Azerbaidžānas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka Alijevs ir saņēmis vairāk nekā 92% nodoto balsu. Taču jāņem vērā, ka vēlēšanas notika apstākļos, kad valstī nav brīvu mediju un Alijevam nav nopietnu oponentu.
Prezidenta vēlēšanām vajadzēja notikt 2025. gadā, taču Alijevs nolēma izsludināt pirmstermiņa balsojumu pēc tam, kad pērn septembrī Azerbaidžāna militārā ceļā atguva Kalnu Karabahas reģionu, ko 30 gadus faktiski bija kontrolējusi Armēnija. Alijevs veikli izmantoja brīdi, kad viņa popularitāte ir augsta, lai sarīkotu vēlēšanas gadu agrāk, nekā paredzēts.
Alijevs pārstāv partiju "Jaunā Azerbaidžāna", kas ir vadošais politiskais spēks valstī kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma, un opozīcija vaino viņu autoritārismā.
Partijas "Tautas fronte" līderis Ali Kerimli balsojumu nodēvēja par demokrātijas imitāciju, jo valstī nav apstākļu brīvu vēlēšanu rīkošanai un neatkarīgie mediji ir apspiesti.
Tomēr līderim ir ievērojams iedzīvotāju atbalsts, jo, neraugoties uz oponentu aicinājumu boikotēt balsojumu, pie urnām devās vairāk nekā 76% balsstiesīgo iedzīvotāju. Tas skaidrojams ar uzvaru karā, demokrātijas tradīciju trūkumu un daļas cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanos.
Alijevam šis būs jau piektais termiņš prezidenta amatā. 2009. gadā viņš panāca grozījumus Azerbaidžānas konstitūcijā, kas ļauj viņam ieņemt prezidenta amatu neierobežotu skaitu termiņu.
Viņš paziņoja, ka šīs vēlēšanas iezīmē jaunu posmu Azerbaidžānas vēsturē, jo valsts ir atguvusi pilnīgu kontroli pār savu teritoriju. Pirmo reizi Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanas notika arī Kalnu Karabahā, kur vienā no iecirkņiem balsoja arī Alijevs un viņa sieva Mehribana, kura ir valsts pirmā viceprezidente.
