Hersonas apgabala Odradokamenkas ciematā nomestas Krievijas aviobumbas sprādzienā ir nogalināti trīs civiliedzīvotāji un vēl pieci ievainoti. Ukrainas iekšlietu ministrs Igors Klimenko jau nosaucis šo triecienu par kara noziegumu. Šis ciems atrodas apmēram 60 kilometru augšpus Hersonas pilsētai, Dņepras upes rietumu krastā.

Uzbrukums pret Zelenska dzimto pilsētu

Savukārt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzimtās pilsētas Krivijrihas centrā Krievijas raķešu uzbrukumā policijas ēkai nogalināts policists. Vēl vismaz 59 cilvēki ievainoti. Vairāki ievainotie ir smagā stāvoklī. Kopumā triecienā cietušas trīs administratīvās ēkas un septiņas dzīvojamās ēkas, tostarp kāda augstceltne.

Vēl vismaz trīs cilvēki tika ievainoti pēc tam, kad Krievija veica triecienu arī Sumu pilsētai Ukrainas ziemeļaustrumos, savukārt vēl viens vīrietis tika ievainots raķešu uzbrukumā Zaporižjai dienvidaustrumos.

Pamazām tuvojas gada aukstais periods, un, atceroties pagājušo gadu, arī šogad gaidāmi Krievijas triecieni pa Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

Jāgatavojas ziemas triecieniem

Lai gan Ukraina pēc pagājušajā ziemā piedzīvotajiem triecieniem ir cītīgi atjaunojusi energoinfrastruktūru, tomēr visu vēl nav izdevies atjaunot.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs norādījis, ka Krievijas iebrucēji rudenī un ziemā uzbruks Ukrainas enerģētikas objektiem, darīs to ar raķetēm un arī droniem.

Savukārt plānus šiem uzbrukumiem, pēc viņa teiktā, izstrādās gan dažādi Krievijas enerģētikas speciālisti, gan kara noziegumos iesaistītas personas un arī agresorvalsts militāri politiskā vadība.

Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko iepriekš vērsa uzmanību uz to, ka Ukrainas enerģētikas infrastruktūra tiek sagatavota efektīvai darbībai ziemā un attiecīgās institūcijas ir gatavas ātri reaģēt uz iespējamām ārkārtas situācijām.

Ukraina novājina ienaidnieka armiju

Tikmēr frontē turpinās Ukrainas pretuzbrukums, un, kā pavēstījis Ģenerālštāba pārstāvis Andrijs Kovaļovs, Ukrainas karavīriem bijuši panākumi rajonos uz dienvidiem no Robotines.

Karavīri arī turpinot uzbrukuma darbības uz dienvidiem no Bahmutas un nostiprinās sasniegtajās robežās. Tāpat turpinās centieni atturēt Krievijas karaspēka uzbrukumu Avdijivkas un Marjinkas virzienos.

Vairākās vietās Krievijas uzbrukuma darbības neesot bijušas sekmīgas, turklāt aizsardzības spēki turpina atturēt Krievijas karaspēka uzbrukumu Kupjanskas, Limanas un Bahmutas virzienos.

ASV Kara studiju institūta jaunākajā apskatā par situāciju frontē tiek norādīts, ka Ukrainas bruņotie spēki pretuzbrukumā valsts dienvidos sekmīgi novājina ienaidnieka armiju un līdz gada beigām var gūt operatīvus panākumus.

Analītiķi pieļauj, ka nākamā Krievijas aizsardzības pozīciju josla var izrādīties vājāka, mazāk mīnēta un mazāk nokomplektēta nekā tās, kuras jau ukraiņi ir pārrāvuši.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.