Podoļaks savā paziņojumā gan skaidri nepieminēja Ukrainas bruņoto spēku ofensīvu.

"Jebkādai eskalācijai, apšaudei, karadarbībai, piespiedu evakuācijai un pazīstamu dzīves formātu iznīcināšanai, tajā skaitā pašas Krievijas teritorijā, tostarp Kurskas un Belgorodas apgabalā, ir tikai viens iemesls: pats Krievijas beznosacījumu agresijas fakts – tās mēģinājums sagrābt svešas teritorijas un starptautisko tiesību normu, kas skaidri nosaka suverenitātes un teritoriālās integritātes principus, neievērošana," pavēstīja Podoļaks.

"Arī "Krievijas pašiznīcināšanās" koncepcijas autors ir labi zināms: Putins. Tāpēc secinājumi ir diezgan acīmredzami.

Krievija ir konsekventi uzskatījusi, ka uz to neattiecas aizliedzošās tiesību normas, tāpēc tā var nesodīti uzbrukt kaimiņvalstu teritorijām un liekulīgi pieprasīt savu teritoriju neaizskaramību," norādīja Podoļaks.

Ukrainas armija spēj pārsteigt un sasniegt rezultātus – tā tikmēr ceturtdien jaunas militārās lietotnes prezentācijā norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievijas militārie blogeri situāciju Kurskas apgabalā raksturojuši kā sarežģītu, arīdzan sūdzoties par sakaru traucējumiem. Sakari pieklibo arī citviet Krievijā. Izdevums The Moscow Times raksta – plašs lietotāju loks ziņo, ka neizdodas piekļūt vietnei Youtube.

Savukārt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš aģentūrai LETA sniedzis vērtējumu, ka Ukrainas karaspēka ieiešanas Kurskas apgabalā mērķis varētu būt Krievijas bruņoto spēku spiediena Donbasa frontē mazināšana.

Iebrukums esot pārdomāts, un, ņemot vērā, ka Krievija Kurskas apgabalā ir izsludinājusi ārkārtas situāciju, tas, pēc Slaidiņa paustā, nozīmē, ka situācija attīstās.

"Jautājums, protams, ir par to, cik tālu ukraiņi spēs aiziet, jo, ejot uz priekšu, būs ietekmētas apgādes līnijas un tā būs sarežģīta operācija", taču Zemessardzes štāba virsnieks Slaidiņš atzīmē, ka iesaistītie ukraiņu spēki ir pietiekami spēcīgi.

Savukārt Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ārlietu ministre Baiba Braže sarunā ar Aidi Tomsonu, lūgta vērtēt notikumus šajā Krievijas daļā, nevēlējās to novērtēt ukraiņu vietā, taču sniedza savu vērtējumu, balstoties uz publiski zināmo informāciju.

"Protams, ka mūsu dienesti tam seko uzmanīgi – it sevišķi mūsu militārie izlūki – tāpat kā citi. Bet par operācijas mērķiem, par operācijas ilgumu vai kas, teiksim, slēpjas tur patiesi apakšā – es teiktu, ka es gribētu sagaidīt ukraiņu pašu vērtējumu.

Tā tīri no tāda individuāla cilvēciskā viedokļa – atcerēsimies, ka ukraiņi ik pa laikam ir runājuši par to, ka ir nepieciešams stratēģisks pārsteigums. Tas, ko nosauca par "strategic surprise", kas maina kaut kādus aprēķinus kaujas laukā," sacīja Braže.

Vai šis ir tas? Ir grūti pateikt. Izskatās, protams, no malas, ka tas ir bijis pietiekoši labi sagatavots. Spēku koncentrācijas spējas, kas tur ir bijušas, arī virziens uz [Sudžu], iespējamā gāzes un citu iekārtu ieņemšana. Tas nav bijis vienkārši tāpat. Tas ir tas, cik es arī no NATO kolēģiem to iekšēji esmu dzirdējusi. Bet kopumā, kā jau teicu – domāju, svarīgi ir sagaidīt Ukrainas vērtējumu un nepārsteigties ar to, cik tas ir nozīmīgi vai nenozīmīgi, un vai mainīs kara gaitu," viņa turpināja.

Tāpat ārlietu ministre norādīja, ka ukraiņiem viennozīmīgi ir tiesības izvērst šādu pretuzbrukumu, jo tas ir pret militārajiem objektiem. Šāda rīcība nepārkāpj starptautiskās tiesības.

"Tās ir tās vietas, no kuras Krievija pati ir uzbrukusi Ukrainai. Nav nekādu pārsteigumu tajā. Protams, ir vairākas būtiskas lietas. Ir F-16 nonācis, un sācis lidot arī Ukrainas pusē. Arī par to ukraiņi saturiski daudz nerunā – kas būs tie uzdevumi. Un tas ir ļoti labi. Galvenais, lai izdara to, kas ir jādara," norādīja Braže.

Jau ziņots, ka Ukrainas bruņotie spēki jau trešo dienu karo Kurskas apgabala teritorijā, un Ukrainas amatpersonas nav sniegušas nekādus oficiālus paziņojumus par to.

Ukrainas politiķu vidū cīņas Kurskas apgabalā komentēja Augstākās Radas deputāts Oleksijs Hončarenko no opozīcijas partijas "Eiropas Solidaritāte":

"No militārā viedokļa mēs cenšamies atgūt iniciatīvu. Arī Krievijai tagad ir jāsūta karaspēks uz šo reģionu, kas, cerams, samazinās tās uzbrukumus Austrumukrainai. Mēs parādām pasaulei, ka pasaulei nav jābaidās no eskalācijas vai Putina reakcijas. Nekādas reakcijas nav. Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Krievijas teritorija ir okupēta, un Putins nav ķēries pie kodolieročiem."

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdienas vakara uzrunā nepieminēja Ukrainas spēku darbības Kurskas reģionā, sakot: "Jo lielāks būs spiediens uz Krieviju – uz agresoru, kas Ukrainā izraisīja karu, jo tuvāk būs miers."

Ukrainas karaspēks iegājis līdz pat desmit kilometriem Krievijas Kurskas apgabalā, pēc pieejamo datu izpētes secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

"Ir apstiprināts, ka [trešdien], 7.augustā, turpinoties mehanizētajām uzbrukuma operācijām Krievijas teritorijā, Ukrainas spēki iegājuši līdz desmit kilometriem dziļi Kurskas apgabalā," teikts ISW jaunākajā apskatā.

Tajā norādīts, ka otrdien un trešdien publiskotajos ģeolokācijas kadros redzams, ka Ukrainas bruņutehnika sasniegusi pozīcijas gar Riļskas-Sužas autoceļu aptuveni desmit kilometru attālumā no abu valstu robežas.

ISW apskatā piebilsts, ka Ukrainas spēki ir pārvarējuši vismaz divas Krievijas aizsardzības līnijas.

Krievijas militārie blogeri ziņo, ka Ukrainas spēku kontrolē ir aptuveni desmit ciemi Kurskas apgabalā, kā arī rajona centrs Sudžas pilsēta.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad  frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.