Šī bija jau trešā Dombrovska vizīte Ukrainā kopš pilna apmēra kara sākuma.  Kijivā viņš viesojās arī pērnā gada sākumā, kad par spīti karam tur tika noorganizēts pirmais Ukrainas un Eiropas Savienības samits.

Piektdien Kijivā Dombrovskis ieradās ļoti agri no rīta un – kā tas ierasts ārvalstu viesiem – ar vilcienu, jo lidmašīnas joprojām virs Ukrainas nelido.

No rīta puses Dombrovskis nolika ziedus pie piemiņas sienas nogalinātajiem Ukrainas karavīriem, pēc tam viņš apmeklēja Kijivas ekonomikas skolu un tikās ar Ukrainas parlamenta vadītāju Ruslanu Stefančuku. 

"Eiropas Savienība turpinās atbalstīt Ukrainu, lai ko tas prasītu. Šī apņemšanās ir tikpat spēcīga kā vienmēr," tiekoties ar Stefančuku, pauda Dombrovskis.

Dombrovskis arī norādīja, ka ir redzams pietiekami labs progress reformās, kas Ukrainai jāveic, lai iestātos Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija jau nākamnedēļ plāno apstiprināt iestāšanās sarunu ietvaru. Tā arī rekomendēs dalībvalstīm, tiklīdz Ukraina būs izpildījusi četrus pēdējos nosacījumus, to apstiprināt.

Virzieni, kuros ES strādā, lai atbalstītu Ukrainu pilna apmēra kara laikā, ir vairāki. Pirmkārt – finansiāli. Visi Ukrainas iekšējie ienākumi šobrīd aiziet armijas un aizsardzības vajadzību finansēšanai, bet pārējo valsts vajadzību segšanai vajadzīgs starptautisko partneru atbalsts.

Dombrovskis Kijivā tikās arī ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu. Ar viņu pārrunāti turpmākie soļi, ko darīt, lai panāktu vienošanos ar kaimiņvalstīm un atkal atvērtu Ukrainas produktu eksportam un tranzītam bloķētās robežas. Pārrunāti arī dažādi tirdzniecības atvieglojumi. Ukraina šobrīd cer uz nepārtrauktu Eiropas Savienības finansiālu un politisku atbalsu, ko Dombrovskis Kijivā arī apliecinājis.

"Pašreiz ir apstiprināts Ukrainas atbalsta plāns tuvākajiem četriem gadiem 50 miljardu eiro apmērā. Un jau šomēnes Ukraina varēs saņemt 4,5 miljardu eiro lielu palīdzības maksājumu un nākammēnes, aprīlī, vēl pusotru miljardu eiro. Tālākais finansējums būs jau atkarīgs no Ukrainas rekonstrukcijas plāna īstenošanas, atbilstoši progresam kā plāns virzīsies uz priekšu," sacīja Dombrovskis.

Kā piektdien Kijivā akcentēja EK viceprezidents, kopumā šī pilna apmēra iebrukuma laikā ES jau ir atbalstījusi Ukrainu ar 88 miljardiem eiro un turpinās to darīt.

Otrs virziens, kurā ES intensīvi strādā, lai palīdzētu Ukrainai, ir militārais atbalsts. Lai arī Eiropas Savienības valstis neizpildīja pērn solīto par miljons artilērijas lādiņu piegādi līdz šā gada pavasarim,  Dombrovskis pauda, ka dalībvalstis centīsies lādiņus piegādāt šī gada laikā.

Kopumā pēdējo divu gadu laikā valstu bloka dalībvalstis Ukrainai jau ir piegādājušas militāro aprīkojumu kopumā 28 miljardu vērtībā, un šis atbalsts vēl pieaugs.

Šogad vien dalībvalstis Ukrainai plāno palīdzēt ar militāro aprīkojumu 21 miljarda vērtībā.

Lai veiksmīgi cīnītos pret iebrucējiem, Ukrainai, protams, ir nepieciešami ieroči, tālās darbības rādiusa raķetes, lidmašīnas un citas modernas iespējas stāties pretī Krievijai.

Bet piektdienas sarunas darba kārtībā, visticamāk, bija arī jautājumi, kas skar Ukrainas iestāšanās procesu Eiropas Savienībā. Ukraiņiem ir ļoti svarīgi, lai šis process neiekavētos.

Tāpat Ukrainai šobrīd ļoti būtiski ir, lai Eiropas Savienībā beidzot izkustētos jautājums par Krievijas valsts aktīvu konfiscēšanu. Tas ir jo īpaši svarīgi apstākļos, kad pieaug neskaidrības par ASV solīto palīdzību Ukrainai.

Eiropā iesaldētie 300 miljardi ASV dolāri (274 miljardi eiro) būtu ļoti nozīmīgs atbalsts Ukrainai šobrīd ļoti smagajos finansiālajos apstākļos un arī ļautu turpināt pēdējo gadu laikā jau pamazām uzsāktos darbus pie Krievijas nodarīto postījumu atjaunošanas.

Paši ukraiņi aplēsuši, ka postījumu novēršanai šobrīd būtu nepieciešami ap 750 miljardiem dolāru (685 miljardi eiro), bet Krievijas uzbrukumi, kā zināms, turpinās katru dienu, un teju katru dienu ir arī postījumi un bojāgājušie.