Ungārija radījusi caurumu robežā
Ungārija bez padziļinātām drošības pārbaudēm tagad ļauj iebraukt darbaspēkam no Krievijas un Baltkrievijas. Šis lēmums ir satraucis daudzas citas Šengenas zonas valstis, un ne velti – uzmanība šim lēmumam nav pārspīlēta, vērtēja Andžāns.
"Atļauja iebraukt baltkrieviem un krieviem Šengenas zonā ir radījusi caurumu. Tas apdraud Šengenas zonas integritāti un visas Eiropas Savienības drošību. Noteikti, ka nevajag pārlieku pārspīlēt, – nekas tāds pārlieku briesmīgs uzreiz nenotiks, bet riski ir būtiski," pauda Andžāns.
Atļauja iebraukt Ungārijā bez padziļinātām drošības pārbaudēm nozīmē, ka pēc tam šie cilvēki var brīvi ceļot un pārvietoties pa visu Eiropas Savienību.
"Iebrauc Ungārijā un brauc pa visu teritoriju. Mēs šeit varam darīt, ko gribam, – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, bet, ja kāds Krievijas pilsonis – spiegs vai slepkava, kurus te nesen izdeva atpakaļ Krievijai – izdomā iebraukt Ungārijā, robežas viņam pēc tam ir vaļā. Viņš dodas uz ziemeļiem un brauc šurp bez robežkontroles," skaidroja Andžāns.
Protams, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ierodoties Ungārijā, tāpat nepieciešamas vīzas, bet tas, cik rūpīgi tās tiks pārbaudītas, ir Ungārijas ziņā.
Eiropas un NATO sāpju bērns
"Ungārijas situācija ir tāda, ka Ungārija būvē atomelektrostaciju, un viņi ir izvēlējušies Krievijas palīdzību. Pirmkārt, jau no Krievijas viņi ir sarunājuši kredītus, lai finansētu šo atomelektrostaciju. Tālāk, tā kā tas notiek, kā es saprotu, pēc tāda kā Krievijas modeļa, viņiem noder arī krievu speciālisti," skaidroja Kapustāns.
Līdz ar to vismaz no Ungārijas viedokļa un skatījuma šādam lēmumam ir racionāls pamatojums – viņi ir izrēķinājuši, ka tā būs lētāk.
"Tātad šeit priekšplānā ir ekonomiskās intereses. Īstenībā atomelektrostacijas projekts sākās jau daudz, daudz agrāk pirms Krievijas kara [Ukrainā]. Bet kas ir bēdīgi, vismaz no Latvijas puses skatoties, ka situācijā, kad Krievija ir uzsākusi karu un Eiropas Savienības austrumu bloks – Baltijas valstis, Somija, Čehija un iespējams Polija – ir praktiski pilnībā apturējis kustību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, Ungārija pilnīgi pretēji to veicina," norādīja Kapustāns.
Faktiski tā no Ungārijas puses ir nerēķināšanās ar pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu interesēm, fonā cenšoties realizēt savus ekonomiskos mērķus un vajadzības. Tas gan nav nekas jauns.
"Šī ir tikai detaļa lielajā bildē. Orbāna kungs un viņa vadītā Ungārijas valsts pārvalde ir sāpju bērns Eiropas Savienībā, sāpju bērns NATO, lielākais Krievijas draugs, lielākais Ķīnas draugs," atzina Andžāns.
Ungārijas bravūras pamatā – ekonomiskās intereses un drošs attālums no Krievijas
Tam, kāpēc Ungārijas politika ir tieši tāda, noteikti ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tās, protams, ir ekonomiskās intereses, bet tālāk varētu runāt arī par vērtībām – ungāri ir nonākuši pie secinājuma, ka, lai arī cik tas dīvaini neliktos, tuvākas vērtības viņiem varētu būt ar Krieviju, nevis Rietumiem, norādīja Kapustāns.
"Vēl viens izskaidrojums ir, ka viņiem jau nav tiešās robežas ar agresorvalsti. Viņiem būtībā nav tāda apdraudējuma. Lielākais apdraudējums viņiem bija 2015. gadā migrantu krīze, kad milzīgas migrantu masas pēkšņi attapās Budapeštā, bet tādu eksistenciālu draudu kā Ukrainai, kā Baltijas valstīm, jo mums ir tiešā robeža, viņiem nav. Tāpēc jau viņi var tā atļauties darīt," skaidroja Kapustāns.
Kā vēl vienu aspektu viņš minēja vēsturiskās ambīcijas jeb impēriskās tieksmes. Vēsturiski Ungārija atradās lielākā teritorijā nekā šobrīd, jo Aizkarpatu apgabalu ar centru Užhorodā, kas šobrīd atrodas Ukrainas teritorijā, Padomju Savienība sev pievienoja tikai pēc Otrā pasaules kara.
"Būtībā noņēma. Ungāriem tas sāp. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ungāri tik slikti izturas pret Ukrainu un ukraiņiem," norādīja Kapustāns.
Aktīvāk jārunā un jārada iniciatīva
Situācija un tās iemesli ir skaidri, bet, kā to risināt – uz šo jautājumu skaidras atbildes nevienam nav, atzina Andžāns.
"Eiropas Savienību viena valsts ir atstājusi – Apvienotā Karaliste, bet mehānisma, kā izslēgt [valsti no Eiropas Savienības] īsti nav," sacīja Andžāns.
"Var apturēt balss tiesības Eiropas Padomē, var citus sodus likt, var apturēt vai ierobežot finansējumu, bet nav tā paša striktākā mēra. NATO jau arī ir tikai augusi no 1949. gada, un neviena valsts prom nav devusies," viņš turpināja.
No politiskā viedokļa raugoties, šobrīd Ungārijai tiek nodoti dažādi simboliski signāli, piemēram, atceltas Eiropas Padomes sanāksmes, kam būtu jānotiek Ungārijā un tamlīdzīgi, bet liela praktiska ietekme jau tam nebūs – Viktora Orbāna rīcību tas neizmainīs, norādīja Andžāns.
"Tas, kas būtu jādara, es domāju – būtu tiešām aktīvāk jārunā. No Baltijas valstīm Lietuva ir īpaši aktīva, lietuvieši vienmēr bijuši tādi asāki un skarbāki izteikumos. Viņi jau skaidrāk runā, uz kurieni Ungārijai būtu jādodas un pa kurām durvīm. Mums būtu tomēr vēl aktīvāk jārunā un jāliek galdā šie jautājumi. Par to tiek runāts, bet vajadzētu veidot kaut kādu strukturētu iniciatīvu – tiešām vēstīt, ka Ungārijai ir jādodas prom no Eiropas Savienības," pauda Andžāns.
Svarīgs diplomātiskais spiediens
Diemžēl, kamēr vien Ungārija pati nevēlēsies izstāties, un aptaujas liecina, ka Ungārijas iedzīvotāji to noteikti nevēlas, no likumiskā viedokļa pagaidām tas nav reāli īstenojams, atgādināja Kapustāns.
"Tālāk – apturēt Ungārijas dalību Šengenas zonā. Ja mēs skatāmies juridiski, pēc noteikumiem, tad
Eiropas Komisijai ir tiesības, pilnvaras, apturēt valsts dalību Šengenas statusā, bet līdz šim tas vēl nav noticis. Tas būtu precedents, pagaidām es domāju, ka uz to arī neies," vērtēja Kapustāns.
Viņš norādīja, ka Eiropas Komisija Ungārijai līdz 19. augustam ir devusi laiku sniegt paskaidrojumus par pieņemto lēmumu. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisija Ungāriju vēl uzklausīs, vērtēs un tad, ja atradīs pārkāpumus, vēl var arī brīdināt, aicināt laboties, likt sodus vai sankcijas, un tikai tad – kaut kad – iespējams Eiropas Komisija nonāktu pie lēmuma izslēgt Ungāriju no Šengenas zonas.
"Tā ka ātru rīcību šeit nevajadzētu gaidīt. Drīzāk es piekrītu Mārim, ka jārada spēcīgs diplomātiskais spiediens, daļēji tāda kā izolācija. Eiropas Komisija jau ir pateikusi, ka komisāri nedosies uz sanāksmēm Ungārijā. Es domāju, ka arī Eiropas Parlamentā parlamentārieši taču var izvērst lielāku spiedienu. Dalībvalstīm ir sviras, ar ko izvērst spiedienu. Tad Eiropas Komisija jau tikai apzīmogos to situāciju. Faktiski šeit ir svarīga ļoti spēcīga politiskā nostāja," secināja Kapustāns.
Pēc tam, kad politiskais spiediens būs pietiekami pieaudzis, nākamais solis būs jautājumu izskatīšana par Ungārijas palikšanu Šengenas zonā un tiesībām balsot Eiropas Padomē, norādīja Kapustāns, bet līdz šim, lai tik tālu nonāktu, spiediens nav bijis pietiekams.
Latvijas ārlietu ministre: Ar Ungāriju tiek uzturēts dialogs
Komentējot neseno Ungārijas lēmumu par atļauju iebraukt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem bez drošības pārbaudes, kā arī ekspertu izteikto skepsi par iespējām ietekmēt Ungārijas politiku, Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra, ka šajos jautājumos ar Ungāriju tiek uzturēts dialogs. Šobrīd tiek gaidīta Budapeštas atbilde uz Eiropas Komisijas iekšlietu komisāres vēstuli, kurā lūgts skaidrot Ungārijas pieņemto lēmumu, pirms lemt par tālāko reakciju uz Ungārijas rīcību.
"Viņi arī bija uzaicinājuši gan Baltijas, gan citu valstu vēstniekus stāstīt to, kas tas ir, ko viņi grib darīt un kas tas nav. Mūsu vēstnieki pauda savas bažas, kā tas iespaido drošības situāciju, kādā veidā, teiksim, varēs izkontrolēt, ja tādas darba atļaujas tiek dotas," sacīja Braže.
"Mums tās bažas pamatā ir drošības bažas, arī tās komisāre savā vēstulē pieminējusi, tā ka šobrīd gaidīsim, ko Ungārijas puse atbildēs komisārei, un tad lemsim par tālākajiem soļiem. [..] Tie scenāriji tiek diskutēti dažādi, bet es negribu šobrīd publiski par to runāt, jo, kā mēs strādājam, – priekš sevis esam nodefinējuši, ka mēs strādājam ar karstu sirdi par Latviju, bet ar vēsu prātu."
Braže arī norādīja, ka Latvija arī līdzīgi domājošiem kolēģiem ir vērsusies Eiropas Komisijā, kuras iekšlietu komisāre uzrakstījusi spēcīgu vēstuli Ungārijas kolēģiem, lūdzot skaidrot šī lēmuma nianses.
"Pie tam – ne tikai tehniskās nianses, piemēram, vai un kā tiks izsniegtas kādas atļaujas, bet arī, kādas būs sekas attiecībā uz drošību, attiecībā uz tendenci, ka mēs mēģinām tieši otrādi– samazināt Krievijas dažādu iebraucošo pilsoņu grupu skaitu Eiropas Savienībā. [Lūgts skaidrot arī to] kāda būs ietekme, iespējams, uz kopējo Eiropas Savienības iedzīvotāju iespēju ceļot brīvi," arī raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.
