"Atkarībā no Izraēlas reakcijas mēs redzēsim, kur tālāk ies Tuvie Austrumi un kāda būs ietekme uz pasauli. Jau aprīlī Irāna veica triecienu [pret Izraēlu], un toreiz Izraēla atriebās ļoti ierobežotā veidā, iznīcinot radara instalāciju. Šoreiz, manuprāt, šī atbilde būs nopietnāka," prognozēja pētnieks.
Viņš arī norādīja, ka visticamāk, gaidāms Telavivas gaisa trieciens pret Irānu, jo starp abām ir arī citas valstis un tāpēc sauszemes darbības esot maz ticamas.
"Izraēla var vērsties pret raķešu palaišanas iekārtām, pret Irānas kodolprogrammu, kas ir ļoti nopietni, jo tas var pasteidzināt Irānu izstrādāt savus kodolieročus.
Līdz ar to arī Irāna var kļūt par nākamo kodolvaru pasaulē. Un tas var novest pie tālākas bruņošanās spirāles, jo skaidrs, ka arī Saūda Arābija nestāvēs malā un arī pati mēģinās iegūt kodolieročus," viņš brīdināja.
7. oktobrī aprit gads kopš "Hamās" teroristi sarīkoja slaktiņu Izraēlā. Andžāns sacīja, ka šie uzbrukumi bija ārkārtīgi negaidīti kā pasaulē, tā arī pašā Izraēlā.
"Izraēlai tā bija milzīga izgāšanās drošības dienestiem – īpaši pretizlūkošanas aģentūrām, jo šķita, ka tur nekādu draudu nav. Tā vietā Izraēla fokusējas uz "Hizbullāh", pret kuru tā vēršas tagad. Līdz ar to pārsteigums bija liels un ļoti nepatīkams," Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns.
"Stratēģiski politiskā līmenī Tuvie Austrumi [pirms 7. oktobra notikumiem] gāja uz labo pusi, tā varētu teikt. Pirms dažiem gadiem [2020. gada 15. septembrī], saskaņā ar Ābrahama vienošanos Izraēla normalizēja attiecības ar vairākām arābu valstīm – izveidoja diplomātiskas attiecības ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tāpat arī Bahreinu un citām valstīm. Pastāvēja iespēja arī, ka normalizētos attiecības arī ar Saūda Arābiju. Līdz ar to
"Hamās" teroristu uzbrukums pilnībā "norāva no sliedēm" tādu kā normalizācijas procesu Tuvajos Austrumos," atzīmēja pētnieks.
Runājot par ķīlnieku atbrīvošanu, Andžāns norādīja, ka Izraēlas valdības un sabiedrības viedoklis ir polarizēts.
"Skaidrs, ka pašam [Izraēlas premjeram Benjaminam] Netanjahu ir sava interese noturēties pie varas. Viņu atbalsta tāda galēji labēja partiju koalīcija. Un, ja viņš pret "Hamās" attiektos mērenāk, tad ļoti iespējams, ka viņa valdība kristu un arī viņš pats nonāktu tuvāk cietumam, jo pret viņu ir izvirzītas apsūdzības par korupciju," teica pētnieks. "Skaidrs, ka Netanjahu varēja darīt vairāk, lai atbrīvotu ķīlniekus. Šeit izvēle, protams, nav viegla, jo "Hamās" pieprasa, lai Izraēlas drošības spēki pilnībā aiziet un neatgriežas Gazas joslā. Ko tas nozīmē nākotnē, – ka "Hamās" var atkal uzbūvēt savu infrastruktūru un atkal nākotnē apdraudēt Izraēlu."
