Daudziem atvieglojums, bet arī jautājums "Un ko darām tagad?" – pirmdien vēsta virsraksti Francijas laikrakstos.
Visvairāk vietu ieguvuši kreisie
Svētdien vakarā iemesls svinībām bija politiski kreiso spēku atbalstītājiem.
Lielākos panākumus ar 188 deputātu vietām guvusi steigā izveidotā plaša spektra kreiso partiju alianse "Jaunā tautas fronte" ar Žanu-Liku Melenšonu priekšgalā.
Otrā vieta prezidenta Emanuela Makrona centristiem ar 161 mandātu.
Un tikai trešajā vietā ierindojusies Marinas Lepēnas par galēji labējo dēvētā Nacionālā apvienība. Lai gan vēlēšanu otrajā kārtā tā saņēma visvairāk balsu (37%), pārējās partijas (gan Makrona centristi, gan kreisie) daudzviet apvienoja spēkus pret Lepēnas partijas kandidātiem vienmandāta apgabalos, tādējādi Nacionālā apvienība ieguvusi tikai 142 mandātus.
Tas ir daudz pieticīgāks rezultāts, nekā Lepēna gaidīja, pārējo partiju atbalstītājiem bloķējot viņas nokļūšanu pie varas.
Nav skaidrs, par ko nobalsoja Francija
Francijas politikas eksperte Selija Belina no Parīzes Latvijas Televīzijai atzina, ka ir skaidrs, pret ko Francija nobalsoja, bet īsti nav skaidrs, par ko balsoja Francijas vēlētāji.
"Tā nav prezidenta Makrona uzvara. Jā, vēlēšanas varēja viest skaidrību, tā ir viena no lietām, ko viņš vēlējās. Noskaidrojies ir tikai tas, ka franči ir sašķelti. Nav kļuvis skaidrāks, kurš kurss būtu jāieņem," secina domnīcas "Eiropas Ārlietu padome" (ECFR) Parīzes biroja vadītāja Belina.
"Ja Makronam kaut kas būtu jāmācās no šīm vēlēšanām, tad viņam būs jāiemācās veidot vienprātību un veidot koalīcijas. Līdz šīm brīdim viņš nav valdījis ar vienprātības meklējumu vai koalīcijas principu. Nākamajos mēnešos redzēsim, vai viņš būs spējīgs to izdarīt."
Francijas ārpolitiku vēlēšanu rezultāti vismaz pagaidām neietekmēs, lēš eksperte, jo Francijā drošības un ārpolitikas pilnvaras galvenokārt ir prezidenta rokās. Taču iekšpolitiskā situācija var netieši ietekmēt Makrona ārpolitikas retoriku.
"Pēdējā laikā viņš runājis par to, kā Eiropa varētu sūtīt karavīrus uz Ukrainu. Iespējams, ka nākamajos mēnešos viņš šo retoriku pieklusinās – tikai tāpēc, ka tas nav radījis vienprātību Francijā. Un viņš varbūt nespiedīs uz ļoti izteiktu proukrainsku retoriku dažu labējo kritikas dēļ par sankciju ietekmi vai nepieciešamību koncentrēties uz iekšpolitiku, nevis ārpolitiku."
Francijas ārpolitikas kurss nemainīsies
Arī bijušais Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis uzskata, ka kopumā īstermiņā Francijas drošības un ārpolitikas kurss nemainīsies. Taču Eiropas Savienības ietvaros gan iespējamas ietekmes līdzsvaru pārbīdes.
"Redzam, ka pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām Francija un Vācija ir politiski novājinātas ar šo, teiksim, galēji labējo politikas nostiprināšanos abās valstīs.
Bet, manuprāt, tas dod lielisku iespēju tādai valstij kā Polija ieņemt lielāku un vadošāku lomu. Un tajā sakarībā tas dod arī mums – Latvijai, Baltijas valstīm, Skandināvijas valstīm –, kur ir lielāka politiska stabilitāte, ieņemt lielāku lomu Eiropā un NATO."
Franciju gaida sarežģīti mēneši. Makrona valdības premjerministrs Gabriels Atāls svētdien paziņoja par atkāpšanos no amata, bet prezidents Makrons pirmdien viņu lūdzis pagaidām palikt amatā, lai nodrošinātu stabilitāti valstī. Finanšu ministrs brīdinājis, ka politiskā strupceļa dēļ Francijai draud "finanšu krīze un ekonomiskā lejupslīde".
