Ir zināms, ka Ukrainas vienības iegāja Kurskas apgabala teritorijā otrdienas rītā. Dažādi avoti vēsta, ka līdz šim ukraiņiem ir izdevies pavirzīties aptuveni 10 līdz 15 kilometrus Kurskas apgabala iekšienē.
ASV domnīca "Kara izpētes institūts" paziņojis, ka Ukrainas spēku kontrolē ir nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā. Kopējā ieņemtā teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus.
Ja iepriekšējie Ukrainas spēku reidi Krievijā notika pie pašas robežas, tad šoreiz militārā operācija norisinās ap Sudžas pilsētu, kurā dzīvo nedaudz vairāk par 6000 cilvēku un kura atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Nav zināms vai ukraiņu vienības ir iegājušas Sudžā, taču vietējās varasiestādes ziņoja par nepārtrauktām apšaudēm un iedzīvotāju evakuāciju.
Izdevums "Kyiv Independent" rakstīja, ka šo operāciju vada Ukrainas armijas vienības. Tā ir atšķirība no pagājušajā gadā un šī gada sākumā notikušajiem reidiem Belgorodas un Kurskas apgabalos, jo tajos piedalījās nelielas, pārsvarā Krievijas pilsoņu veidotas, brīvprātīgo karavīru vienības.
No Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumiem ir noprotams, ka šī ir lielāka mēroga ofensīva, kurā ir iesaistīti vairāki simti Ukrainas karavīru un desmitiem tanku un bruņumašīnu.
Līdz šim kaut ko vairāk par notiekošo Kurskas apgabalā ir izdevies uzzināt tikai no dronu uzņemtiem video un ziņojumiem, kas ir publicēti saziņas vietnē "Telegram". Piemēram, vienā no gaisa uzņemtā video bija redzams, ka vairāki desmiti Krievijas militārpersonu padodas gūstā Ukrainas spēkiem.
Krievijas vadītājs Vladimirs Putins trešdien pirms Nacionālās drošības padomes ārkārtas sanāksmes paziņoja, ka notikumi Kurskas apgabalā ir "liela mēroga provokācija", aiz kuras stāvot "Kijivas režīms". Bet Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs apgalvoja, ka Ukrainas spēku mēģinājumi doties dziļāk Kurskas apgabalā ir apturēti, bet operācija beigšoties ar "ienaidnieka sagrāvi un atgriešanos pie valsts robežām".
Savukārt Ukrainas oficiālās amatpersonas pagaidām izvairās komentēt notikumus Kurskas apgabalā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara videopaziņojumā sacīja, ka ir runājis ar bruņoto spēku komandieri Oleksandru Sirski, bet sīkākas detaļas atklāšot vēlāk. Prezidents piebilda, ka uz Krieviju ir jāizdara lielāks spiediens, lai panāktu mieru.
Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks rakstiskā paziņojumā "Telegram" uzsvēra, ka notikumi Kurskas apgabalā varot kļūt par rādītāju tam, kāda ir Krievijas iedzīvotāju patiesā attieksme pret viņu valsts pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Viņaprāt, šī esot iespēja apstiprināt krievu opozicionāru apgalvoto, ka karš Ukrainā ir Kremļa projekts, ko vairākums Krievijas iedzīvotāju neatbalstot.
Bet Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols intervijā Latvijas Radio sacīja, ka viņš un visa Ukrainas sabiedrība gaida plašākus komentārus no savas valsts militārās vadības par notikumiem Kurskas apgabalā.
"Bet Krievijas medijos var redzēt, ka viņi jūk prātā no tur notiekošā. Ir parādījušies arī video, kuros redzams, kā krievu karavīri noliek ieročus un padodas gūstā. Pat divarpus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma var notikt patiešām pārsteidzošas lietas, kas aizrauj ikvienu. Es teiktu, ka šis ir pozitīvs brīdis Ukrainas sabiedrībai, salīdzinot ar negatīvo brīdi, kad Krievija apšaudīja bērnu slimnīcu "Ohmadit" Kijivas centrā. Domāju, ka līdzīgi ir visiem, kas atbalsta Ukrainu un ukraiņu tautu," sacīja Kucevols.
Arī Ukrainas sabiedrotie ir neziņā par notiekošo Kurskas apgabalā.
ASV Valsts departamenta runasvīrs Metjū Millers trešdien paziņoja, ka Ukraina nav brīdinājusi par nodomu veikt sauszemes militārās operācijas Krievijas teritorijā, taču piebilda, ka tas nav nekas neparasts, jo ukraiņi nevienam neatklāj savu kara taktiku.
Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs piebildis, ka "nekas nav mainījies" attiecībā uz ASV politiku, kas aizliedz triecienus Krievijas iekšienē, izmantojot ASV piegādātos ieročus, izņemot mērķēšanu uz "tieši draudiem pāri robežai."
Eiropas Komisijas pārstāvis Peters Stano paziņoja, ka Ukrainai ir likumīgas tiesības aizstāvēt sevi, tostarp uzbrūkot agresoram tā teritorijā.
Rietumu valstīs pagaidām nav bijusi plaša reakcija uz notikušo. Iespējams tāpēc, ka visas detaļas nav zināmas. Piemēram, Vācijas Bundestāga aizsardzības komitejas vadītājs Markuss Fabers sacīja, ka nav problēmu tajā, ka Ukraina izmanto vācu ieročus Kurskas apgabalā, jo "Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ abu valstu teritorija ir karadarbības zona."
Vairākas Krievijas amatpersonas šo Ukrainas operācijas ir nodēvējušas par terora aktu un aizrādījušas par Rietumu "cinisko klusēšanu".
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
