Kreiso partiju bloks "Jaunā tautas fronte", kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija", komunistus un zaļos, ieguvis 182 mandātus, bet tikai par 14 mandātiem mazāk būs prezidenta Emanuela Makrona centristiem.
Savukārt trešajā vietā ar 143 deputātu vietām ir Marinas Lepēnas Nacionālā apvienība, kas ir daudz mazāk, nekā gaidīts pēc partijas uzvaras pirmajā kārtā 30. jūnijā. Cits labējais spēks, "Republikāņi", kopā ar to sabiedrotajiem ir ieguvuši 60 vietas
Vēlētāji visā Francijā un aizjūras teritorijās otrajā kārtā varēja balsot par 501 no 577 vietām Nacionālajā sapulcē, kas ir svarīgākā no divām Francijas parlamenta palātām. Pārējie 76 mandāti tika iegūti jau pirmajā balsošanas kārtā, no tiem trešdaļu ieguva Nacionālā apvienība.
Otrajā vēlēšanu kārtā Nacionālās apvienības kandidāti ir uzvarējuši dažādos apgabalos valsts dienvidos un arī ziemeļu daļā, kā arī valsts vidienē. "Jaunās tautas frontes" kandidāti ir guvuši panākumus dažādos apgabalos valsts vidienē un dienvidos, bet Makrona sabiedroto koalīcijai labākie rādītāji galvenokārt ģeogrāfiski ir koncentrēti vēlēšanu apgabalos valsts rietumu daļā. Parīzē un tās reģionā lielākos panākumus ir guvuši "Jaunās tautas frontes" un Makrona alianses pārstāvji.
Nakts Parīzē pagājusi lielākoties svinību gaisotnē. Kreiso spēku atbalstītāji bija pulcējušies Republikas laukumā, vēl pirms tika slēgti iecirkņi, bet jau pēc tam arvien vairāk cilvēku sāka virzīties uz šo laukumu. Cilvēki arī organizēja uguņošanu. Republikas laukumā kopumā viss pagāja mierīgi.
Tiesa, pilsētā neiztika arī bez vardarbības. Aizdedzinātas atkritumu tvertnes un izdemolētas pieturvietas.
Makrons aicina premjeru Atālu palikt amatā
Makrona centristus pārstāvošais premjers Gabriels Atāls jau paziņojis, ka plāno atkāpties no amata. Savu demisijas rakstu viņš solīja iesniegt pirmdien, 8. jūlijā, bet viņš ir paudis arī gatavību turpināt ieņemt valdības vadītāja amatu līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās par jauno koalīciju.
Makrons pirmdien aicināja Atālu palikt amatā, lai nodrošinātu valsts stabilitāti.
Vēlēšanās uzvarējušais kreiso spēku bloks gan sola līdz nedēļas beigām piedāvāt savu premjera amata kandidātu.
Galēji kreisās partijas "Nepakļāvīgā Francija" līderis Žans-Liks Melenšons paziņoja, ka viņa politiskais spēks ir gatavs valdīt.
Viņš atzinīgi novērtēja vēlēšanu iznākumu, sakot, ka, nepieļaujot Nacionālās apvienības panākumus vēlēšanās, miljoniem Francijas cilvēku var justies atviegloti.
Tikmēr Elizejas pils informēja, ka prezidents pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas sagaidīs oficiālos vēlēšanu rezultātus un vietu sadalījumu Nacionālajā sapulcē.
Francijas galēji labējo līdere Marina Lepēna pavēstīja, ka
vēlēšanas ir likušas pamatus "rītdienas uzvarai". "Vilnis ceļas," viņa sacīja. "Šoreiz tas nebija pietiekami augsts."
"Realitāte ir tāda, ka mūsu uzvara ir tikai atlikta," viņa piebilda.
Lepēnas protežē, 28 gadus vecais Nacionālās apvienības līderis Žordāns Bardella, kurš cerēja kļūt par premjerministru, pauda nožēlu, ka balsojuma iznākums "met Franciju galēji kreiso rokās". Viņš kritizēja, pēc viņa vārdiem, "negoda aliansi", kas, viņa ieskatā, atņem francūžiem iespēju īstenot "atjaunotnes politiku".
Prognozē valdības veidošanas garas sarunas
Ņemot vērā, ka neviens no spēkiem nav ieguvis absolūto vairākumu jeb 289 parlamenta vietas, un to, ka premjers Atāls paziņojis, ka plāno atkāpties, jautājums par to, kurš ieņems Francijas valdības vadītāja amatu, paliek atvērts. Franču žurnālists Alēns Diamels sarunā ar raidorganizāciju BBC norādījis, ka
apstākļos, kad neviena partija nespēj iegūt vairākumu Nacionālajā sapulcē, garas sarunas par koalīcijas valdības izveidi ir neizbēgamas.
Viņaprāt, nebūt nav skaidrs, kā valdība veidosies, ņemot vērā potenciālu sabiedroto krasās politiskās atšķirības. Diamels arī atzīmējis, ka pēc pēdējo nedēļu spriedzes Makrons, visticamāk, aicinās politiskos spēkus uz tā dēvētu "pamieru", kurš varētu ilgt visu olimpisko spēļu norises laiku.
Pirmās reakcijas uz vēlēšanu rezultātiem saņemtas arī no ārzemēm. Polijas premjerministrs Donalds Tusks platformā "X" komentēja: "Parīzē entuziasms, Maskavā vilšanās, Kijivā atvieglojums. Pietiekami būt laimīgiem Varšavā." Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, kurš pats ir pēc politiskās piederības sociālists, atzinīgi novērtējis vēlēšanu iznākumu.
Bet kanāla "France 24" korespondenti ziņoja, ka neformāli amatpersonas Vašingtonā un Briselē paudušas atvieglojumu pēc rezultātu izziņošanas.
Francijas iedzīvotāji par vēlēšanu iznākumu: Esam atviegloti
Latvijas Radio svētdienas vakarā aptaujāja Republikas laukumā Parīzē sastaptos cilvēkus, kuri tur pulcējās, lai sagaidītu vēlēšanu iznākumu.
"Tas ir traki. Īstenībā mēs nevarējām iedomāties ko labāku. Makronam vajadzēja būt centriskam visā savā pilnvaru termiņā, un viņam tagad nāksies atgriezties centrā. Viņam jāatgriežas pie centriskas politikas. Tagad kreisie ir pirmais politiskais spēks [Nacionālajā] Asamblejā. Viņš mēģināja saistīties ar labējām partijām. Šis vakars parāda, ka nē, cilvēki vēlas sociālo taisnīgumu, ekoloģisko taisnīgumu un vienlīdzīgas tiesības visiem. Tā kā tas ir skaisti. Mēs nebūtu cerējuši labāk," sacīja kāds Francijas iedzīvotājs.
"Mēs esam atviegloti, bet joprojām mazliet uztraukti, jo "Nacionālā apvienība" parlamentā ir trešajā vietā. Tā kā viņiem būs daudz deputātu," tikmēr vērtēja Parīzē sastapta francūziete.
"Mēs esam ļoti laimīgi, ka "Nacionālā apvienība" nav priekšgalā. Tas ir atvieglojums, tas ir prieks redzēt, ka francūži var reaģēt uz ko tādu, kas ir bīstams mūsu valstij. [..] Tagad ir laiks kreisajiem Francijā būt prātīgiem un zināt, kā sastrādāties ar visiem," pauda vēl kāds Francijā sastaptais.
"Viņa raud… Mēs esam ļoti, ļoti laimīgi. Ļoti, ļoti laimīgi (..) Ir liels atvieglojums, ka viņi netika [priekšgalā]. Francijai ir cerība," par Nacionālās apvienības rezultātiem vēlēšanās izteicās kādas Parīzē sastaptas sievietes.
Politologs: Zināmā mērā esam režīma krīzē
Sazinājos ar Nicas Universitātes un "École polytechnique" politikas zinātnes profesoru Vensānu Martiņī, lūdzot komentēt vēlēšanu iznākumu un iespējamo nākotnes scenāriju. Problēma ir tajā, ka grūti paredzēt tālāko notikumu gaitu, jo nevienam spēkam nav pašam saviem spēkiem nodrošināts vairākums, un būs nepieciešams meklēt atbalstu citu spēku vidū.
"Tas, kas mums jāgaida un jāredz, ir prezidentam izskatīšanai koalīcijas izvirzītā premjerministra vārds, bet arī viņuprāt, pie kādiem nosacījumiem viņi pārvaldītu valsti. [..] Zināmā mērā esam režīma krīzē. Jāskatās, kāda ir dažādu politisko aktoru labā griba, lai kopīgi strādātu. Iespējams, tā varētu būt atsevišķās idejās balstīta koalīcija. Iespējams, ka nepārsteigtu valdības koalīcija. Bet vismaz likumu pēc likuma, projektu pēc projekta notiks sarunas par to, kādā veidā vadīt valsti," viņš teica.
Precizējot profesora Martiņī teikto par režīma krīzi, viņš vērš uzmanību uz to, ka tagadējās Francijas piektās republikas vēsturē līdzšinējās institūcijas spēja strādāt pie situācijas, kurā kādam politiskajam spēkam vai spēkiem ir nodrošināts vairākums, bet ka šī sistēma nav gatava tam spēcīgajam politiskās polarizācijas līmenim, kāds šobrīd Francijā valda starp politiskajiem spēkiem un situācijai, ka kādam politiskajam spēkam ir visvairāk balsu parlamentā, bet ļoti nepietiekami, lai varētu nodrošināt atbalstu valdības darbam. Tā kā lielākais izaicinājums franču politiķiem vēl tikai priekšā.
KONTEKSTS:
Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās Francijas prezidenta Emanuela Makrona dibinātā partija "Renesanse" piekāpās labējā spārna partijai Nacionālā apvienība, viņš atlaida parlamentu un izsludināja jaunas vēlēšanas – trīs gadus pirms paredzētā termiņa.
Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā trešdaļu balsu saņēma labēji radikālā "Nacionālā apvienība". Tās līderis Žordans Bardella aicināja vēlētājus otrajā kārtā nodrošināt vairākumu Francijas parlamenta apakšpalātā. Tikmēr kreiso un centrisko spēku vidū izskanēja aicinājums apvienot spēkus, lai nepieļautu galēji labējo nākšanu pie varas Francijā.
