Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība lēma saraut sadarbību ar Krieviju vairākās jomās un zinātne bija viena no tām.
"Šis karš apdraud stabilitāti Eiropā un pasaulē. Tas ir uzbrukums mūsu vērtībām, kas ir brīvība, demokrātija, pašnoteikšanās. Tas ir pamats kultūras, akadēmiķu un zinātnieku sadarbībai, tādēļ Eiropas Komisija dara visu, lai sarautu saites zinātnē ar Krieviju," stāstīja Marija Gabriela, Eiropas inovāciju, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre.
Eiropas Komisija nolēma apturēt sadarbību ar Krievijas struktūrām pētniecības, zinātnes un inovāciju jomā. Arī Ženēvā bāzētā Eiropas Kodolpētniecības centra jeb CERN padome 2022. gada jūnijā vienojās pārtraukt sadarbības līgumus ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju saistībā ar karu Ukrainā.
Tādēļ Baltkrievijas piecu gadu līgums netika pagarināts un beidzās pagājušā gada 27. jūnijā. Arī Krievijas līgums netiks pagarināts, un tā termiņš ir 30. novembris.
Sadarbības laušana ar Baltkrieviju nozīmēja, ka sadarbība ar CERN liegta 15 Baltkrievijas zinātniekiem un vēl simtiem Krievijas zinātnieku.
Kā skaidrojis CERN pārstāvis Arno Marsoljē, lēmums attiecas uz zinātniekiem, kas ir saistīti ar Krievijas institūtiem, un šobrīd tādu ir mazāk nekā 500.
Krievijas izslēgšana nozīmē arī to, ka CERN zaudēs Maskavas iemaksas. Krievija ik gadu sedza aptuveni 4,5 procentus izmaksu, lai segtu Lielajā hadronu paātrinātājā veikto eksperimentu ikgadējās darbības izmaksas. Krievija arī bija apņēmusies ieguldīt 40 miljonus franku hadronu paātrinājuma uzlabojumos, kas tiks prezentēti 2029. gadā.
Citām dalībvalstīm būs jāiesaistās, lai segtu Krievijas budžeta iemaksas, un CERN pārstāvis apgalvo, ka robi tiks aizpildīti.
Praktiski sadarbība teju pilnībā jau ir apturēta, bet līdz ar līgumu termiņa beigām tas notiek pilnībā un arī formāli. Ņemot vērā, ka arī Latvijai šobrīd ir asociētās dalībvalsts statuss, situāciju Latvijas Radio komentēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju jautājumos Jānis Paiders.
"Faktiski šis ir noslēgums tai sadarbības pārtraukšanai, kas graduāli jau notika uzreiz pēc iebrukuma. Un tur arī Latvija – lai gan mums nav balsstiesību, jo neesam pilntiesīga dalībvalsts, – viennozīmīgi atbalsta to lēmumu, kas tika pieņemts par sadarbības neturpināšanu ar Krieviju," viņš teica.
Paiders arī norādīja, ka Latvijas zinātniekiem pēc 2022. gada 24. februāra praktiska sadarbība ar Krievijas zinātniekiem nav bijusi.
Pilnīga Krievijas zinātnieku izslēgšana no sadarbības ar Eiropas Kodolpētniecības centru gan nenotiks. Kopumā CERN darbojas aptuveni 17 000 pētnieku, galvenokārt strādājot no savā valstī esoša institūta vai laboratorijas.
Ņemot vērā to, ka sadarbību CERN pārtrauc ar Krievijas institūtos strādājošajiem krievu zinātniekiem, sadarbību varēs turpināt tie, kas būs pārcēlušies uz citu valstu laboratorijām. Tādu zinātnieku šobrīd esot aptuveni 90.
Tāpat CERN padome lēma šī gada jūnijā pagarināt līgumu ar Apvienoto kodolpētījumu institūtu, kas atrodas Dubnā, aptuveni 110 kilometrus uz ziemeļiem no Maskavas. Institūtā strādā vairāku valstu zinātnieki, taču no Latvijas tajā neviens nedarbojas.
Lēmumu par sadarbības līguma pagarināšanu ar šo institūtu izdevās pieņemt, jo CERN padomē nepietika balsu, lai lemtu par līguma nepagarināšanu. Daudzu valstu pārstāvji atturējās, bet vienīgā, kas balsoja pret sadarbības pārtraukšanu, bja Ungārija.
CERN padome lēmumu pamato ar to, ka institūts uzskatāms par starptautisku organizāciju. Tam gan iebilst Boriss Griņovs, kurš Eiropas Kodolpētniecības centrā pārstāv Ukrainu. Viņš uzsver, ka institūtā dominē Krievija, turklāt tur veiktie pētījumi nav paredzēti tikai miermīlīgiem nolūkiem.
Vismaz daļai no Dubnā veiktajiem pētījumiem ir tā sauktās divējāda lietojuma programmas, kas nozīmē, ka tos var izmantot arī militāriem mērķiem. Institūtu Dubnā vasarā apmeklēja arī Krievijas diktators Vladimirs Putins.
