Jau vairākas dienas Gonsaless bija patvēries Spānijas vēstniecībā Karakasā, jo bija izdots orderis viņa arestam. Venecuēlas viceprezidente Delsija Rodrigesa apliecināja, ka valdība ļāvusi Gonsalesam droši pamest valsti, lai atjaunotu "politisko mieru un līdzsvaru".
Politiskā spriedze Venecuēlā saasinājās pēc prezidenta vēlēšanām jūlijā, kurās saskaņā ar oficiāliem rezultātiem uzvarēja Maduro, bet kuras Rietumi un Latīņamerikas valstis uzskata par negodīgām. Kā uzstāj opozīcija un arī liela daļa starptautiskās sabiedrības, vēlēšanās uzvarējis Gonsaless ar vairāk nekā 70% balsu.
Venecuēlas varasiestādes ir izdevušas Gonsalesa aresta orderi. Gonsaless slēpjas jau kopš vēlēšanām un bija ignorējis trīs pavēstes ierasties pie prokuroriem. Aresta orderis izraisīja starptautisku sabiedrības sašutumu, to nosodot gan ASV, gan Eiropas Savienībai, gan deviņām Latīņamerikas valstīm.
KONTEKSTS:
Maduro nāca pie varas 2013. gadā pēc iepriekšējā kreisi populistiskā prezidenta Ugo Čavesa nāves.
Maduro prezidentūras laikā Venecuēla piedzīvojusi pasaulē smagāko ekonomikas sabrukumu miera laikā.
Opozīcija un virkne ārvalstu neatzina Maduro pārvēlēšanu uz otro amata termiņu 2018. gadā, un pret viņu tika vērstas sankcijas.
Bijušais diplomāts Gonsaless pārstāv opozīcijas partiju koalīciju, kas viņu pēdējā brīdī izvirzīja prezidenta vēlēšanām, jo Maduro kontrolētā Augstākā tiesa opozīcijas priekšvēlēšanu uzvarētājai Marijai Korinai Mačado aizliedza uz 15 gadiem ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.
