Saskaņā ar jauno piedāvājumu, kas varētu gūt NATO dalībvalstu aizsardzības ministru atbalstu jau nākamnedēļ rīkotajā sanāksmē Briselē, NATO sabiedrotie apņemtos ieguldīt Ukrainas atbalsta fondā vismaz 40 miljardus eiro gadā.
Kā norāda "Bloomberg" avoti, šī summa atbilstu vidējām gada iemaksām, ko NATO dalībvalstis veic kopš Krievijas mēroga iebrukuma Ukrainā.
Paredzēts, ka NATO noteiks katras atsevišķas dalībvalsts ieguldījuma mērķi, pamatojoties uz procentuālo daļu no tās iekšzemes kopprodukta, un vēlāk, visticamāk, publicēs informāciju par Ukrainai sniegto palīdzību ikgadējā ziņojumā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
