"Pagājušajā nedēļā mēs apturējām vienu ieroču sūtījumu," paziņoja amatpersona, skaidrojot, ka sūtījums ietvēra 1800 bumbas, kas katra sver 907 kilogramus, un 1700 bumbas, kas katra sver 226 kilogramus. "Mēs neesam līdz galam izlēmuši, kā rīkoties ar šo sūtījumu," piebilda amatpersona.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pieņēma šādu lēmumu, atklājoties, ka Izraēla gatavojas sākt plašu sauszemes operāciju Rafahā, pret ko Vašingtona stingri iebilst.
Izraēlas un ASV amatpersonas apsprieda alternatīvas, bet "šīs diskusijas turpinās un nav pilnībā atrisinājušas mūsu bažas", sacīja ASV amatpersona.
"Kad Izraēlas vadītāji, šķiet, tuvojās lēmuma pieņemšanai par šādu operāciju, mēs sākām rūpīgi izskatīt tādu konkrētu ieroču nodošanu Izraēlai, kurus varētu izmantot Rafahā. Tas sākās aprīlī," skaidroja amatpersona.
Amatpersona sacīja, ka Vašingtona īpaši pievērsa uzmanību smagāko bumbu izmantošanai un ietekmei, kāda tām varētu būt blīvā pilsētvidē. ASV Valsts departaments izvērtē arī citu ieroču nodošanu Izraēlai, tai skaitā bumbu JDAM piegādi, piebilda amatpersona.
Tā kā Izraēla neesot kliedējusi ASV bažas par spēju garantēt civiliedzīvotāju drošību Rafahā, ASV šobrīd izvērtē arī citu ieroču nodošanu Izraēlai, kura gan apgalvo, ka šobrīd Rafahas operācijas mērogs ir ierobežots.
Izraēla otrdien nosūtīja tankus uz Rafahu un ieņēma robežšķērsošanas punktu ar Ēģipti, bet Baltais nams iepriekš paziņoja, ka Izraēla solījusi "ierobežotu operāciju".
"Izraēlas valdība apgalvo, ka tā ir ierobežota ofensīva. Ar mērķi nogriezt "Hamās" iespējas nodarboties ar ieroču un līdzekļu kontrabandu. Bet lai viņi par to runā paši. Mēs esam no sākta gala teikuši, ka mums ir bažas par plašāka mēroga operāciju, par civiliedzīvotāju aizsardzību. Tā kā mēs turpināsim novērot situāciju un neklusēsim," uzsver Baltā nama preses sekretāre Karīna Žanpjēra.
Tomēr Izraēlas mērķi ir tālejošāki - iznīcināt visus vēl dzīvi palikušos "Hamās" kaujiniekus un grupējuma infrastruktūru, tāpēc netiek izslēgtas arī plašākas operācijas.
Vienlaikus nav atmestas cerības panākt kādu pamieru starp pusēm, delegācijām turpinot sarunas Kairā. Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu ieskatā, "Hamās" piekrišana vidutāju piedāvātajam miera plānam svētdien tikai bija centieni izjaukt Rafahas operāciju, jo tas esot ļoti tālu no Izraēlas prasību apmierināšanas, proti, šajā tekstā runāts par pastāvīgu ugunspārtraukumu. Tas ir tas, uz ko Izraēla nav gatava.
Vienlaikus Netanjahu apzinās, ka pret viņa valdību aug iekšpolitiskais spiediens panākt ķīlnieku atbrīvošanu.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas rietumkrastā solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās.
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 33 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
