ĪSUMĀ:
- Gruzijā jau vairākas dienas turpinās protesti pret "ārvalstu aģentu" likumprojektu.
- Šis likumprojekts paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas saņem finansējumu no ārvalstīm.
- Likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
- Likumprojektu atbalsta valdošā partija "Gruzijas sapnis", bet Gruzijas prezidente Zurabišvili ir pret.
- Eiropas Savienība brīdina, ka likumprojekta pieņemšana var kaitēt Gruzijas un ES attiecībām.
Protesti pret šo likumprojektu Tbilisi notiek jau vairākas dienas, un vēl pirmdien debatēs par šo likumprojektu deputāti parlamentā pat sakāvās.
Plašās protesta akcijas laikā cilvēki bija redzami ar Eiropas Savienības un Gruzijas karogiem. Pie parlamenta bija izvietots metāla norobežojums, tomēr demonstranti spēja to nojaukt un mēģināja ielauzties ēkā.
Kad policija sāka lietot gaismas un trokšņa granātas un asaru gāzi, daļa protestētāju patvērās Kašveti baznīcā pretī parlamentam. Vēlāk policija pielietoja arī ūdensmetēju. Kāds protestētājs policistu grupai meta ar Molotova kokteili.
Protestētāji tika izklīdināti. Iekšlietu ministrija apstiprināja, ka akcijā pie parlamenta ir vairāki aizturētie, kā arī ievainoti policisti.
Kopumā tiek ziņots par 50 ievainotiem policistiem un 66 aizturētiem protestētājiem.
Gruzijas politiķi netiek līdzi sabiedrībai
Gruzijas publicists Dmitrijs Moniava uzskata, ka šāda likuma pieņemšanas rezultātā graujoši cietīs mediji. Tas ir drauds gandrīz visām Gruzijas nevalstiskajām organizācijām, kā arī tiem medijiem, kas saņem grantus no ārzemēm, lai atspoguļotu kādas demokrātiskās attīstības problēmas Gruzijā. Moniava arī norāda, ka politiķi netiek līdzi sabiedrības attīstības tendencēm.
"Nav runa par vienu politisko partiju, bet gan par visu politisko eliti, kura savā attīstībā atpaliek no sabiedrības progresīvākās daļas," secina Moniava.
"Tie ir cilvēki, kas saņēmuši labu izglītību, orientēti uz eiropeiskām vērtībām. Taču politiķi gan valdošajā partijā, gan vairākās opozīcijas partijās netiek tam visam līdzi."
"Tā kā viņi nespēj iet kopā ar šo sabiedrības daļu, viņi to cenšas vilkt atpakaļ. Kā zināms, karavāna virzās uz priekšu vislēnākā kamieļa ātrumā."
Uz to, ka iecerēto likumu būs iespējams izmantot, lai apspiestu ar cilvēktiesībām saistītus cilvēkus un organizācijas, Latvijas Radio raidījumā "Drošinātājs" norādīja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Turklāt tādējādi Gruzija virzīsies Maskavas virzienā. "Tāpēc jau vēlēšanas ir svarīgas. Ja nāk pie varas vadība, kurai ekonomiskas saites ar Krieviju ir ārkārtīgi svarīgas, tad tam ir arī ģeopolitiska cena. Neatgriezeniski. Tur jau tā lieta: ja brīvās velēšanās nāk pie varas tādi, kuri pēc tam rada nebrīvu vidi, tad pēc tam atkal tikt pie brīvām vēlēšanām, kur cilvēki var godīgi izvēlēties jaunu vadību, tas pēc tam ir ārkārtīgi grūti," sacīja Bērziņa.
Plašāku komentāru klausieties "Drošinātājs" jaunākajā epizodē ceturtdien, 9.martā.
Ko paredz jaunais likums?
"Ārvalstu aģentu" likumprojekts, kurš saņēmis sākotnējo apstiprinājumu, paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas, neskaitot ieņēmumus no reklāmām, vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm. Par atteikšanos no reģistrēšanās "ārvalstu aģentu" reģistrā varēs uzlikt 25 000 laru jeb 8800 eiro lielu naudas sodu.
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili, kura pārstāvētā partija "Gruzijas sapnis" atbalsta šo likumprojektu, apgalvo, ka Gruzijas sabiedrībai ir jāzina, kuras organizācijas un no kuriem avotiem saņem finansējumu. Viņš likumprojekta pretiniekus ir nodēvējis par spiegiem.
Likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai. Vairāk nekā 60 mediji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pagājušajā mēnesī paziņoja, ka nepakļausies šim likumam, ja tas tiks pieņemts.
Pret likumprojektu iebilst prezidente Salome Zurabišvili, kas īpašā uzrunā paziņoja, ka protestētāji pārstāv brīvo Gruziju. Viņa arī solīja uzlikt veto šim likumprojektam. Zurabišvili, kas šobrīd apmeklē ASV, atcēla visas tikšanās, lai teiktu uzrunu tautai.
"Es stāvu jūsu pusē. Šodien jūs pārstāvat brīvo Gruziju. Gruziju, kas savu nākotni redz Eiropā un nevienam neļaus šo nākotni atņemt," uzsvēra Zurabišvili.
"Šī nākotne pieder mūsu nākamajai paaudzei, ikvienam. Nevienam nav tiesību atņemt jums nākotni. Šis likums nevienam nebija vajadzīgs, no kurienes gan tas nāk, ja ne pēc Maskavas pavēles. Šo likumu vajadzētu atsaukt. Jau no pirmās dienas es teicu, ka izmantošu veto un uzlikšu veto."
Attiecības ar ES
Gruzija vēlas iestāties Eiropas Savienībā (ES), taču likuma pieņemšana draud saasināt attiecības ar ES. Tiesa, tās faktiski pēdējā laikā jau kļuvušas sliktākas, kas saistāms ar pretrunīgiem Gruzijas lēmumiem.
Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārējās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels brīdinājis Gruziju, ka ārvalstu aģenta likuma pieņemšana būtu "ļoti slikts notikums Gruzijai un tās tautai". Tas arī būtu pretrunā ar Eiropas Savienības vērtībām un standartiem. Tāpat tas būtu pretrunā Gruzijas pasludinātajam mērķim iestāties Eiropas Savienībā, un
tā pieņemšana var radīt nopietnas sekas Gruzijas un Eiropas Savienības attiecībām, brīdināja Borels.
Jāatgādina, ka Gruzija iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā kopā ar Ukrainu un Moldovu dažas dienas pēc tam, kad Krievija pērn 24. februārī atkārtoti iebruka Ukrainā. Bet pagājušā gada jūnijā Eiropas Savienības līderi piešķīra oficiālu kandidātvalsts statusu Kijevai un Kišiņevai, taču norādīja, ka Tbilisi vispirms ir jāīsteno vairākas reformas.
Plāni iestāties NATO un Eiropas Savienībā ir ierakstīti Gruzijas konstitūcijā, un, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, tos atbalsta vismaz 80% iedzīvotāju.
Gruzijas varas iestādes iepriekš kritizētas par ieslodzītā bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili veselības pasliktināšanos. Pagājušā mēneša beigās Eiropas Savienības dalībvalstis izteica oficiālu diplomātisku brīdinājumu Gruzijas līderiem saistībā ar Saakašvili veselību.
Bažas par likumprojektu pauduši arī Baltijas valstu ārlietu ministri, kas kopīgā paziņojumā uzsvēruši, ka tas raisa nopietnus jautājumus par demokrātijas izredzēm Gruzijā.
Uz policijas vēršanos pret protestiem reaģēja arī Amerikas Savienotās Valstis. ASV departamenta preses sekretārs Neds Praiss paziņoja, ka ASV var noteikt sankcijas tiem, kas ir atbildīgi par protestu apspiešanu Gruzijā.
ASV vēstniecība Gruzijā iepriekš nodēvēja likumprojektu par "Kremļa iedvesmotu".
Tā arī norādīja, ka tas nav savienojams ar valsts vēlmi iestāties Eiropas Savienībā.
Kā zināms, tad pērn pēc 24. februāra uz Gruziju aizbēga tūkstošiem krievu vīriešu, mēģinot izvairīties no mobilizācijas. Gruzijas premjers ir aizstāvējis savu attiecībā pret Krieviju "līdzsvaroto" politiku, kuras mērķis, pēc viņa teiktā, ir nodrošināt "mieru un stabilitāti". Tiesa, sākotnēji viesmīlīgā Gruzija pēdējā gada laikā ir deportējusi vairākus Krievijas aktīvistus ar opozīcijas uzskatiem.
