Lai arī 71 gadu vecais Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl nav publiski paudis vēlmi šajās vēlēšanās kandidēt, tiek gaidīts, ka viņš to varētu darīt jau tuvākajās dienās.
Saskaņā ar konstitucionālajām reformām, kas valstī tika ieviestas viņa vadībā, Putins var pretendēt uz vēl diviem sešus gadus ilgiem prezidentūras termiņiem.
Tas nozīmē, ka līdzšinējais valsts galva amatā varētu palikt līdz pat 2036. gadam.
Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs, kurš šobrīd izcieš sodu Vladimiras apgabala cietumā, aicināja savus tautiešus piedalīties nākamā gada martā gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās – balsot pret Vladimiru Putinu un atdot savas balsis par jebkuru citu kandidātu.
Navaļnijs savā blogā norādīja, ka pat viskrāpnieciskākās vēlēšanas ir pārdomu laiks, kad cilvēki aizdomājas par to, kas atrodas pie varas un kāpēc viņš tur ir.
"Krievijas opozīcijas galvenais uzdevums, visu godīgo pilsoņu uzdevums ir ar visu pārliecību reaģēt uz šīm šaubām, aģitējot un paskaidrojot, ka 71 gadu vecajam Putinam, kurš pie varas atrodas jau 24 gadus, nevajadzētu palikt pie tās vēl 6 gadus," teikts Navaļnija blogā.
Opozicionāra līdzgaitnieki tikmēr izveidojuši tīmekļa vietni "Krievija bez Putina", kurā teikts, ka "katram aktīvam pilsonim" nākamajās 100 dienās pirms prezidenta vēlēšanām "jāizvirza vienkāršs mērķis, – pārliecināt vismaz 10 cilvēkus nostāties pret Putinu".
Putins ir izveidojis stingru kontroli pār Krievijas politisko sistēmu, un viņa uzvara martā gaidāmajās vēlēšanās ir gandrīz droša. Ievērojami kritiķi, kas varētu viņam mest izaicinājumu vēlēšanās, atrodas cietumā vai dzīvo ārzemēs, un lielākā daļa neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu ir aizliegti.
Par plāniem kandidēt uz šo augsto amatu līdz šim gan ir paziņojuši divi cilvēki – bijušais likumdevējs Boriss Nadeždins, kurš ieņem vietu Maskavas apgabala pašvaldības padomē, kā arī žurnāliste un juriste no Tveras apgabala – Jekaterina Duncova.
Līdz šim spilgtākā no abiem bijusi Duncova, kas sevi pozicionējusi kā politiķi, kas Krievijā vēlas atgriezt demokrātiju. Tiesa, viņas izteikumi par Krievijas uzsākto karu bijuši pretrunīgi – lai arī viņa, no vienas puses, šo agresiju ir nosodījusi un pat izsaukta uz prokuratūru, lai savu nostāju skaidrotu, no otras puses – politiķe arī izteikusies, ka "saprot tos, kas brīvprātīgi devušies karot uz Ukrainu".
Līdz šim īpaši zināma ārpus sava reģiona gan viņa nav bijusi – strādājusi medijos un arī Rževas pilsētas domē.
Abiem kandidātiem iekļūšana vēlēšanu sarakstā gan varētu būt grūta – ja vien kāda no piecām politiskajām partijām, kurām ir vietas Valsts domē, Krievijas parlamenta apakšpalātā, neizvirzīs viņus par saviem kandidātiem, viņiem būs jāsavāc desmitiem tūkstošu parakstu vairākos reģionos.
Saskaņā ar Krievijas vēlēšanu likumiem kandidātiem, kurus izvirza partija, kas nav pārstāvēta Valsts domē vai vismaz trešdaļā reģionālo likumdevēju iestāžu, ir jāiesniedz vismaz 100 000 parakstu no 40 vai vairāk reģioniem.
Kandidātiem, kas kandidē neatkarīgi no kādas partijas, būtu jāiesniedz vismaz 300 000 parakstu no 40 vai vairāk reģioniem.
Balsošana nākamgad varētu notikt trīs dienas – ne tikai vēlēšanu iecirkņos, bet arī tiešsaistē, iepriekš apliecināja Centrālā vēlēšanu komisija.
Šī iecere papildus pēdējos gados pieņemtajiem novērošanas ierobežojumiem būtiski ierobežos neatkarīgu vēlēšanu novērotāju iespējas sekot līdzi procesam, pauda neatkarīgās vēlēšanu novērošanas grupas "Golos" līdzpriekšsēdētājs Staņislavs Andreičuks.
"Regulāra uzraudzība (vēlēšanu iecirkņos) šobrīd rada vislielākās problēmas," viņš skaidroja ziņu aģentūrai AP. "Bet mēs strādāsim jebkurā gadījumā."
Neatkarīgais politisko procesu analītiķis Dmitrijs Oreškins sacīja, ka balsojums par prezidentu būs drīzāk "rituāls", nevis patiess vēlēšanu process.
"Putinam un viņa komandai ir ļoti svarīgs šis vēlēšanu rituāls. Tas ir nozīmīgs, jo mēra reģionālās elites lojalitāti un apliecina, ka sistēma darbojas," viņš teica.
