Vairākos Kijivas rajonos nogāzušās raķešu atlūzas. Ukrainas galvaspilsētā uzbrukumā nogalināti vismaz 22 cilvēki, bet vēl vairāk nekā 70 ievainoti. Vienā no vietām pilsētā raķete trāpījusi piecstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā, daļu mājas sagraujot.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka šīsdienas uzbrukums Kijivai bijis veiksmīgs un tā bijusi atbilde uzbrukumiem Krievijas naftas bāzēm.

Krievijas uzbrukumā cietusi lielākā bērnu slimnīca Ukrainā

Vienā konkrētā Kijivas vietā, proti, vienā no galvaspilsētas rajoniem pirmdien trāpīts arī bērnu slimnīcas ēkai. Precīzāk, trāpīts "Ohmatdet" bērnu slimnīcas toksikoloģijas nodaļai. 

"Bojātas ir reanimācijas telpas, operāciju zāles, ir bojāta onkoloģijas nodaļa, kurā bija tīras telpas, un atsevišķa ēka, kas arī strādāja – redzam, kas viss ir sagrauts. Visus, kam nepieciešama palīdzība, transportējam uz citām slimnīcām," stāstīja Ukrainas veselības ministrs Viktors Ļaško.

Šī ir viena no nozīmīgākajām slimnīcām ne tikai Ukrainā, bet arī Eiropā. Tajā ārstēšanu sniedz pacientiem ar dažādām saslimšanām, tostarp onkoloģiju.

"Bijām ļoti nobijušies, tajā laikā ēdām virtuvē un uzreiz satumsa. Tas bija milzīgs sprādziens. Cilvēki sāka skriet. Mēs nokāpām uz pirmo stāvu, un bija ļoti tumšs, bija daudz bērnu, visi kliedza. Izskrējām no turienes, jo palika vēl biedējošāk un devāmies uz stāvvietu," par pieredzēto stāstīja Viktorija, kura ir māte vienam no bērniem, kas slimnīcā ārstējās.

"Mēs esam no Mariupoles, esam pie šādiem uzbrukumiem pieraduši. Jutām, ka sienas dreb un sapratām, ka tuvumā bija sprādziens. Tad ārstiem vajadzēja mūs vest uz anestēzijas telpu, bet neviens nenāca, tāpēc nesapratām, kas notiek. Mūsu ārsts teica, ka labāk neiet uz operāciju zāli, jo iespējams, ka ne visi bērni no turienes izkļuva ārā."

"Mēs dzirdējām sprādzienu, tad mūs apgāza ar atlūzām," britu medijam "Sky News" tikmēr stāstīja cita notikuma aculieciniece Svitlana.

Viņas divus mēnešus vecais bērns uzbrukumā nav cietis, taču pati sieviete bija guvusi vairākas grieztas brūces un viņas automašīna bija aprakta zem gruvešiem.

"Tas bija biedējoši. Es nevarēju elpot, centos nosegt [savu bērnu]. Es centos viņu apklāt ar šo drānu, lai viņš varētu elpot," viņa stāstīja.

Savukārt Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kļičko apstiprināja, ka slimnīca ir cietusi, taču nav zināms precīzs cietušo skaits. Vairāki pacienti evakuēti uz tuvējo slimnīcu, turpinās arī cietušo meklēšana zem ēkas gruvešiem.

""Ohmatdet" bērnu slimnīca Kijivā. Tā ir viena no nozīmīgākajām slimnīcām ne tikai Ukrainā, bet arī Eiropā. "Ohmatdet" ir izglābusi un atgriezusi veselību tūkstošiem bērnu. Tagad slimnīca ir cietusi Krievijas trieciena rezultātā, zem gruvešiem atrodas cilvēki, precīzs ievainoto un bojāgājušo skaits joprojām nav zināms. Tagad gruvešu novākšanā palīdz visi: ārsti, vienkāršie cilvēki," sociālajos tīklos rakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pie ēkas, kur vien bija iespējams droši piesēst, bija daudz bērnu ar vecākiem. Glābēji, apkārtējie cilvēki, ārsti, tostarp ievainotie, palīdz glābšanas darbos.

"Ārkārtas glābšanas darbi "Ohmatdet" bērnu slimnīcā turpinās. Ēkas gruvešus aizvāc brīvprātīgie, medicīnas darbinieki, policija un Valsts neatliekamās palīdzības dienests. Viņiem pievienojas Zemessardze, lai ātri aizvāktu gruvešus un glābtu cilvēkus, kuri varētu būt iesprostoti zem drupām, teica iekšlietu ministrs Ihors Klimenko.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju šajā triecienā nogalināti divi cilvēki, bet 16 ir ievainoti, to vidū arī septiņi bērni.

Aicina ziedot slimnīcai arī Latvijas iedzīvotājus

Labdarības organizācija Ziedot.lv aicinājusi ziedot palīdzībai "Ohmatdet" bērnu slimnīcai Kijivā. Lai arī šī palīdzība neatdzīvinās gruvešos mirušos, tā dos cerību izdzīvojušajiem, sniegs praktisku atbalstu un parādīs, ka mums nav vienalga, teikts organizācijas paziņojumā.

Ziedot iespējams:

• portālā Ziedot.lv: ziedot.lv/slimnīcai;
• zvanot uz ziedojumu tālruni 90 20 40 20 (maksa par zvanu 1,50 eiro).

Ziedojumi "Ohmatdet" bērnu slimnīcai Kijivā tiks nodoti sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Ukrainā.

Starptautiskā sabiedrība stingri nosoda uzbrukumu slimnīcai

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien viesojas Polijā un tur kopā ar Polijas premjeru Donaldu Tusku pieminēja nogalinātos ar klusuma brīdi.

Zelenskis norādījis, ka Krievija nevar nezināt, kur lido tās izšautās raķetes un tai ir pilnībā jāatbild par visiem saviem noziegumiem. Viņš arī uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai pasaule tagad par to neklusētu. Ukraina lūgusi sasaukt ANO Drošības padomes sēdi.

Uzbrukumu nosodījuši gan vairāki rietumvalstu politiķi, gan ANO un Lielbritānija un Francija, kas uzbrukumu slimnīcai nosauca par barbarisku. Arī ASV vēstniece Ukrainā Bridžeta Brinka pauda šoku par šausminošajiem kadriem no slimnīcas.

Reaģējušas arī Latvijas amatpersonas. Piemēram, ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka kara noziedznieks sava prieka pēc nogalina bērnus.

Krievija izšāvusi raķetes arī uz citām Ukrainas pilsētām, nodarot postījumus.

Krievija šorīt uz Ukrainas teritoriju raidījusi vairāk nekā 40 raķešu, no kurām 30 notriektas. Kopumā visā Ukrainā cietuši ir daudzi desmiti cilvēku, un raķetes raidītas uz Kijivu, Dnipro, Krivijrihu, Slovjanska, Kramatorsku un citām vietām. Cietušas gan dzīvojamās mājas, gan infrastruktūra. Krivijrihā raķešu triecienā nogalināti vismaz desmit cilvēki un vairāk nekā 40 ievainoti. Savukārt Pokrovskas pilsētā Doneckas apgabalā nogalināti trīs cilvēki, raķetei trāpot kādā uzņēmumā. Viens nogalinātais un vairāki ievainotie ir arī Dnipro.

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko paziņoja, ka galvaspilsētas nomalēs strādā pretgaisa aizsardzības spēki, un aicināja iedzīvotājus palikt patvertnēs. "Sprādzieni Kijivā! Sīkāka informācija vēlāk. Neatstājiet patvertnes!" pavēstīja Kļičko.

Kijivas apkaimē reģistrētas "Kalibr" un "Kinžal" tipa ienaidnieka raķetes.

"Krievijas teroristi atkal ir veikuši masveida raķešu uzbrukumu Ukrainai. Dažādas pilsētas – Kijiva, Dņipra, Krivijriha, Slovjanska, Kramatorska. Vairāk nekā 40 dažāda veida raķetes. Bojātas daudzdzīvokļu ēkas, infrastruktūra un bērnu slimnīca," sociālajā tīklā "X" rakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Visai pasaulei ir jāizmanto visa sava apņēmība, lai beidzot izbeigtu Krievijas triecienus. Putins nes nāvi. Tikai kopā mēs varam nodrošināt patiesu mieru un drošību."

Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko iepriekš vēstīja, ka okupanti rīta sastrēgumstundās uz pilsētām izšāva "desmitiem raķešu".

"Glābēji, policisti, kinologi, sprādzienu tehniķi, psihologi – visi mūsu dienesti ar inženiertehniskās tehnikas iesaisti strādās nepārtraukti, līdz meklēšanas un glābšanas darbi tiks pabeigti. Mēs jau iekārtojam psiholoģiskās palīdzības centrus, un strādā izmeklētāju komandas, lai fiksētu šos noziegumus. Ikviens, kam nepieciešama palīdzība, var vērsties pie jebkura Iekšlietu ministrijas darbinieka," pavēstīja ministrs.

"Šodien valsts ir izjutusi nevis bailes, bet vēl lielāku niknumu un naidu. Par teroru pret civiliedzīvotājiem un bērniem būs atbilde," piebilda Klimenko.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.