Saskaņā ar likumprojektu Zviedrija 2025. gada sākumā nosūtīs uz Latviju aptuveni 600 karavīru lielu samazinātu mehanizēto bataljonu, kas pievienosies Kanādas vadītajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai.
Bataljons, kura sastāvā būs tikai profesionālā dienesta karavīri, pašreiz iziet apmācību, sacīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.
Savukārt Zviedrijas karakuģi pievienosies NATO pastāvīgajiem jūras spēkiem, veicot galvenokārt atmīnēšanas un novērošanas uzdevumus Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā.
Tāpat plānots, ka astoņi Zviedrijas gaisa spēku iznīcinātāji palīdzēs NATO gaisa telpas novērošanā.
Likumprojektu paredzēts pieņemt tuvākajās nedēļās.
Zviedrija šogad pielika punktu vairāk nekā 200 gadu ilgai neitralitātes politikai un pievienojās NATO, kļūstot par alianses 32. dalībvalsti.
Zviedrijas un Somijas lēmumu par pievienošanos NATO ievērojami pasteidzināja Krievijas karaspēka iebrukums Ukrainā.
Zviedrijas militārie analītiķi raizējas, ka Krievija varētu mēģināt ieņemt stratēģiski svarīgo Gotlandes salu.
Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere Stenergarda secina, ka Zviedrijas pievienošanās NATO nozīmē lielākās ģeopolitiskās pārmaiņas kopš Berlīnes mūra krišanas.
