ĪSUMĀ:
- Izraēla jau gadu turpina cīņu pret "Hamās" teroristiem, kas sarīkoja 7. oktobra slaktiņu.
- Izraēlai izdevies nogalināt vairākus "Hamās" līderus, taču šī organizācija nav sakauta.
- Izraēlas triecienos Gazas joslā nogalināti arī tūkstošiem civiliedzīvotāju, jo karadarbība notiek blīvi apdzīvotā vidē.
- Palestīniešu civiliedzīvotāju upuri izraisa protestus Rietumos, kur aug spiediens pret Izraēlu un prasības pārtraukt karu.
- "Hamās" izvirzītie noteikumi ķīlnieku atbrīvošanai Izraēlai nav pieņemami.
- "Hamās" šajā konfliktā saskata vēsturisku izdevību diskreditēt un novājināt Izraēlu.
Tikmēr pati ebreju valsts iestigusi ilgstošā karadarbībā Gazas joslā, atklājusi jaunu frontes līniju ar augstu turpmākas eskalācijas potenciālu karam ar Libānas grupējumu "Hizbullāh" un piedzīvojusi tiešu augstas bīstamības uzbrukumu ar ballistiskajām raķetēm no Irānas. Vai Izraēlai izdosies sakaut "Hamās", atspiest "Hizbullāh" un atbildēt Irānai tā, lai iestātos miers, nevis reģionāla asinspirts?
Līdz ar "Hamās" kaujiniekiem tiek nogalināti arī civiliedzīvotāji
No Gazas joslas uz Libānu ziemeļos un no Libānas uz Irānu austrumos un Jemenu dienvidos stiepjas faktiskā frontes līnija Izraēlas multifrontālajā karā, kam pagaidām grūti paredzēt iznākumu, nemaz nerunājot par beigu datumu.
Izraēlas aktīvās militārās operācijas fokusa pārvietošanās uz Libānu un bezprecedenta saasinājums konfliktā ar Irānu nenozīmē, ka "Hamās" ir sakauts un operācija Gazā beigusies.
Izraēlas Bruņoto spēku pārstāvji apgalvo, ka gada laikā iznīcināta liela daļa "Hamās" vadības un organizacionālās struktūras, kā arī fiziskās infrastruktūras, tostarp likvidēti tuneļi un konfiscēta munīcija. Taču organizācijas jaunais vadītājs Jahja Sinvārs joprojām ir brīvībā.
Palestīnieši tikmēr norāda, ka Izraēlas militārās operācijas pret "Hamās" ir prasījušas lielus upurus Gazas joslā, arī civiliedzīvotāju vidū.
"Hamās" kontrolētā Gazas Veselības ministrija nemitīgi atjauno bojāgājušo skaitu un šobrīd tiek lēsts, ka Izraēlas triecienos nogalināti gandrīz 42 000 cilvēku, to vidū gandrīz 17 000 bērnu.
Šajos skaitļos gan netiek izdalīts, cik starp bojāgājušajiem ir kaujinieku un cik – civiliedzīvotāju; nav arī saprotams, kad runa ir par bērniem un kad par nepilngadīgiem "Hamās" kaujiniekiem.
Taču civiliedzīvotāju bojāeju Gazas joslā nenoliedz arī Izraēla. Tās bruņotie spēki nesenā paziņojumā apgalvo, ka upuru proporcija esot 1:1, proti, viens civiliedzīvotājs pret vienu teroristu.
Izraēlas Bruņoto spēku pārstāvis, pulkvežleitnants Pīters Lerners intervijā raidsabiedrībai BBC to pretstatīja ASV kampaņām Irākā un Afganistānā, kur attiecīgā proporcija esot bijusi 1:10, proti, nesalīdzināmi augstāks civilo upuru skaits.
"Hamās" nosacījumi Izraēlai nav pieņemami
Taču Izraēlas nosauktie skaitļi nepārliecina daudzus Rietumos. Arī aizejošais ASV prezidents Džo Baidens, par spīti nesatricināmam atbalstam Izraēlai, savā uzrunā ANO nevarēja ignorēt Gazas civiliedzīvotāju ciešanas: "Arī nevainīgie mierīgie iedzīvotāji Gazā piedzīvo elli. Tādu ir tūkstošiem un tūkstošiem, ieskaitot palīdzības sniedzējus un pārāk daudzas kara dēļ pārvietoto ģimenes, kurām jāspiežas pārpildītās teltīs un kuras atrodas smagu humāno problēmu priekšā. Viņi neprasīja šo karu, ko aizsāka "Hamās"."
Baidena ieskatā vēl arvien vienīgais konflikta risinājums ir vienošanās par ugunspārtraukšanu un ķīlnieku atbrīvošanu.
Taču ķīlnieku atbrīvošana ir viens no strīdīgajiem punktiem, kam nepiekrīt "Hamās" pārstāvji. Viņi vēlas, lai vēl dzīvie izraēliešu gūstekņi, tāpat kā jau mirušo gūstekņu mirstīgās atliekas, tiek atdoti tikai apmaiņā pret pilnīgi visiem palestīniešu ieslodzītajiem Izraēlas cietumos. Runa ir par tūkstošiem ieslodzīto, tostarp tādiem, uz kuru sirdsapziņas ir daudzas dzīvības.
Šādā klaji neproporcionālā darījumā brīvībā nonāktu arī tie palestīniešu kaujinieki, kas aizturēti par teroraktu gatavošanu, kā arī tie, kas notiesāti uz mūža ieslodzījumu par izraēliešu (ne tikai ebreju) nogalināšanu. Šāda formula tiek saukta "visi pret visiem", un Izraēlai tā līdz šim nav bijusi pieņemama.
"Hamās" interesēs ir šķelt Izraēlas sabiedrību
Brīvībā nonāktu liels skaits aktīvu kaujinieku, kas jau nākamajā brīdī iekļausies teroristisko organizāciju kaujinieku rindās, lai plānotu jaunus uzbrukumus Izraēlai un tās iedzīvotājiem. Un tas nav nav teorētisks vai pārspīlēts scenārijs, bet gan tāds, kas jau piedzīvots ne reizi vien. Spilgtākais piemērs šobrīd ir Izraēlas bruņoto spēku meklētākā persona Gazā – "Hamās" līderis Jahja Sinvārs.
Viņš bija tieši tāds ieslodzītais, kuru 2011. gadā Izraēlai nācās atbrīvot ķīlnieka atbrīvošanas darījumā. Sinvārs jau bija nogalinājis un, kā pirms gada pierādīja 7. oktobra slaktiņš un notikumi pēc tam, tūdaļ pēc atbrīvošanas sāka plānot vēl lielāku un asiņaināku uzbrukumu. Uzbrukumu, kas savā nežēlīgumā un nogalināto skaita ziņā nebija piedzīvots kopš Izraēlas neatkarības pasludināšanas.
Tādus notikumus dažkārt mēdz saukt par sabiedrību transformējošiem. Izraēlas gadījumā – arī sabiedrību šķeļošiem.
No "Hamās" skatpunkta – ienaidnieka, proti, Izraēlas sabiedrības un likumīgās varas šķelšana pašmājās un diskriditēšana starptautiskās sabiedrības acīs ir liels panākums, par ko visa "slava" pienākas tieši Sinvāram.
To ar nožēlu saprot arī "Hamās" pretiniece un vienlaikus starptautiski atzītā palestīniešu pārstāve starptautiskās sabiedrības priekšā – Palestīniešu pašpārvalde ar prezidentu Mahmūdu Abāsu vadībā. Ne velti aizvadītā gada laikā Palestīniešu pašpārvalde arvien asāk izsakās pret Izraēlu. Lai vēl vairāk nezaudētu atbalstu Rietumkrasta palestīniešu acīs, tā atzīst "Hamās" panākumus un pat pielāgojas tai savā retorikā.
"Hamās" līderis bija notiesāts uz mūžu
Izraēla tagadējo "Hamās" līderi Sinvāru notiesāja 1989. gadā, piespriežot četrus mūža ieslodzījumus par divu Izraēlas karavīru un četru palestīniešu nolaupīšanu un noslepkavošanu. Varētu šķist, ka tas ir ceļa gals un notiesāto pārņemtu likumsakarīga apātiska bezspēcība. Taču Jahja Sinvārs nav tāds cilvēks.
Viņš ir ļoti mērķtiecīgs, savā rīcībā draudžaini steidzīgs un vienlaikus rūpīga aprēķina pilns. Interesantu novērojumu veicis Kataras Universitātes asociētais profesors Tāriks Hamūds – lai gan viņš bija uz mūžu notiesāts, Sinvārs cietumā nēsājis rokas pulksteni, tādējādi demonstrējot, ka atrodas sacīkstē gan ar laiku, gan apstākļiem, kuros nonācis.
Kādā no arābu valstu galvaspilsētām tolaik notikusi dažādu palestīniešu politisko un militāro grupu tikšanās. Diskusija izvērtās nokaitēta, sākās strīdi un klaigāšana, ko pārtraucis viens no tikšanās vadītājiem, aicinot pārējos nomierināties.
"Biedri, brāļi…" šo epizodi atstāsta profesors Hamūds. "Nav vajadzības pēc šiem strīdiem. Mēs visi esam tikai pasažieri mašīnā, kas traucas pilnā ātrumā. Pie stūres ir Abū Ibrāhīms [Sinvāra segvārds], un mums visiem zināms, ka šai mašīnai nav bremžu."
"Kādēļ vēl neesat atbrīvojuši Palestīnu?"
2011. gadā savā pirmajā uzrunā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Sinvārs izmeta simbolisku frāzi un vienlaikus pārmetumu visiem palestīniešu pretošanās kustības līderiem un grupām: "Kādēļ vēl neesat atbrīvojuši Palestīnu?"
Sinvāru toreiz atbrīvoja apmaiņas darījumā, lai izpestītu no gūsta palestīniešu sagrābto Izraēlas armijas karavīru Giladu Šalitu, kurš bija noturēts gūstā veselus piecus gadus un atbrīvots nepārprotami neproporcionālā darījumā. Lai izpestītu Šalitu no "Hamās" gūsta, Izraēlai nācās piekrist atbrīvot 1027 palestīniešu ieslodzītos par visdažādākā smaguma nodarījumiem. Sinvārs bija viens no viņiem.
Ja Izraēlas drošības dienestiem Sinvārs bija zināma figūra, tad plašāka starptautiskā sabiedrība par viņu uzzināja tikai 7. oktobra asiņainā slaktiņa rezultātā. Tostarp pateicoties fotogrāfijai, kas fiksējusi Sinvāra pārvietošanos pazemes tunelī, kopā ar bērniem mainot savu dislokāciju Gazas milzīgajā un sazarotajā tuneļu labirintā pazemē.
Vēlāk, kad vizītes laikā Teherānā Izraēlas sarīkotā atentātā tika nogalināts "Hamās" politbiroja vadītājs Ismails Hanija, viņa vietā par "Hamās" līderi iecēla tieši Sinvāru, nevis kādu uz kompromisu un sarunām vērstu figūru.
Šādu lēmumu pieņēma kolektīvais "Hamās" lēmējinstitūts – tā saucamā Šūras jeb konsultatīvā padome. Aplis ir noslēdzies – "Hamās" teroristiskajā organizācijā Sinvārs savās rokās ir koncentrējis gan augstāko politisko, gan militāro varu.
Galīgais upuru skaits nav zināms
Lai gan mediji nemitīgi atkārto 7. oktobra slaktiņā nogalināto un sagūstīto cilvēku skaitu, tomēr galīgais nogalināto skaits nav pat pilnīgi droši zināms. Tas tādēļ, ka bija gadījumi, kad upuri tika pārvietoti no savām dzīvesvietām, pirms tika nogalināti un sadedzināti.
It sevišķi, kad runa par sadedzinātām bērnu mirstīgajām atliekām un vienlaikus pazudušiem vecākiem un vecvecākiem, rodas problēma precīzi identificēt, cik un kādi mirstīgo atlieku fragmenti no kura upura palikuši.
Krimināltiesiskās ekspertīzes darbs arvien turpinās, tostarp pētot arvien jaunas video liecības. Aptuveni pusotru nedēļu pirms teroristu sarīkotā slaktiņa gadadienas Izraēlas policija izplatījusi jaunu informāciju, kas noskaidrota, pētot gan mirstīgās atliekas, gan fotogrāfijas, video un audio ierakstus, tostarp tos, kas tiek iegūti no Gazā savāktiem datu nesējiem un mobilajiem telefoniem.
Tādējādi gūti galīgi apstiprinājumi, ka no 36 uzbrukumos nogalinātiem izraēliešu bērniem vairāki tika sadedzināti dzīvi, bet pārējie – nogalināti viņu vecāku, brāļu un māsu acu priekšā.
Visbiežāk pēc tam tika nogalināti arī vecāki. Citiem vārdiem sakot, notika mērķtiecīgas darbības vairot upuru ciešanas, pirms viņus nogalināt vai aizvest gūstā. Vēl 21 bērns no 13 ģimenēm uzbrukuma rezultātā kļuvuši par bāreņiem vai viņu vecāki atrodas gūstā.
Sarunu gaitā, kā arī analizējot karadarbībā Gazā gūto informāciju, noskaidrots, ka liela daļa ķīlnieku, kas vēl arvien atrodas "Hamās" vai ar to saistīto formējumu gūstā, visticamāk, jau ir miruši. Daļa nāves gadījumu varētu būt saistīti ar medicīniskās aprūpes nepieejamību un apstākļiem, kādos tiek turēti ķīlnieki.
Līdz šim atbrīvotie ķīlnieki atklājuši, ka pazemes telpās ir ļoti maz gaisa. Bieži samaņas zudumi. Nav iespēju kustēties. Tāpat daļa ķīlnieku tuneļos nonāca ar dažādas pakāpes ievainojumiem.
Viens no viņiem bija 23 gadus vecais ASV un Izraēlas dubultpilsonis Heršs Goldbergs-Polins. Augusta beigās viņš un vēl pieci ķīlnieki tika nogalināti, neilgi pirms viņus sasniedza Izraēlas karavīri. 7. oktobra uzbrukumā Heršs bija zaudējis roku. Tā ir smaga trauma, kas prasa pilnvērtīgu medicīnisku aprūpi. Tāpat starp ķīlniekiem ir arī cilvēki gados un tādi, kas sirgst ar hroniskām kaitēm: sirds problēmām, astmu, diabētu u.c.
Izraēlas sabiedrību plosa pretrunīgas emocijas
Izraēlas sabiedrību gadu pēc notikušā slaktiņa plosa pretējas emocijas. To vidū ir pat līdzjūtība par nevainīgajiem Gazas civiliedzīvotājiem, kas cieš karā. Tomēr nav iespējams izvairīties no nevainīgiem upuriem karadarbībā, kas notiek pilsētvidē, kur "Hamās" kaujinieki slēpjas civiliedzīvotāju vidū.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, uzrunājot Vācijas Bundestāgu, atstāstīja vārdus, ko viņai teikusi ebreju māte, kuras bērns atrodas gūstā Gazā: "Zināt, mans dārgais, pieaugušais bērns neatgriezīsies tikai tādēļ, ja vēl kāda māte zaudēs savu bērnu Gazā."
Nesen publicēts video, kurā redzama izmisīga izraēliešu rakstura spīvuma izpausme nāves priekšā. Beeri kibuca skolotāja, 67 gadus vecā Kinereta Gata rāda teroristiem līdz galam izbāztu mēli. Viņu nogalināja; tāpat kā vēl 100 izraēliešu civiliedzīvotājus šajā kibucā, kas atrodas tikai dažus kilometrus no Gazas joslas robežas. Viņas meita un vedekla tika aizvestas gūstā. Zināms, ka pēc daudziem mēnešiem gūstā tur mirusi arī Kineretas Gatas meita.
Teroristu gūstā bojāgājušā 80 gadus vecā Jorama Metcgera dēls publiski aicinājis Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu nepakļaut nāves briesmām izraēliešu karavīrus, lai mēģinātu atgūt viņa tēva mirstīgās atliekas (pienācīga aizgājēja apglabāšana ir svēts pienākums gan jūdaismā, gan islāmā). Prioritātei jābūt vēl dzīvo ķīlnieku atbrīvošanai.
Izraēlas mērķi: atbrīvot ķīlniekus un iznīcināt "Hamās"
Gadu pēc 7. oktobra slaktiņa "Hamās" grupējumsir krietni papluinīts, tomēr ne iznīcināts. Daļu ķīlnieku izdevies atbrīvot, taču vismaz divtik miruši tuneļos, tostarp bijušas arī vismaz divas traģēdijas, kad ķīlnieki miruši Izraēlas militārās operācijas gaitā, nespējot tos pareizi identificēt vai arī sprādzienā kopā ar sagūstītājiem.
Izraēlas operācijas mērķi nav mainījušies – nepieciešams atgūt visus ķīlniekus (tostarp viņu mirstīgās atliekas), bet "Hamās" teroristiskā organizācija ir jālikvidē.
Tas nozīmētu, būtu jāpadodas visiem 7. oktobra slaktiņā iesaistītajiem.
Attiecībā uz "Hamās" vadību, cik zināms, pastāv arī ASV virzīts neoficiāls piedāvājums. Tas paredz, ka "Hamās" līderiem, vispirms jau Jahjam Sinvāram, tiek nodrošināta iespēja rast patvērumu kādā no arābu valstīm. Tam ir bijuši precedenti. Tomēr praksē šādam risinājumam varētu nepiekrist Izraēlas valdība.
Un tam pilnīgi noteikti nepiekritīs arī pats "Hamās" līderis, jo tas nozīmētu būtisku sakāvi ne tikai viņam personiski, bet visai "Hamās" ideoloģijai. Šāds darījums tiktu uzskatīts par būtisku panākumu Izraēlai, un varbūt pat vismaz vārdos izdotos restartēt sarunas ar palestīniešiem par divu valstu risinājumu. Tomēr bēgšanu kā izvēli grūti iedomāties no radikālās palestīniešu pretošanās kustības puses.
"Hamās" saskata vēsturisku iespēju diskreditēt Izraēlu
Tuvo Austrumu konflikta attīstībai cītīgi seko arī reģiona norisēs ieinteresētās valstis. Ja Krievijas iespējas ietekmēt procesus Tuvajos Austrumos pēdējos divos gados ir mazinājušās, jo Kremlis iestidzis paša izraisītā karā Ukrainā, tad Irānas, kā arī Ķīnas vēlmes un iespējas tikai tagad sāk ieņemt skaidrākas aprises.
Ne velti "Hamās" saņem militāru un cita veida atbalstu no Irānas, kaut gan "Hamās" – atšķirībā Irānas plaši atbalstītā Libānas šiītu grupējuma "Hizbullāh" – ir sunnītu organizācija, kas sakņojas radikālā no "Musulmaņu brālības" aizgūtā ideoloģijā.
Šā gada aprīlī Ķīnā notika divu konkurējošo palestīniešu organizāciju – "Fatāh" un "Hamās" tikšanās. Ķīnas amatpersonas, kas bija iesaistītas konkurējošo (un pat savā starpā karojušo) pušu sarunās uzsvēra, ka turpinās aktīvi strādāt, lai tās samierinātu.
Skarbajā un racionālajā starptautiskās politikas pasaulē Izraēlai ir ļoti nozīmīga loma, jo šeit ASV vadītās Rietumu pasaules kārtība saduras ar vairāku spēcīgu valstu interesi šo kārtību graut un uzspiest savas intereses.
Izraēlai tas nozīmē, ka arī bez plaša atbalsta liberālo Rietumu sabiedrības slāņu vidū tā cīnās par savām tiesībām pastāvēt, kā arī veido pirmo ugunslīniju ASV atbalstītajam spēku izkārtojumam Tuvo Austrumu reģionā.
Savukārt militāri politiskajai organizācijai "Hamās", kas rietumvalstīs nepārprotami pasludināta par teroristisku organizāciju, un tās līderim Sinvāram globālpolitisko interešu krustošanās nozīmē vēsturisku izdevību diskreditēt Izraēlu un panākt savus mērķus.
Miers un bieži piesauktais divu valstu (ebreju un palestīniešu) risinājums nav Sinvāra mērķu sarakstā. Nedz tūkstošiem "Hamās" kaujinieku nāve, nedz palestīniešu civiliedzīvotāju ciešanas un kara posts Gazā nav ietekmējis Sinvāru, tādēļ viņš noraida ASV virzītos piedāvājumus par vēl dzīvo izraēliešu ķīlnieku atbrīvošanu un kara pārtraukšanu.
Gadu pēc 7. oktobra slaktiņa "Hamās" sāktais karš turpinās un faktiski paplašinās. Miers nav Sinvāra plānos, bet arī Izraēla negrasās padoties teroristu prasībām.
