Vēlēšanas noslēgušās
Īrijā noslēgušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur aptuveni 50% Īrijas pilsoņu izvēlējās 14 deputātus, kas viņus pārstāvēs Eiropas Savienībā.
Precīzs vēlētāju skaits pagaidām nav zināms, taču aktivitāte, kā ierasts Īrijā, bija augstākā tieši vēlās vakara stundās neilgi pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas pulksten 22.00. Taču Īrijā paralēli notika arī pašvaldību vēlēšanas, kurās jāievēl gandrīz 1000 pašvaldību deputātu vairāk nekā 150 pašvaldībās.
Vēlēšanu urnas Īrijā atvērs plkst. 9 pēc vietējā laika. Taču vispirms iecirkņu darbiniekiem būs jāatšķiro pašvaldību vēlēšanu aploksnes no Eiropas Parlamenta aploksnēm, jo netiek izmantotas atsevišķas urnas. Turklāt Eiropas Parlamenta rezultātus sāks skaitīt vien svētdien, kad noslēgsies balsošana visā Eiropas Savienībā.
Par Nīderlandi zināms, ka galēji labējiem nav izdevies iegūt lielāko balsu skaitu. Astoņas deputātu vietas no kopumā 31 krēsla varētu būt ieguvusi sociāldemokrātu un zaļo koalīcija, savukārt galēji labējā Brīvības partija, saskaņā ar aptaujas rezultātiem, ir saņēmusi septiņus krēslus.
Nīderlande ir ar vienu no lielākajām pārstāvniecībām Eiropas Parlamentā un salīdzinoši liela ekonomika, tāpēc rezultāts ir svarīgs.
Vēlēšanas startē
Sestdien līdz ar vēlētājiem Latvijā pie vēlēšanu urnām dodas arī Itālijas pilsoņi, kuri Eiropas Parlamentā ievēlēs 76 deputātus. Parlamentārieši no Eiropas trešās lielākās ekonomikas nereti izlemj visa bloka lēmumus un politiku, tādēļ šī varētu būt izšķiroša valsts, tā uzskata vairāki analītiķi.
Turklāt no Itālijas parasti nāca centriski noskaņotās partijas – mēreni labējās, mēreni kreisās, zaļās politikas partijas un liberāļi. Taču Itālijas premjerministre Džordžija Meloni valstī izveidojusi valdību, kurā apvieno centra partijas ar galēji labējām, tādēļ ir liela iespēja, ka arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās Itālijā varētu būt ļoti labi rezultāti tieši galēji labējām partijām. Meloni pēdējā priekšvēlēšanu kampaņas mītiņā Romā sacīja, ka Eiropas Savienībai vajadzētu mācīties no Itālijas un izveidot plašu labējo koalīciju, kurā veidotu daudz konservatīvāku Eiropas Savienības politiku.
Līdzīgi kā Īrijā arī Itālijā paralēli Eiropas Parlamenta vēlēšanām notiek pašvaldību vēlēšanas.
Sestdien pie Eiropas Parlamenta vēlēšanu urnām dosies arī Slovākijas pilsoņi. Viņiem jāizvēlas 15 deputāti, kas pārstāvēs slovāku intereses Eiropas Parlamentā.
Slovākijā vēlēšanu noskaņa ir saspringta. Pēc nesen notikušā atentāta mēģinājuma pret populistisko premjerministru Robertu Fico ievērojami pastiprināta drošība un apsardze gan kandidātiem, gan arī vēlēšanu iecirkņos. Vairāki analītiķi prognozē, ka tieši atentāta mēģinājums varētu palielināt vēlētāju aktivitāti, kas Slovākijā pēdējās divās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija zemākā visā blokā.
Slovākijas kaimiņvalstī Čehijā arī notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas, taču tur tās turpinās jau no piektdienas. Tiesa, balsot gan nevarēs visu dienu, jo jau divos pēcpusdienā iecirkņus slēgs.
Vēlētāju aktivitāte pēc pirmās dienas vērtējama kā zema, kas Čehijā ir diezgan ierasta Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Prāgā pirmajā dienā nobalsojuši vien mazliet vairāk nekā 10% balsstiesīgo. Līdzīgi kā kaimiņvalstī Slovākijā, arī Čehijā vērojami krietni lielāki drošības pasākumi, kas saistīti ar Roberta Fico atentāta mēģinājumu. Vēlēšanās iesniegts rekordliels sarakstu skaits – 30 partijas.
Tāpat sestdien pie vēlēšanu urnām dodas Maltas pilsoņi. Nelielās Vidusjūras valsts iedzīvotāji no 39 kandidātiem izvēlēsies sešus pārstāvjus Eiropas Parlamentā.
Lai arī šāds kandidātu skaits liekas neliels, tas ir lielākais Maltas vēsturē, kāds bijis Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šeit no Nacionālistu partijas kā pirmais numurs kandidēs līdzšinējā Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola.
Vēlēšanas Maltā būs interesantas arī ar to, ka balsot var jau 16 gadu veci Maltas pilsoņi, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri dzīvo Maltā. Un arī Maltā paralēli notiek pašvaldību vēlēšanas.
KONTEKSTS:
Kā izdarīt izvēli?
Eiroparlamenta vēlēšanās talkā var nākt LSM "Kandidātu šķirotava" un "ES Partiju šķirotava"!
Aizpildi anketas un uzzini kandidātus un partijas, ar kurām tavas domas sakrīt visvairāk un vismazāk! Tas aizņem tikai dažas minūtes.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek no 6. līdz 9. jūnijam.
Vēlēšanas Latvijā notiek 8. jūnijā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas. Nākamā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.
