaru, vairāk neko."

Dienā, kad esam pie karavīriem, ir Ukrainas nacionālā karoga diena. Pacelt to un turēt rokās frontes līnijā ir īpaši. Ir jānoturas līdz uzvarai, cita ceļa nav.