Boriss Nadeždins nebūt nav kāda jaunā uzlecošā zvaigzne, tādā ziņā, ka viņš nav Krievijas iedzīvotājiem nezināms politiķis. Un tas tādēļ, ka Krievijas politikā viņš ir jau vairāk nekā 30 gadu.
Savulaik viņš bijis Piemaskavas Dolgoprudnijas pilsētas padomes deputāts. Neilgu laiku arī bijis likumdevējs Valsts domē.
Nadeždins ir arī nogalinātā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova tuvs līdzgaitnieks. Šis politiķis balotējas no partijas "Pilsoniskā iniciatīva", un viņš pauž pretkara uzskatus un publiski ir izteicies pret diktatora Vladimira Putina politiku.
Tāpat viņš sola izbeigt karu Ukrainā. Un to politiķu vidū, kas paziņojuši par kandidēšanu vēlēšanās, un tie ir Putins un vēl daži parlamenta deputāti, tieši viņš ir vienīgais, kas atklāti iestājies pret Krievijas karu Ukrainā.
Taču nevarētu teikt, ka kara izbeigšanai ar Ukrainu Nadeždins piekristu tā vienkārši, par pliku velti un vēl samaksātu par nodarīto.
"Tur būs divi posmi. Pirmais posms, ko esam apsprieduši, ir miera sarunas par Ukrainas konfliktu. Ziniet, es jau gatavojos sarunām ar Baidenu vai Trampu… Ar Trampu laikam būtu vieglāk sarunāties. Es gatavojos sarunām ar Zelenski vai Arestoviču. Nezinu, kurš tur būs prezidents," uz žurnālistu jautājumiem par to, kā atjaunot attiecības ar Rietumiem, nesen atbildējis Nadeždins.
"Ar Arestoviču laikam būs vieglāk vienoties. Gatavojos sarunām ar Šolcu un Makronu. Es ļoti labi zinu, ko es viņiem teikšu – es teikšu, ka ļoti labi saprotu Ukrainas tautas jūtas, lieliski to saprotu… Bet uzdosim vienkāršu jautājumu – kas ir svarīgāks..? Paskatīsimies uz situāciju nākotnē – kas ir svarīgāks – kur iet robeža vai tas, lai cilvēki katru dienu cits citu nenogalinātu? Kas ir svarīgāks? Makronam un Šolcam es atgādināšu viņu Elzasu-Lotringu, par kuru abas simtiem gadu cīnījās – tad bija vāciešiem, tad francūžiem. Galu galā tas viss izrādās vienalga. Un, ticiet man, pēc gadiem 50 būs vienalga, kam pieder Krima," viņš turpināja.
Kandidatūru vēlēšanās viņš pieteica nesen – janvārī. Un drīz vien sociālajos tīklos publicētajos video un fotogrāfijās bija redzamas rindas ar cilvēkiem vairākās pilsētās, kur cilvēki devās balsot, atbalstot viņa kandidēšanu. Izskanēja, ka policija vairākās pilsētās īslaicīgi aizturēja Nadeždina kampaņas darbiniekus, kuri vāca parakstus.
Nadeždina kandidēšanu ar saviem parakstiem atbalstījuši arī daudzi krievi, kas aizbēguši uz ārzemēm. Parakstīties Nadeždina atbalstam mudināja arī citi Krievijas opozīcijas politiķi.
Pats viņš iepriekš ir atzinis, ka izredzes, ka viņam varētu ļaut kandidēt vēlēšanās vai uzstāties valsts televīzijā, nav lielas.
Der pieminēt, ka ar vārdu "vēlēšanas" Krievijā noteikti nevar apzīmēt tādas, kas notiek valstīs, kur valda demokrātija. Krievijā vēlēšanas ir fikcija.
CVK informēja, ka Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties četri kandidāti: tagadējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, Krievijas komunistu izvirzītais Nikolajs Haritonovs, Liberāldemokrātiskās partijas līderis Leonīds Sluckis un Vladislavs Davankovs no partijas "Jaunie ļaudis".
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks no 15. līdz 17. martam.
Neviens no pārējiem kandidātiem netiek uzskatīts par nopietnu konkurentu Putinam, tādēļ Krievijā neviens nešaubās, ka vēlēšanās tiks apstiprināta Putina palikšana amatā vēl uz sešiem gadiem.
Nadeždins bija vienīgais kandidāts, kurš uzdrošinājās atklāti kritizēt Putina īstenoto politiku un aicināja pārtraukt karu Ukrainā.
Nadeždins bija savācis vairāk nekā 200 000 parakstu, no kuriem gandrīz 105 000 tika atlasīti iesniegšanai Centrālajai vēlēšanu komisijai. Nadeždins un viņa komanda šo atlasīto sarakstu iepriekš nodēvēja par "nevainojamu".
Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija jau aizvadītās nedēļas izskaņā paziņoja, ka ir konstatējusi pārkāpumus Nadeždina iesniegtajā parakstu sarakstā, kas nepieciešams, lai virzītu viņa kandidatūru Krievijas prezidenta vēlēšanās. Bet pirmdien komisijas darba grupa ieteica nereģistrēt Nadeždinu kā kandidātu.
Amatpersonas apgalvoja, ka 15,4% iesniegto parakstu esot nederīgi, taču, lai kandidātu reģistrētu, pieļaujami tikai 5% nederīgu parakstu.
Centrālā vēlēšanu komisija preses konferencē tiešraidē ziņoja, ka starp visiem savāktajiem parakstiem atrasti 11 jau miruši personu dati.
"Šis fakts liek mums apšaubīt visa savāktā parakstu apjoma ticamību," pavēstīja komisija. "Es nevainoju kandidātus, viņi bija spiesti strādāt ar lielu skaitu parakstu. Taču viens miris cilvēks sarakstā nomelno visu sarakstu. Tā nedrīkst darīt, nedrīkst pārkāpt robežu," sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja vietnieks Nikolajs Bulajevs.
CVK paziņoja, ka Nadeždina iesniegto parakstu pārbaudei bija nepieciešamas 144 stundas. Tiesa, pārbaudīti tikai 60 000 no kopumā 200 tūkstošiem parakstu.
No tiem 9147 parakstus jeb vairāk nekā 15% komisija atzina par nederīgiem.
Pēc Bulajeva teiktā, parakstu lapu pārbaudes procedūras laikā Nadeždina pārstāvji Centrālajā vēlēšanu komisijā nepiedalījās, lai gan tas ir atļauts.
Pārbaudes laikā bija klāt cita kandidāta – Sergeja Maļinkoviča no Krievijas komunistu partijas – pārstāvji. Arī Maļinkovičam galu galā tika atteikta reģistrācija.
Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi pastāstīja, ka parakstu rokraksta pārbaude tika veikta, izmantojot neironu tīklus – dators izveidojis kopu no parakstiem, kuros novērojams līdzīgs rokraksts un tad 40 rokraksta eksperti snieguši savu atzinumu.
Nadeždins un viņa biroja pārstāvji paziņoja, ka pierādīs darba grupas lēmuma nepamatotību un "atspēkos" noraidītos parakstus. Un, ja viņiem tas neizdosies, viņi vērsīsies Krievijas Augstākajā tiesā.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks no 15. marta līdz 17. martam.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ gaidāmais balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota.
Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs jau vairākus gadus ir ieslodzīts cietumā, bet prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
