Ar Seretu sarunājās Latvijas Radio Briseles korespondents Artjoms Konohovs.
Artjoms Konohovs: Kā jūs vērtējat nesen apstiprināto amnestijas likumu? Vai esat apmierināta ar iznākumu? Vai tas aptver visus cilvēkus, kurus, jūsuprāt, tam vajadzētu aptvert? Kā šī situācija kopumā izskatās no jūsu viedokļa?
Meritsela Sereta: No Katalonijas valdības viedokļa tā ir ļoti laba ziņa. Amnestijas likuma apstiprināšana ir daudzu gadu darba rezultāts. Mēs apsēdāmies pie viena galda un risinājām sarunas ar Spānijas valdību. Vispirms tika apžēloti politieslodzītie, tam sekoja Kriminālkodeksa reforma, lai no tā svītrotu sodu par musināšanu uz dumpi un daudz labāk pielāgotu Spānijas kriminālkodeksu Eiropas standartiem, un tagad amnestijas likums. Tā bija evolūcija, un tas ir pēdējais solis, kas palīdz pārcelt politisko konfliktu no tiesām un atgriezties pie sarunām. Tas palīdz izveidot ietvaru, kurā abas puses ir pēc iespējas vienlīdzīgākās pozīcijās.
Šādi mēs varam pārtraukt neatkarības kustības kriminalizēšanu un uzbrukumus tās līderiem, ko mēs esam redzējuši ne tikai no prokuratūras pēc 2017. gada 1. oktobra referenduma, bet arī, piemēram, ar "Pegasus" lietu, šo izspiegošanu, kas bija skandāls.
Ir pozitīvi, ka šajā likumā ir visas nepieciešamās garantijas, tas pilnībā atbilst Spānijas konstitūcijai un arī Eiropas standartiem. To atzina arī Venēcijas Komisija, kuras ieteikumi ir ņemti vērā. Tāpēc mēs uzskatām, ka tas ir ļoti nopietni izstrādāts likums.
Protams, tas, kas mūs šobrīd visvairāk uztrauc, ir tā īstenošana, tas, kā dažādas tiesas turpmāk rīkosies visos konkrētajos gadījumos, ar visiem iesaistītajiem cilvēkiem. Mēs ceram, ka likuma izpilde tiks pilnībā nodrošināta. Kaut gan mēs jau esam redzējuši atsevišķu tiesnešu publiskos izteikumus pret šo likumu vēl pirms tā apstiprināšanas un arī pēc tam. Bija šokējoši arī redzēt, ka pat no Spānijas Tieslietu padomes oficiālās adreses tika izsūtītas vadlīnijas tiesnešiem, kā apiet amnestijas likumu. Līdz ar to ir svarīgi sekot šī likuma izpildei. Labs signāls nāca no prokuratūras, kas lūdza izvērtēt, vai amnestijas likums ir piemērojams dažādās lietās, kur cilvēki tiek apsūdzēti, piemēram, terorismā.
Cik daudz laika būs nepieciešams amnestijas īstenošanai? Vai tie ir pāris mēneši, pāris gadi? Kā jūs to saredzat?
Skatīsimies, kā tas attīstīsies. Likumā ir noteikts, ka visās lietās tiesai ir jāsniedz atbilde vai kaut kas jāsaka divu mēnešu laikā. Bet mēs esam diezgan pārliecināti, ka dažās lietās varētu tikt iesniegta sūdzība Eiropas Savienības Tiesā un Konstitucionālajā tiesā. Tātad mēs redzēsim, cik ilgs laiks paies. Tādēļ mēs turpināsim sekot situācijas attīstībai un pieprasīsim, lai visas likumā paredzētās garantijas tiktu izpildītas un tiesiskums tiktu nodrošināts visiem.
Par pašreizējo politisko situāciju Katalonijā: nesen ir notikušas vēlēšanas, ir iecelts jauns Katalonijas parlamenta spīkers, bet sarunas par jaunas valdības izveidi vēl turpinās. Kā pašlaik attīstās politiskā situācija?
Mēs atzīstam, ka vēlēšanu rezultāts nebija labs nedz pašreizējai valdībai, nedz mūsu Republikāņu kreiso partijai. Mēs varam teikt, ka zaudējām šajās vēlēšanās. Līdz ar to mēs jau kopš paša sākuma esam paziņojuši, ka atbildība par jaunas valdības veidošanu būtu jāuzņemas tiem, kas uzvarēja vēlēšanās. Šajā gadījumā tā ir Sociālistiskā partija un "Kopā Katalonijai", kas bija otrās vietas ieguvēji un arī pretendē uz valdības vadītāja krēslu. Tomēr mēs joprojām neesam redzējuši nekādu konkrētu piedāvājumu.
Mūsu pienākums ir skaidri norādīt, kādi ir mūsu nosacījumi, lai mēs būtu gatavi iesaistīties sarunās par jaunas valdības veidošanu. Svarīgākais ir saglabāt līdzšinējo sarunu stratēģiju ar Spānijas valdību un turpināt strādāt, lai izbeigtu represijas. Tas nozīmē amnestijas likuma ieviešanu un sarunas par demokrātisko neatkarības jautājuma risinājumu, kas ietvertu referendumu.
Otrs nosacījums skar finansēšanas modeli. Mēs gribētu izveidot vienotu un taisnīgu Katalonijas nodokļu sistēmu, kurā mēs varētu iekasēt visus nodokļus un pēc tam pārskaitīt valstij to summu, kas nepieciešama, lai finansētu visus kopējos dienestus un pakalpojumus, kā arī solidaritātes maksājumus mazāk attīstītiem Spānijas reģioniem vai reģioniem, kur ir nepieciešami lielāki ieguldījumi. Tas viss notiktu ar daudz lielāku pārredzamību nekā pašlaik. Tātad mēs gribam uzņemties atbildību par nodokļu sistēmu, bet, protams, saglabājot solidaritāti ar pārējo valsti.
Trešais jautājums ir par kataloniešu valodas aizsardzību un popularizēšanu. Ir jāstrādā pie saliedētākas sabiedrības veidošanas, respektējot dažādu cilvēku saknes, lai nodrošinātu viņiem vienlīdzīgas iespējas, ko nes kataloniešu, spāņu un citu valodu zināšana. Ceturtais punkts skar to, ko mēs saucam par republikāņu politiku. Tas attiecas uz visu, kas ir saistīts ar sabiedrisko transportu, sabiedrības veselību, izglītību un tā tālāk.
Mēs esam skaidri pateikuši sociāldemokrātu partijai un "Kopā Katalonijai", ka mēs esam gatavi runāt tikai līdz jūlija beigām. Mēs zinām, ka daži varētu gribēt spekulēt ar jaunu vēlēšanu rīkošanu, jo, ja augusta beigās nebūs vienošanās par valdības izveidi, tad oktobrī automātiski būs jārīko jaunas vēlēšanas. Mēs jau esam teikuši, ka tā nav mūsu atbildība. Mēs iesaistīsimies sarunās līdz jūlija beigām, un pēc tam mūsu partijas biedri izanalizēs priekšlikumu, kas būs uz galda, un izlems, kā tālāk rīkoties. Bet mēs neļausim turēt mūs gūstā, draudot ar jaunām vēlēšanām oktobrī.
Daži šos pēdējo Katalonijas vēlēšanu rezultātus interpretē kā neatkarības kustības sakāvi. Vai jūs arī to tā saredzat?
Mēs redzam, ka neatkarības atbalstītāji vairs nav tik mobilizēti. To parāda arī zema līdzdalība pēdējās vēlēšanās. Turklāt mēs esam zaudējuši vairākumu, kas mums bija iepriekšējā parlamenta sasaukumā. Bet mēs nedomājam, kā tā būtu neatkarības kustības sakāve. Mēs vienmēr atgādinām, ka konflikts vēl ir dzīvs un ka mēs to vēl neesam atrisinājuši, un ka pie tā ir jāturpina strādāt. Ir jāvienojas ne tikai par neatkarības kustības kriminalizācijas un vajāšanas pārtraukšanu, bet galvenokārt par demokrātisku risinājumu. Ir jāveido politiskais ietvars ar dažādiem priekšlikumiem no visām pusēm, kas ļautu Katalonijas iedzīvotājiem izlemt, kādas attiecības turpmāk būs starp Kataloniju un Spāniju. Mums, neatkarības atbalstītājiem, ir savs skatījums. Mēs vēlamies Katalonijas Republikas izveidi. Bet mēs esam gatavi debatēm, lai uz galda būtu dažādi priekšlikumi un lai pilsoņi ar visu savu demokrātisko briedumu varētu pieņemt lēmumu.
Kad iepriekšējo reizi tikāmies Briselē, mēs runājām arī par kataloniešu valodas oficiālā statusa noteikšanu Eiropas Savienībā. Kāds ir progress šajā jautājumā?
Visu šo mēnešu laikā mēs esam strādājuši ar visām iesaistītajām pusēm. Mums ir bijušas tikšanās ar visu dalībvalstu pārstāvjiem, ar to valdībām, ar Eiropas Savienības iestādēm. Bet galvenokārt mēs runājam ar Spānijas valdību, lai tā ne tikai nepadotos, bet izmantotu visu savu ietekmi nākamajā politiskajā periodā, kas sākās līdz ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai iekļautu šo jautājumu darba kārtībā, lai kataloniešu, basku un galisiešu valodas atzīšana kļūtu par prioritāti nākamajam sasaukumam. Mēs turpināsim palīdzēt vairot savstarpējo uzticību šajā jautājumā, lai kataloniešu valoda kļūtu par oficiālu Eiropas Savienības valodu, un izdarīsim spiedienu uz Spānijas valdību, lai tā darītu visu iespējamo, lai tā būtu ambicioza un izvirzītu šo jautājumu kā prioritāti nākamajā periodā.
KONTEKSTS:
Katalonijas valdība 2017. gada oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu par spīti Spānijas valdības aizliegumam un tiesu atzinumam, ka tas ir pretrunā Spānijas konstitūcijai. Vēlāk oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja neatkarību, uz ko Madride atbildēja, ieviešot tiešo pārvaldi pār autonomo reģionu un atlaižot tā brīža Katalonijas premjera Karlesa Pudždemona valdību.
2024. gada jūnijā Spānijā stājies spēkā katalāņu separātistu amnestijas likums. Tas izraisīja asas diskusijas, jo premjers Pedro Sančess dokumentu atbalstīja apmaiņā pret katalāņu partiju deputātu balsīm, kas bija nepieciešamas viņa pārvēlēšanai.
